K. Kaljuste arī atklāj Igaunijas Ekonomikas ministrijas pretargumentus. Proti, apgabala pašvaldības piedāvājumā trases būvniecība maksā par 10 miljoniem eiro vairāk nekā plānotāju piedāvājums, bet dzelzceļa uzturēšanas izmaksas būtu par sešiem miljoniem eiro dārgākas. Turklāt apriņķa piedāvājumā trase stiepjoties tuvu “NATURA 2000” teritorijai, kur pirms desmit gadiem esot bijusi melnā stārķa ligzda. Tieši par melno stārķi visvairāk ironizē gan apgabala pašvaldībā, gan arī vietējie. “Plānotāji vēlas būvēt jaunu dzelzceļu purvā, kur noņemts vairākus metrus dziļš kūdras slānis. Ja apstiprinās plānotāju piedāvāto projektu, tad sūdzēsim šo izvēli tiesā,” piebilst K. Kaljuste. 6
Viņš atgādina, ka Somijā, būvējot ātrgaitas dzelzceļu Helsinki–Lahti, projektētāji purvus apgājuši. K. Kaljuste vērš uzmanību, ka novada pašvaldība un vietējie cilvēki “Rail Baltica” būvniecību cauri apriņķim atbalsta tāpēc, ka “šis dzelzceļš dos jaunas iespējas, tostarp uzņēmējiem, iedzīvotājiem un tūristiem”. K. Kaljuste vērš uzmanību, ka Harju novads jau projektēšanas laikā izveidoja jaunu rezervātu, ko dzelzceļa trase nu apliec.
Pērnavas domē gandarījums
Pērnavas vicemērs Romeks Kosenkraniuss gandrīz visas mūsu sarunas laikā smaida. “Mēs priecājamies, ka Pērnavā apstāsies ātrgaitas vilciens. Cilvēki varēs Tallinā nokļūt 45, bet Rīgā vienā stundā un 20 minūtēs. Patlaban šie braucieni prasa vairākas reizes ilgāku laiku. Tallinieši varētu pirkt Pērnavā īpašumu, strādāt Tallinā, kur maksā labākas algas. Un arī Rīgā. “Rail Baltica” ir mūsu iespēja. Pērnava būs dzīva nākamajos 20 gados,” tā R. Kosenkraniuss.
Viņš stāsta, ka trases pirmajā projektā dzelzceļa trase bija izveidota 20 km attālumā no pilsētas. Pašvaldība un iedzīvotāju iniciatīvas grupas panāca projekta izmaiņas (arī Latvijā jau tuvākajā nākotnē sāks veidot iniciatīvas grupas. – U. G.).
Jaunās stacijas skiču projekts jau gatavs, konkursā ar projektu “Ūdensmērītājs” uzvarēja Igaunijas arhitektu birojs “Pluss” (latviešu apvienība “SAALS” ar projektu “Briedis” saņēma trešo godalgu).
Zemes īpašuma jautājumi Pērnavas domei nerūp. Viss trases šķērsojums stiepjas pa valstij piederošu īpašumu, valsts šo zemi iznomās Igaunijas dzelzceļam uz 50 gadiem.
