Balansējot uz peldoša dēļa 0
Augusta beigās jau bija kļuvis vēss un peldēšanas sezonai biju pielikusi treknu punktu, taču šķita neiedomājami aizbraukt no Pērnavas, neizmēģinot pēdējā laika karstāko aktualitāti sup jogu. To piedāvā “Aloha” sērfinga klubs, kas atrodas pludmalē netālu no viesnīcas “Hedon”. Šis jogas veids no tradicionālās indiešu vingrojumu sistēmas atšķiras vien ar to, ka pozas izpilda uz sērferu inventāram līdzīga speciāla dēļa, tam brīvi peldot pa ūdens virsmu. Īpaši iesācējam tas nozīmē diezgan lielu varbūtību, ka nāksies saslapināties. Sup dēli, kas vadāms ar airi, radījuši havajiešu sērferi, lai varētu tikt dziļāk jūrā. Sup ir saīsinājums no angļu valodas vārdu kombinācijas stand up paddling pirmajiem burtiem, kas tulkojumā nozīmē – airēšanās stāvus. Lai nodarbotos ar sup jogu, airis īsti nav nepieciešams. Dēlis jāienes jūrā vai citā ūdenstilpē vien tik dziļi, lai tā ķīlis neskartu grunti.
“Parasti ģērbjamies peldkostīmos. Kad kļūst vēsāks, var iznomāt hidrokostīmu, taču tajā kustēties ir grūtāk. Ja ir labs laiks, pēdējās grupas vingro jūrā vēl septembra beigās,” paskaidroja sup jogas instruktore.
Par laimi, rīts bija ļoti saulains un varēja ģērbties peldkostīmā. Sākumā novietojām dēļus krastmalas smiltīs, lai izmēģinātu vingrojumus uz stabila pamata. “Izpildīt tos ūdenī, protams, ir lielāks izaicinājums, jo ir grūtāk noturēt līdzsvaru. Taču arī ieguvums ir lielāks, jo, to darot, muskuļi strādā intensīvāk un iesaistās arī tādi, kas uz stabila pamata mierīgi atpūšas.”
Biju priecīga, ka uz sauszemes izpildīt vingrojumus izdevās bez īpašas piepūles, kaut agrāk ar jogu nebiju nodarbojusies. Taču, kad ar dēļiem devāmies jūrā, dūša mazliet noplaka, jo ūdens bija, maigi izsakoties, vēss. Nodarbībā piedalījās vēl septiņas daiļā dzimuma pārstāves. Iebridām ūdenī tiktāl, līdz līmenis sniedzās mazliet pāri ceļiem, un vingrošana varēja sākties. Uzkāpšana uz dēļa bija mazliet drebelīga, taču tālāk viss aizgāja kā pa diedziņu. Lieliski jutu, ka nepārtraukti strādā mugurkaulu balstošie muskuļi, ķermenim automātiski cenšoties noturēt līdzsvaru – gluži kā braucot ar velosipēdu. Neilgi pēc nodarbības sākuma atskanēja skaļš plunkšķis. “Mums ir pirmais kritušais,” paziņoja trenere. Pēcāk arī es, sajutusies pārāk droši, dabūju izbaudīt ūdens temperatūru ar katru savas ādas milimetru. Laikam tādēļ, ka biju ļoti pārņemta ar darāmo, ūdens nemaz tik stindzinošs nešķita.
“Šodien bija ideāli laikapstākļi sup jogai – nevienas vēja pūsmiņas, jūra pilnīgi mierīga! Taču nodarbības notiek arī vējā un viļņos, kad noturēties uz dēļa ir krietni grūtāk. Tad katrs dalībnieks izpilda tikai tās pozas, ko uzdrošinās. Kad viļņi ir spēcīgi, vairāk rādu vingrojumus guļus un rāpus, tikai dažus – stāvus. Ir jābūt labi trenētam, lai, piemēram, kareivja pozas vējainā laikā varētu izpildīt, neiegāžoties ūdenī.”
Izmēģināju arī airēšanos uz sup dēļa, kas izrādījās ļoti vienkārši vadāms. Taisnības labad gan jāpiebilst, ka ūdens virsma bija gluda kā spogulis un man nenācās šķelt viļņus. Starp citu, “Aloha” sērfinga klubā supdēļa noma maksā 10 eiro stundā, bet, ja ņem uz visu dienu, sanāk lētāk – 30 eiro.
Uzziņa
Vairāk informācijas:
“Lotes zeme”: www.lottemaa.ee
Ekskursijas ar kikbaiku: www.loodusturism.ee
Vikingu un citi kuģi: www.lodi.ee
“Aloha” sērfinga klubs: www.aloha.ee
