Igaunijas piena ražotāju noslēgtais trīspusējais līgums ar “Maag” un “COOP” patlaban no krīzes skarbajiem žņaugiem tomēr neglābj. Igaunijas Lauksaimnieku biedrība un COOP cer, ka pusgada laikā ik mēnesi izdosies pārdot 50 000 litra paku, kas dos papildu 5000 eiro ienākumu. 9
“Situācija aizvien pasliktinās. Martā par kilogramu pārstrādei pārdotā piena saņēmām 22 centus, aprīlī 21 centu. Cena kritīšot vēl zemāk. Kopš 2014. gada govju skaits samazinājies par 9000 dzīvnieku. Vienīgo risinājumu redzam savas piena pārstrādes rūpnīcas pirkšanā vai būvniecībā,” tā M. Rīzenbergs. Viņš arī piebilst, ka Igaunijā zina Latvijas piena kooperatīvu ne īpaši veiksmīgo piena pārstrādes rūpnīcas projektu.
Igaunijas piena ražotāji patlaban guvuši apstiprinājumu par 700 tonnu liela piena daudzuma piegādēm savai nākotnes rūpnīcai. Pavisam mūsu ziemeļu kaimiņvalstī ik dienu ražo aptuveni 2000 tonnu piena. Savukārt Igaunijas valdība šim mērķim rezervējusi 18 miljonus eiro.
COOP preses sekretārs Martins Mīdo “Latvijas Avīzei” pavēstīja, ka viņa uzņēmums ir vislielākais pārdevējs novados. Patlaban “godīgais” piens ir ceturtais pircēju visvairāk pieprasītais, ja vērtējam kartona iepakojumā pārdoto pienu, kas veido vienu trešdaļu no visa COOP pārdotā pasterizētā piena. Pretēji M. Rīzenberga teiktajam, M. Mīdo teic, ka iniciatīva palīdzēt lauksaimniekiem gūt papildu naudas nākusi no COOP. Tomēr patlaban tas vairs nav tik svarīgi. Vissvarīgākais, ka piena ražotāji šajā grūtajā brīdī ik mēnesi saņem atbalsta maksājumus.
Iespējams, arī Latvijā ikviens pircējs, nopērkot pienu veikalā, pēc brīvas izvēles varētu piemaksāt noteiktu summu, lai palīdzētu Latvijas zemniekiem – piena ražotājiem. Tas šajā piena nozarei sarežģītajā krīzes laikā zemniekiem būtu ļoti svarīgi. Šo ideju atbalsta piena pārstrādātāji un tirgotāji, bet pagaidām konkrēti lēmumi vēl nav pieņemti.
“Food Union” par šo jautājumu nekādus lēmumus nav pieņēmis un gaida pirmdienu, lai šo jautājumu pārrunātu pienrūpnieku kongresā un tad pieņemtu lēmumu, “LA” atzina “Food Union” padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke. “Ja šādu papildu cenu var uzlikt visam pienam, arī importa, tad nav problēmu, bet, ja tikai vietējam pienam, tad jādomā, lai tomēr nenogremdējam paši sevi,” “LA” sacīja “Tukuma piens” vadītājs Ints Poškus.
Šādai akcijai “nē” nesaka tirgotāji. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis piektdienas vakarā atzina: “Šis jautājums vēl ir zaļš.” Proti, viņš ir lietas kursā par šādu iespējamo akciju un ir informējis asociācijas biedrus, un viņi nav teikuši “nē”. Asociācija ir izpētījusi tirgu, kas rāda – aptuveni puse pircēju būtu gatavi piemaksāt par pienu, savukārt otra puse, kurai svarīga cena, par to stipri vien piedomātu. “Mums ir svarīgi, kas notiek tālāk ar šo naudu. Svarīgi, lai tā nonāktu līdz pārstrādātājam, kurš tālāk norēķinās ar piena piegādātāju – zemnieku,” sacīja N. Krūzītis. Ņemot vērā, ka šobrīd daļa piena tiek eksportēta, LPTA izpilddirektors domā, ka Latvijas iedzīvotājiem nevajadzētu maksāt par piena eksportu.
Jāņem vērā, ka piemaksa par pienu būtu īslaicīgs projekts – tikmēr, kamēr ir krīze, un šis aspekts būtu jāskaidro pircējiem. LLKC vadītājs Mārtiņš Cimermanis šo ideju vērtē pozitīvi, kā piemēru minot Beļģiju, kur viena no pārtikas veikalu ķēdēm īsā laikā spējusi savākt 14 miljonus eiro. Šis arī būtu tas gadījums, kas pārbaudītu pašmāju veikalu lojalitāti, proti, “vai viņi uzmetīs Latvijas piensaimniekus vai ne”, priekšroku dodot vietējam pienam vai pērkot lētāko importu. Cimermanis domā, ka pircēju lojalitāte šādai akcijai būtu salīdzinoši augsta.
Latvijas pienrūpnieki šodien LPCS kongresā varētu lemt, vai iesaistīties līdzīgā akcijā kā Igaunijā.
