Murru ciemā, kas atrodas aptuveni 30 kilometru attālumā no Pērnavas, dzīvo aptuveni 90 cilvēku, tostarp daudz ļaužu, kas izvēlējās dzīvi laukos to sniegto priekšrocību dēļ. Aptuveni puse no ciema iedzīvotājiem ir jaunieši.

Lasītākie

7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām

TV24

“Es neticu šādām sakritībām!” Slaidiņam aizdomas raisa ASV prezidenta Baidena pēkšņie lēmumi par Ukrainu un Trampa klusēšana

“Nebūs naudas, nebūs mūsu auto!” Latvieši, atsaucoties uz sludinājumu, apmaina automašīnas ar krāpniekiem… 64

Lasīt citas ziņas

Uzņēmējam Ennam Kūslapam Murru pieder kautuve, viņš liellopu gaļu eksportē uz Nīderlandi, bet gaļas izstrādājumus sūta uz Tallinas veikaliem. Enns uz Murru ciemu no Tartu pilsētas atnāca 1993. gadā. Vispirms strādāja par veterinār­ārstu, šeit viņa ģimenē piedzima četri bērni, ir uzbūvēta arī māja. “Līdz 20. martam visi ciema cilvēki parakstīs vēstuli valdībai, kur prasīsim mainīt iecerēto trases novietojumu. Patlaban trase šķeļ ciemu, tā dala arī lauksaimniecības zemi. Jaunieši sola doties projām, ja trase šķērsos ciemu,” iecerētos protesta iemeslus skaidro uzņēmējs.

Viņš piebilst: “Ticu, ka mums izdosies pierādīt savu taisnību, demokrātiskā valstī ir jānotiek tieši tā. Ja neizdosies valdību pārliecināt, tad nedzīvojam demokrātiskā valstī. Viens stārķis nav svarīgāks par 90 cilvēkiem.” E. Kūslaps arī teic, ka “Rail Baltica” projekts ir labs, tomēr “par problēmu risināšanu plānotājiem vajadzēja domāt agrāk”.

“Spēlmaņu nakts” balvas sadalītas! Par gada aktieriem atzīti Māra Mennika un Kaspars Znotiņš

Starptautiska žūrija Rīgas restorānus atzinusi par labākajiem Baltijā

Ar bijušajiem “saskaņiešiem” priekšgalā nodibināta reģionālā partija “Sarauj, Latgale!”

Mīko Peris, “Rail Baltica” projekta vadītājs Igaunijā, pēc sākotnējas publiskās apspriešanas secina, ka cilvēkiem ir jautājumi par dzelzceļa būvniecības iespējamību. Vairāki personiskā līmenī balstīti viedokļi ir par to, ka “tikai tas neskar manu pagalmu”. Mēs informēsim tuvu trasei dzīvojošos cilvēkus par to, kā dzelzceļš ietekmēs viņu ikdienas dzīvi. Un parasti, kad cilvēki saprot šo ietekmi labāk, viņu pretestība samazinās. Pirms dzelzceļa uzbūvēšanas Igaunijā ir jāatrisina vairākas problēmas. Tā kā esam plānošanas posmā, visas problēmas vēl nav apzinātas. Mums vajadzēs rast atbildi par būvmateriālu pieejamību, vietējo pašvaldību piekrišanu, saglabāt dabas maršrutus.

Igaunijā pērn decembrī 74% cilvēku zināja par “Rail Baltica” būvniecību, tostarp 64% to atbalstīja. 70% aptaujas dalībnieku uzskata, ka dzelzceļš ietekmēs Igauniju pozitīvi, bet 20% – ka vairāk negatīvi. Nākamais solis ir dzelzceļa tehniskā projekta gatavošana.