Igaunija nesteidz slēgt robežšķērsošanas punktus ar Krieviju: Mēs neesam tik vāji! 17
Igaunija nesteidzas slēgt robežšķērsošanas punktus ar Krieviju, jo migrācijas spiediena situācijas pārvaldībai pašlaik tas nav nepieciešams, ceturtdien paziņoja Igaunijas iekšlietu ministrs Lauri Lēnemetss.
“Protams, mēs esam gatavi slēgt robežšķērsošanas punktus, bet mēs to nedarīsim tikai darīšanas vai tēla dēļ. Igaunija nav tik vāja, lai nedēļas laikā nespētu tikt galā ar dažiem desmitiem migrantu,” žurnālistiem teica Lēnemetss.
Kā viņš paskaidroja, robežu slēgšana šajā brīdī būtu pārspīlēta reakcija un drīzāk parādītu vājumu pretiniekam, kā arī iedvestu baiļu sajūtu Igaunijas sabiedrībā, kas acīmredzot ir viens no Krievijas mērķiem.
Tomēr Igaunija ir veikusi visus nepieciešamos sagatavošanās pasākumus, lai nepieciešamības gadījumā nekavējoties slēgtu robežšķērsošanas punktus ar Krieviju.
Igaunijas ārlietu ministrs Marguss Cahkna piebilda, ka, visticamāk, situācijā, kad Somija slēdz robežpunktus ar Krieviju, migrācijas spiediens pārvietosies uz Igaunijas robežas apkaimi.
“Un mana kā ārlietu ministra skaidrā nostāja ir tāda, ka, ja nepieciešams, arī Igaunijai ir jāslēdz robežpunkti ar Krieviju,” viņš teica.
Jau vēstīts, ka pēdējās nedēļās vairākas nelegālo migrantu grupas ir mēģinājušas iekļūt Eiropas Savienībā caur Igaunijas ziemeļaustrumu pierobežu Narvā.
Savukārt Somija sestdien uz trim mēnešiem slēdza četrus no astoņiem robežas šķērsošanas punktiem ar Krieviju. Lēmumu Helsinki pamatoja ar nelegālo imigrantu skaita pieaugumu.
Somijas premjerministrs Peteri Orpo paziņojis, ka Krievija apzināti cenšas destabilizēt kaimiņvalsti, reaģējot uz tās pievienošanos NATO.
Migrāciju plūsmas virzīšana pār robežu līdzinās Baltkrievijas kopš 2021.gada vasaras īstenotajam hibrīdkaram, kad nelegālie migranti masveidā tiek virzīti pār Polijas, Latvijas un Lietuvas robežu, kas ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža.
