Igaunijā plāno iznomāt tukšās cietumu kameras ārvalstu noziedzniekiem. Vai tas ir labs plāns? 27
Lai gan citu valstu notiesāto noziedznieku nogādāšana Igaunijā, izīrējot tukšās cietuma kameras, varētu ienest miljoniem eiro un, protams, ir drosmīga un svaiga ideja, plānotā politika ir saistīta ar riskiem, kas galu galā var izmaksāt vēl dārgāk un radīt neatrisināmas problēmas, tā vēstīja Igaunijas medijs “ERR“, atsaucoties uz igauņu laikrakstā “Postimees” publicēto rakstu, kur savu viedokli par šo ideju paudis migrācijas eksperts Kerts Valdaru (Kert Valdaru).
Migrācijas eksperts Valdaru apgalvo, ka, lai gan ne vienmēr tā ir bijis, tomēr mūsdienās Igaunija ir droša valsts, kurā dzīvot – tajā ir zems noziedzības līmenis, zems ieslodzīto skaits un nav īstu vai šķietamu “aizliegto zonu”, kas sastopamas dažās citās pirmās pasaules valstīs un to pilsētās.
No otras puses, valsts finanses nav labākajā stāvoklī, tāpēc ieslodzījuma vietu nomas shēma, ko piedāvā tādas valstis, kuras saskaras ar pārapdzīvotības problēmām, piemēram, Apvienotā Karaliste vai Nīderlande, šķiet pievilcīgs piedāvājums, nemaz nerunājot par pragmatisku Igaunijas cietumu nepietiekami izmantoto telpu izmantošanu, ziņo “ERR”.
Tomēr to nevajadzētu darīt sasteigti, raksta Valdaru, kurš ir arī Igaunijas Reformu partijas deputāts, norādot piecus riskus, kas saistīti ar šo politiku, tostarp, viņaprāt, Igaunijas cietumu “islamizāciju” pat tad, ja ieslodzītie nāks no citām Eiropas un/vai NATO valstīm, ņemot vērā, cik lielā mērā ieslodzītie, kuru izcelsme ir no dažām islāma valstīm, ir pārstāvēti dažu šo valstu cietumu populācijā.
Citi galvenie riski ir šādi: Igaunija kļūst par “Ruandu” noziedzniekiem, atgādinot par šobrīd izgāzušos Apvienotās Karalistes plānu deportēt patvēruma meklētājus uz šo Centrālāfrikas valsti; darījuma rezultātā Igaunijā jebkurā gadījumā strauji pieaug imigrācija; Igaunijā trūkst resursu, lai risinātu neparedzētus apstākļus, kas rodas saistībā ar šo shēmu, un, visbeidzot, izmaksas faktiski pārsniedz ieņēmumus [pilnu K.Valdaru viedokļa rakstu angļu valodā variet lasīt “Postimees” ŠEIT“].
Tieslietu un digitālo lietu ministre Līsa Pakosta (Liisa Pakosta, Eesti 200) ir paziņojusi, ka Igaunijas cietuma kameru, galvenokārt Tartu cietuma izīrēšana, valsts kasē varētu ienest aptuveni 30 miljonus eiro gadā. Tikmēr Apvienotā Karaliste ir ziņojusi par praktiski cietumu kapacitātes krīzi, kā rezultātā dažos gadījumos likumpārkāpēji tiek atbrīvoti agrāk, nekā sākotnēji plānots.
Papildus Tartu cietumam Igaunijā ir vēl divi cietumi – Tallinā un Jõhvi (Ida-Viru cietums).
