Igaunijā jau nākamajos mēnešos piedāvās “Rail Baltica” trases projektu 6
Latvijā noslēgusies “Rail Baltica” Eiropas platuma sliežu projekta ietekmes uz vidi sākotnējā publiskās apspriešanas procedūra. Igaunijā to beidza jau pērn decembrī. Nākamajos mēnešos Igaunijas sabiedrībai piedāvās jau konkrētu dzelzceļa trases variantu.
Pēc “vecā” likuma
Igaunijā atšķirībā no Latvijas dzelzceļa trases apspriešana notiek pēc “vecā” likuma, kas dod iespēju pašvaldībai teikt galavārdu trases izvēlē. Vēlāk gan apstiprināts jauns likums, kas galavārdu paredz valdības lēmumam. Lai piemērotu jauno likumu, apspriešana būtu jāsāk no sākuma.
“Rail Baltica” trase Igaunijā stiepjas cauri trīs apriņķiem, tostarp Harju apriņķim, kur atrodas galvaspilsēta Tallina, Raplas apriņķim un Pērnavas apriņķim, kam ir robeža ar Latviju.
Pērnavas apriņķa iedzīvotāji, kur trases stiepsies aptuveni 110 kilometru garumā, patlaban cīnās ar plānotājiem un Igaunijas Ekonomikas ministriju par izmaiņām trases projektā. “Cīnīties” nozīmē atkārtotu pārvaldības komitejas un darba grupas informēšanu par apriņķa nostāju, vietējo iedzīvotāju parakstu vākšanu un sūtīšanu plānotājiem. Apgabala vadībai ir, iespējams, pamatoti argumenti, tāpēc vietējie cilvēki cer uz labvēlīgu lēmumu.
Kaujinieciskais apriņķis
“Mēs jau izcīnījām vienu uzvaru, nodrošinot vilciena apstāšanos Pērnavā, būvēsim šeit jaunu staciju. Otrā uzvara ir tā, ka kursēs arī reģionālais vilciens. Ir vajadzīga vēl trešā uzvara, lai vilcienu nebūvē purvā, lai trase apliec lauksaimniecības zemes un stiepjas pa veco dzelzceļa trasi,” teic apriņķa domes vadītājs Kalevs Kaljuste. Viņš rāda uz kartes, ka pērnaviešu piedāvājums ir par 1,5 kilometriem garāks nekā valdības apstiprinātajā variantā. Vilciens šo attālumu ar ātrumu 240 km/h veic 15 sekundēs.
