Igaunija tuvojas “nekustamā īpašuma burbulim”. Eksperti skaidro situāciju 0
Šajā desmitgadē Latvijas iedzīvotāji uzņēmušies hipotekāro kredītu saistības piesardzīgāk nekā igauņi, un šobrīd kopējais hipotekāro kredītu saistību apjoms ir 2 reizes mazāks nekā ziemeļu kaimiņvalstī, liecina “BigBank” ekspertu apkopotā informācija.
Kamēr intensīvā naudas aizņemšanās Igaunijā veicina straujāku nekustamā īpašuma cenu kāpumu un tirgus piesātinājumu ar jauniem mājokļiem, pietuvinot to burbulim, Latvijā, kur ekonomika ir daudz spēcīgākā un labākā stāvoklī nekā 2008. gadā, šobrīd briesmas nedraud.
“Bigbank” rīkotajā finanšu sektora stratēģiskās attīstības forumā “Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū” informēja “Bigbank Latvija” vadītājs Ģirts Kurmis norādīja, ka 2018. gada beigās Latvijā kopējais banku izsniegtais hipotekāro kredītu portfelis sasniedza 4,08 miljardus eiro.
Turpretī Igaunijā – 7,1 miljardu eiro. Ja to pārrēķina uz iedzīvotāju skaitu, tad vidēji Latvijā uz vienu iedzīvotāju kredītsaistību apmērs ir 2100 eiro, bet Igaunijā 5300 eiro.
Abās valstīs arī novērojams krasi atšķirīgs no jauna uzcelto mājokļu skaits.
Laika periodā no 2012. līdz 2017. gadam Latvijā ik gadu vidēji uz 1000 iedzīvotājiem tika uzbūvēts 1 mājoklis gadā, bet Igaunijā – turpat trīs jeb 2,7 jauni mājokļi.
Salīdzinājumam Latvijā 2007.gadā tika uzbūvēti vidēji 3,2 jauni mājokļi uz katriem 1000 iedzīvotājiem un sekas mēs visi zinām, sacīja “Bigbank Latvija” vadītājs Ģirts Kurmis.
Tāpat abās valstīs nekustamā īpašuma cenas ir krasi atšķirīgas.
Rīgā 1m² vidējā cena jaunajā projektā mikrorajonā ir 1400 eiro, kamēr Tallinā 1800 eiro, kas ir tikpat, cik 2007.gadā 1m2 cena jaunajā projektā Rīgas mikrorajonā.
Lai arī šobrīd pastāv cenu atšķirības, Latvijas nekustamo īpašumu tirgus aug arī pie mums.
Dati par 2018. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem liecina, ka darījumu skaits ar nekustamajiem īpašumiem pieaudzis par 63,1% salīdzinot ar tādu pašu periodu 2017.gadā.
Svarīgi uzsvērt, ka Latvijas mājsaimniecību parāda apmērs pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājies.
2008. gadā uz katru 1 uzkrātu eiro mājsaimniecību parāds bija 2,17 eiro, savukārt 2018. gadā tas bija tikai 0,74 eiro, kas nozīmē, ka arī šajā rādītājā mūsu situācija ir krietni labāka nekā 2008.gadā.
Tas liecina par to, ka mūsu sabiedrība ir kļuvusi daudz atbildīgāka un šādi apstākļi sekmē sabalansētu, mērenu un ilgtspējīgu nekustamā īpašuma tirgus izaugsmi.
Izvērtējot situāciju nekustamo īpašumu tirgū, redzams, ka Latvijā šobrīd ir pateicīgs brīdis nekustamā īpašuma iegādei.
Rīgā mājokli jaunā projektā var iegādāties par 1400 eiro kvadrātmetrā, kamēr Tallinā tik jāmaksā par otrreizējā tirgū nonākušu īpašumu.
Cenas un darījumu skaits Latvijā mēreni un sabalansēti pieaug un līdz nekustamā īpašuma burbulim ir tālu, tādēļ šis ir labs laiks, lai sarosītos gan nekustamā īpašuma pircēji, gan attīstītāji, kuriem kopš 2018. gada marta ir iespēja saņemt finansējumu “Bigbank Latvija” līdz 3,5 miljoniem eiro, stāstīja Ģirts Kurmis.
Foruma ietvaros Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis runāja par aktualitātēm globālajā finanšu sektorā un to ietekmi uz Latvijas attīstību, savukārt LR finanšu ministrs Jānis Reirs vērtēja Latvijas finanšu sektora situāciju un iezīmēja stratēģiskās attīstības plānu turpmākajiem gadiem.
