Polija veic aizsardzības kampaņas 124
Tomēr politiķi pārņem frontes iedzīvotāju satraukumu, cerot viņus pārliecināt, ka viņi ir tie, par kuriem turpmākajās dienās balsot.
Netālu no ezera piekrastes kūrortpilsētas Goldapas Polijas ziemeļaustrumos, dažas jūdzes no Krievijas robežas, saldējuma pārdevējs Romualds Atkielskis sacīja, ka cer, ka nesenās valdības maiņas radīs atvieglojumu šai apkaimē.
Decembrī pie varas atgriezās bijušais Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, apgāžot konservatīvās, nacionālistiskās partijas “Likums un taisnīgums” (PiS) astoņus gadus ilgo valdīšanu.
Šī Polijas daļa tiek plaši uzskatīta par labējo spēku cietoksni, kas sevi uzskatīja par eiroskeptiķiem, piemēram, Tuska priekšgājējiem PiS.
Kamēr partija pagājušā gada valsts vēlēšanās zaudēja kontroli pār valdību, gandrīz puse cilvēku šajā reģionā atbalstīja Tuska oponentus. Gatavojoties Eiroparlamenta vēlēšanām, PiS koncentrējās uz nacionālās drošības jautājumiem un Krievijas iejaukšanos.
Turpretim Tuska valdība un viņa kolēģi visā ES ir koncentrējušies uz Polijas būtisko lomu frontes aizsardzībā, ejot diplomātisko ceļu starp austrumiem un rietumiem. Iekšzemē gan Tusks, gan opozīcija ir satvēruši ideju par Krievijas draudiem, gatavojoties ES balsojumam, apsūdzot viens otru promaskaviskā attieksmē.
“Bailes var vienot cilvēkus, bet cik ilgi? Turklāt Kaļiņingrada nav Maskava. Mēs nevaram vainot šos cilvēkus par Putina lēmumu tūkstošiem kilometru attālumā,” sacīja Atkielskis, runājot par Krievijas eksklāvu aiz robežas, kas atrodas Baltijas jūras krastā, ko ieskauj NATO dalībvalstis un ES valstis.
Valdība tikko atklāja plānus tērēt 2,4 miljardus eiro ziemeļaustrumu robežas nostiprināšanai, savukārt PiS runā par savu rekordu aizsardzības jomā, tostarp plāno uzbūvēt robežbarjeru ar Kaļiņingradu.
Atkielskis vainoja iepriekšējo nacionālistu valdību baiļu gaisotnes radīšanā reģionā pēdējos gados un jo īpaši pirms pagājušā gada oktobrī notikušajām parlamenta vēlēšanām, kurās partija zaudēja.
Starp nedaudzajiem maija kūrortpilsētas apmeklētājiem, Eiropas Parlamenta deputāts no Polijas no PiS Karols Karskis, nesteidzīgi ģērbies nedaudz lielizmēra uzvalkā, staigāja apkārt, turot rokās saldējuma konusu. Sekoja divu cilvēku kameru grupa.
Karskis, kurš ir otrais numurs labējās partijas reģionālajā sarakstā ES vēlēšanām, uz jautājumu atteicās minēt, kas viņu noveda pie Goldap.
“Man ir oficiāla tikšanās uz robežas,” viņš teica.
“Mēs jau daudzas reizes esam apturējuši ļaunumu, mēs to apturēsim vēlreiz. Šim nolūkam mums ir vajadzīga stabila un spēcīga bāze, tāpēc es dodos uz Eiropas Parlamentu,” kamerai saka Karskis.
SPA administratore, kura atteicās nosaukt savu vārdu, sacīja, ka nebalsos par Karski.
“Esmu nogurusi no šīs pastāvīgās baiļu kurināšanas,” viņa piebilda.
Saldējuma pārdevējs Atkielskis piekrita. Viņš balso par kandidātiem no Tuska vadītās pro-ES partiju koalīcijas, piebilstot, ka daudzi cilvēki ziemeļaustrumos varētu rīkoties tāpat, izvairoties no tradicionālās labējo lojalitātes. Viņš sūdzējās, ka baiļu izraisīšana reģionā kaitē vietējo iedzīvotāju iztikai.
Šim plašākam reģionam ir vārds, ar ko uzburt: Suvalku koridors, kas ilgu laiku tika uzskatīts par vienu no visbīstamākajiem potenciālajiem uzliesmošanas punktiem karā starp Krieviju un Rietumiem. Kopš Krievijas prezidenta Vladimira Putina Krimas aneksijas 2014. gadā daži analītiķi ierosināja, ka šī Polijas daļa būtu nākamais mērķis. Tas ir nozīmīgs stratēģisks tilts uz Kaļiņingradu, kurā ir maz apdzīvoti ciemati, zaļa lauksaimniecības zeme un dzeltens rapsis.
“Visas šīs runas par Suvalku koridors atbaida potenciālos tūristus,” sacīja Atkielskis. Pirms trim gadiem, pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, viņš sāka vairāku viesnīcu celtniecību, un kopš tā laika viņam nācās atlikt projektu, pamanot strauju tūristu skaita samazināšanos.
Atmiņas par Otro pasaules karu, kad Polijas armija padeva reģionu bez cīņas uz priekšu virzošajiem padomju karaspēkiem, joprojām ir spilgtas.
Komunistu valdīšanas laikā Polijas ziemeļaustrumos bija gandrīz tikpat daudz militāro bāzu kā pilsētu. Tos sāka slēgt 2000. gadu sākumā, taču tie ir atjaunoti kopš Krievijas ilgstošās militārās aktivitātes pēdējo desmit gadu laikā.
Pašu Suvalku bāze ir paplašinājusies, un NATO karaspēks šajā apgabalā rīko biežas mācības, līdz vietējie iedzīvotāji, piemēram, Karols Szulks, ir sākuši pamanīt sekas.
Tanki atbaida iedzīvotājus un tūristus.
