Nevar salīdzināt ar Ungāriju 15
Latvija pagaidām nesaskaras ar plašu nelegālo imigrantu plūsmu no austrumu robežas, kā, piemēram, tas ir Ungārijā, kur starp tās robežu ar Serbiju ir uzsliets žogs, lai novērstu strauji pieaugošo imigrantu pieplūdumu, kas cenšas iekļūt Ungārijā un doties tālāk uz bagātākām ES valstīm, kuras parasti ir nelegālo imigrantu galamērķis. Tādēļ Latvijai nav jāņem vērā Ungārijas pieredze robežapsardzībā. Uz esošo nelegālo imigrantu skaitu – dažiem simtiem gadā, kas pāri Latvijas–Krievijas robežai cenšas ienākt Latvijā, šādas ieguldījums būtu lieka naudas šķērdēšana. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Ainars Latkovskis uzsver, ka robežu visaptverošs žogs nav līdzeklis nedz pret nelegālajiem imigrantiem, nedz pret kontrabandistiem. Viņa ieskatā, ir jāpievērš uzmanība robežjoslai un tās attīrīšanai, ko, pēc viņa novērojumiem, Krievijas puse nedarot, kā arī jāuzliek kontrabandistu “iemīļotākajās” vietās šķēršļi. “Šajās vietās neiebilstu pret žoga izvietošanu,” piebilda deputāts. Tāpat, viņa ieskatā, ir būtiski tiesām piemērot stingrākus sodus par preču un arī nelegālo imigrantu pārvietošanu pāri robežai.
Arī Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijas pārstāvniecības vadītājs Ilmārs Mežs norādīja, ka žogs visas robežas garumā nav risinājums un tā būvniecība nelegālo imigrantu atturēšanai nebūtu efektīva. “Lai apkarotu nelegālo imigrāciju, būtu jāvēršas pret tiem, kas organizē nelegālo imigrantu plūsmu. Labi arī, ja noķer izpildītājus, kas aizbildinās, ka ir “sēņotāji”, kuri nejauši pārgājuši robežu,” teica I. Mežs. Viņš spriež, ka Igaunijā žoga būvniecība ir efektīvāks pasākums, jo lielu daļu no robežas aizņem posms, kas ved caur Peipusa ezeru. Viņš novērojis, ka Pleskavas apgabalā jau desmit kilometrus pirms robežas ar Latviju ir robežsardzes kontrolpunkti, kas iekļūšanu Latvijā apgrūtina vēl vairāk. Žogs neesot nepārvarams šķērslis nelegālajiem imigrantiem. “Būs žogs, bet pie tā piebrauc busiņš, un pārvedēji novieto kāpnes. Dažās minūtēs migranti būtu jau Latvijas teritorijā,” spriež I. Mežs. Viņš arī norāda, ka iespējams iegādāties dažādus tehniskos līdzekļus, piemēram, sensorus, kas fiksē robežpārkāpējus, un tad robežsargi varētu viņus sagaidīt Latvijas teritorijā netālu no robežas šķērsošanas vietas. Migrācijas eksperts norāda, ka patvērumu var lūgt arī robežpārejas punktos, ko daudzi patvēruma meklētāji arī darot. “Ja būtu visaptverošs žogs, iespējams, pieaugtu mēģinājumi Latvijā iekļūt ar viltotiem dokumentiem,” pieļāva I. Mežs.
