Igaunijā premjera kandidātu nosauks prezidente 0
Lai gan vairākumā aptauju pēdējos mēnešos vadībā bija Centra partija, svētdien notikušajās Igaunijas parlamenta vēlēšanās visvairāk balsu ieguvusi opozīcijā esošā centriski labējā Reformu partija, apsteidzot premjerministra Jiri Ratasa valdošo centriski kreisās ievirzes Centra partiju.
Piedalās gandrīz divas trešdaļas balsstiesīgo
Reformu partija ieguva 28,9% balsu un 34 mandātus parlamentā, kurā ir 101 deputāts. Centra partija savāca 22,9% balsu (26 mandāti). Galēji labējo Igaunijas Tautas konservatīvo partiju (EKRE) atbalstīja 17,8% vēlētāju, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējās vēlēšanās (19 mandāti). Igaunijas ekonomikai pēdējos gados raksturīga strauja izaugsme un zems bezdarba līmenis, taču saglabājas reģionālas atšķirības. Partiju EKRE galvenokārt atbalsta lauku apvidos tālāk no Tallinas.
Partija, kas asi iestājas pret imigrāciju, būtiski palielināja savu atbalstītāju skaitu 2015. gada migrācijas krīzes laikā un spējusi saglabāt šo atbalstu. Igaunijas Konservatīvo tautas partiju vada kādreizējais Igaunijas vēstnieks Krievijā Marts Helme. Ceturtā ar 11,4% balsu bija valdošajā koalīcijā ietilpstošā nacionālkonservatīvā partija “Tēvzeme” (12 mandāti), kuras priekšsēdētājs ir bijušais lauksaimniecības ministrs Helirs Sēders. Piektajā vietā ar 9,9% balsu (10 mandāti) palika bijušā izglītības un zinātnes ministra Jevgeņija Osinovska vadītā Sociāldemokrātiskā partija.
Pārējās sešas partijas nepārvarēja 5% barjeru iekļūšanai parlamentā. Vēlēšanās piedalījās 63,1% balsstiesīgo pilsoņu. Iepriekšējā balsošanā internetā vai vēlēšanu iecirkņos nobalsoja 39,3% reģistrēto vēlētāju jeb 346 395 cilvēki. No viņiem 247 232 vēlētāji nobalsoja internetā, bet 99 163 cilvēki izmantoja tradicionālos papīra biļetenus. Vēlēšanu dienā svētdien bija iespējams balsot, tikai izmantojot papīra vēlēšanu zīmes.
Premjera kandidātu nosauks prezidente
Pēc sarunām ar politisko partiju pārstāvjiem tuvākajās dienās Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida nosauks premjerministra kandidātu, kam būs jāveido koalīcijas valdība. Šo uzdevumu vēl sarežģītāku padara visu pārējo partiju atteikšanās koalīcijā sadarboties ar eiroskeptiskajiem nacionālistiem no partijas EKRE. Analītiķi atzīmē, ka labējo panākums vēlēšanās varētu mudināt veidot koalīciju Igaunijas politikas galvenos sāncenšus – Ratasa modernizēto, bet tradicionāli prokrievisko Centra partiju un rietumniecisko Reformu partiju, kas nav sadarbojušās koalīcijā kopš 2003. gada.
“Tagad mans pienākums ir strādāt, lai mūsu partija būtu koalīcijā,” intervijā aģentūrai “Reuters” teica Ratass, atzīstot partijas zaudējumu vēlēšanās. Centra partija Ratasa vadībā cenšas reformēt Igaunijas nodokļu sistēmu, tuvinot to kaimiņvalsts Somijas standartiem. Reformu partija, kuras pārstāvis bija premjerministra amatā kopš 2005. gada, tika izstumta no valdības 2016. gadā, kad no ilgstoši opozīcijā bijušās Centra partijas priekšsēdētāja amata tika gāzts tās dibinātājs Edgars Savisārs un par līderi tika ievēlēts Ratass, kurš drīz pēc tam kļuva arī par valdības vadītāju.
Ratass ir veltījis daudz pūļu, lai atbrīvotu Centra partiju no prokremliski orientēta politiskā spēka reputācijas un piešķirtu tai prorietumniecisku tēlu, tomēr partijā vēl ir daudz biedru ar prokrieviskiem uzskatiem. Centra partija, kas ilgstoši ir pie varas Tallinas pašvaldībā, ir populārākais politiskais spēks Igaunijas krievvalodīgo pilsoņu vidū.
Centra partija vēlēšanās esot saņēmusi mazāk balsu, nekā cerējusi, jo tās priekšsēdētāja un premjerministra Jiri Ratasa prorietumnieciskā pozīcija atbaidīja daudzus krievvalodīgos vēlētājus, paziņojusi Centra partijas priekšsēdētāja vietniece Mailisa Repsa.
Reformu partija grib pārvaldīt valsti gudrāk
Atbilstoši vēlēšanu rezultātiem Reformu partijas līdere Kaja Kallasa varētu pretendēt kļūt par pirmo sievieti valdības vadītāju Igaunijā, taču viņu gaida smagas sarunas par koalīcijas valdības veidošanu, atzīmē aģentūra “Reuters”. “Es biju sagatavojusi divas runas,” uzrunājot savus atbalstītājus pēcvēlēšanu naktī, atzina Kallasa. “Tagad sākas īstais darbs, lai izveidotu valdību, kas pārvaldītu valsti gudrāk,” viņa teica.
41 gadu vecā juriste un bijusī Eiropas Parlamenta deputāte Kallasa kļuva par Reformu partijas vadītāju pirms nepilna gada. Reformu partiju savulaik iedibināja viņas tēvs Sīms Kallass, Igaunijas bijušais premjerministrs un eirokomisārs. Reformu partija ir rosinājusi reformas uzņēmējdarbības jomā un vienotas nodokļa likmes ieviešanu.
Analītiķi uzskata, ka Kallasas pirmā izvēle valdības veidošanā varētu būt, iesaistot Tēvzemes partiju un sociāldemokrātus, kas bija Reformu partijas partneri koalīcijā no 2015. līdz 2017. gadam. Šai koalīcijai būtu 56 vietas jaunajā parlamentā. Kallasa izteikusies, ka neizslēdz koalīcijas veidošanu ar Centra partiju, saglabājot atvērtas arī citas iespējas. Reformu partija saskata divus iespējamos valdošās koalīcijas modeļus – ar partiju “Tēvzeme” un Sociāldemokrātisko partiju vai ar Centra partiju, tāpēc konsultēsies ar šo partiju pārstāvjiem, vakar nolēmusi Reformu partijas valde.
