Igaunija uz robežas ar Krieviju cels pamatīgu žogu; ko darīs Latvija? 15
Igaunija iecerējusi divas trešdaļas no savas sauszemes robežas ar Krieviju nosegt ar divarpus metrus augstu žogu, sākot no 2018. gada. Kā pamatojums šādai iecerei tiek minēta cīņa ar robežpārkāpējiem, taču analītiķi arī šajā iecerē saskata politisku žestu – signālu Krievijai, ka Igaunija pieder ES un NATO.
Latvijā tuvāko gadu laikā paredzēts stiprināt robežu – tik apjomīgs žogs kā Igaunijai netiks celts, tomēr ar apmēram 17 miljonu eiro lielu finansējumu uzlabos austrumu robežu problemātiskajās vietās. Esot paredzēts gan stiepļu žogs atsevišķos posmos, gan citi tehniskie paņēmieni. Pret žoga būvēšanu visas robežas garumā tiek minēti vairāki argumenti, galvenokārt lielās izmaksas. Nelegālo imigrantu skaits neesot tik liels, lai tāpēc būvētu žogu, savukārt iespējamā militārā iebrukuma gadījumā žogā ātri var izveidot caurumus vai izmantot gaisa desantu, kuram žogs nebūs traucēklis. Tiesa, par žogu iepriekš runāts arī kā par risinājumu, lai Latvijas teritorijā neienāktu inficēti savvaļas dzīvnieki, piemēram, mežacūkas, kas izplata Āfrikas cūku mēri.
Igaunijas plānotā žoga kopgarums būs 108 kilometri, un tā augšdaļā izvietos dzeloņstieples. Žogam būs arī aizsprosti, lai liegtu pār robežu pārvietoties dzīvniekiem. Paredzēts, ka pārpurvotajos robežas posmos žoga nebūs, tajos robežu iezīmēs robežstabi un kontroles josla. Igaunijas Policijas un robežapsardzības departaments robežas uzraudzībai izmantos arī videokameras un bezpilota lidaparātus, bet Peipusa ezerā izvietos 600 robežbojas. Paredzams, ka Igaunijas–Krievijas robežas nostiprināšana izmaksās 71 miljonu eiro. Igaunijas plāni jau izpelnījušies Krievijas kritiku, jo abām valstīm nav ratificēts robežlīgums, un tiek pieļauts, ka žoga celtniecības iecere šo procesu var paildzināt. Krievijas Ārlietu ministrija uzsvērusi, ka Igaunijas solis būšot vienpusējs un tam nebūšot tiesiskas nozīmes, jo pašlaik nav noslēgts robežlīgums, ziņo Igaunijas raidsabiedrība ERR. Krievijas Valsts domes Ārlietu komitejas vadītājs Aleksejs Puškovs izteicies, ka nesagaida ātru robežlīguma ratifikāciju, ņemot vērā kopējo politisko situāciju, Igaunijas ārpolitiku un abu valstu nospriegotās attiecības. Savukārt Igaunijas Policijas un robežapsardzības departamenta Dienvidu prefektūras priekšnieks Tarmo Kohvs uzsvēris, ka problēma robežas apsardzībā pastāv, jo nav ratificēts Igaunijas–Krievijas robežlīgums.
Viens no iemesliem, kāpēc Igaunija izvēlējusies celt žogu, visticamāk, ir gadījums ar Igaunijas drošības policijas “KaPo” darbinieku Estonu Kohveru, kuru Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieki nolaupīja pērn 5. septembrī. Viņa notiesāšana par “spiegošanu” Krievijā, piespriežot 15 gadus ilgu cietumsodu, ir viens no jautājumiem, kas saasinājis Igaunijas un Krievijas attiecības.
