Igaunijā pelna visvairāk 0
Salīdzinot ar 2010. gadu, kad Baltijas valstīs bezdarbs bija vislielākais, nodarbināto cilvēku skaits Igaunijā pieaudzis visstraujāk – par 11%. Latvijā pieaugums bijis par 7,7%, bet Lietuvā par 5,9% – liecina vissvaigākais SEB bankas Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.
Kaut arī divos gados nodarbinātība pieaugusi, tā, pirmkārt, vēl arvien nav tāda, kāda bija pirms krīzes. Pašlaik nodarbinātības līmenis Latvijā un Lietuvā ir aptuveni tāds pats kā 2002. gadā. Otrkārt, nodarbinātības pieaugums bijis nevis kopumā, bet vien atsevišķās nozarēs. Darbaspēka tirgū vislabākais stāvoklis ir Igaunijā, tur pēdējā pusotrā gadā bezdarbnieku īpatsvars samazinājās par 8,4 procentpunktiem, Latvijā par 6,2, bet Lietuvā par 4,4 procentpunktiem.
SEB bankas ekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis gan atzīst, ka šogad nav sagaidāms tik liels bezdarbnieku skaita sarukums kā iepriekšējos gados. Pēc viņa prognozēm, Latvijā un Lietuvā bezdarba līmenis saglabāsies 14% līmenī.
Igaunija ir priekšā Latvijai un Lietuvai arī pēc mājsaimniecību ienākumiem. 2011. gada pēdējā ceturksnī Latvijā vidējā bruto darba alga bija 676 eiro (475 lati), Lietuvā – 630 eiro (443 lati), bet Igaunijā – 865 eiro (607 lati). Igaunijā vidējā bruto darba alga ir par 28% lielāka nekā Latvijā un par 37% lielāka nekā Lietuvā.
Kaut arī Latvijā vidējā bruto alga it kā ir lielāka nekā Lietuvā, mūsu iedzīvotājiem valsts uzkrāvusi lielāku nodokļu slogu. Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme ir 25%, turpretim mūsu kaimiņvalstīs – 21%. Ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā daļa Latvijā ir vismazākā – 45 lati mēnesī. Lietuvā tā ir aptuveni 95 lati, bet Igaunijā aptuveni 100 lati mēnesī.
Iznākumā 2011. gada pēdējā ceturksnī vidējā mēneša neto alga Lietuvā sasniedza 489 eiro (343 latus), bet Latvijā – 481 eiro (338 latus).
Pēdējos divos gados Igaunijā algu kāpums bijis vislielākais – 2011. gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar 2010. gada pēdējo ceturksni, bruto algas Igaunijā pieauga par 6,3%, Latvijā – par 4,5% un Lietuvā par 2,5%. Tā kā Igaunijas iedzīvotāji saņem lielāku algu, viņi var veidot lielākus uzkrājumus un atļauties lielākus tēriņus. Tomēr SEB bankas mājsaimniecību eksperti saka, ka ar lieliem pirkumiem igauņi esot daudz piesardzīgāki nekā latvieši un lietuvieši. Izskaidrojums tam – cilvēki nejūtas droši par eiro valūtas stabilitāti.
