Pie vikingu kapteiņa 0
Viens no iecienītākajiem galamērķiem ģimenēm ar bērniem ir otra lielākā Igaunijas pilsēta Tartu, jo, tur viesojoties, var nošaut veselus trīs kārdinošus zaķus ar vienu šāvienu: apmeklēt akvaparku “Aura”, zinātnes centru “AHAA” un Rotaļlietu muzeju. Par šiem objektiem gan, šķiet, zina gandrīz visi, jo medijos bijis daudz informācijas, tādēļ pastāstīšu par interesantu veidu, kā apskatīt pilsētu un ērti nokļūt līdz pirmajiem diviem minētajiem objektiem, kas atrodas tieši blakus. Pa Emajegi, kas tulkojumā no igauņu valodas nozīmē Māte Upe, iespējams pavizināties ar precīzu vikingu kuģa kopiju, kas uz klāja var uzņemt divpadsmit cilvēku. Viens no atklātā tipa kuģa “Turm” pieturas punktiem ir līdzās centram “AHAA”.
Kopā ar tūristu grupu kāpu kuģītī, lai nesteidzīgi baudītu garām slīdošās Tartu ainavas. Mūs uz klāja aicināja kuģa kapteinis – iznesīgs vīrietis ar gariem matiem un bārdu, īsts vikings! Runātīga jaunkundze, ar kuru iepazinos brauciena laikā, puspajokam, pusnopietni izdvesa: “Nebūtu tāda zaķpastala, viņu tūlīt… bildinātu.” Arī pārējā apkalpe bija ģērbusies atbilstoši tā laika modei, vienam pat bija vikingiem raksturīgā cepure ar ragiem.
Vikingu puisis aicināja paņemt kažokādas ērtākai un siltākai sēdēšanai. Pa ceļam ne tikai redzējām, bet arī uzzinājām daudz interesanta. Prātā visspilgtāk palicis neliels tilts, zem kura braucot kuģim nācās nolaist mastu. Pa dažus soļus plato arku, kas slejas virs tā no viena upes krasta līdz otram, šad tad staigājot augstskolu beidzēji, lai sev un citiem apliecinātu, ka viņiem pa spēkam ir viss, ne tikai diploma iegūšana. Otrā pusē gan pārgalvīgos parasti sagaidot likumsargi.
Ar skrejriteni var vairāk
Igaunijā ļoti populāras kļuvušas tūristu grupu ekskursijas ar tā dēvētajiem kikbaikiem (kickbike – angļu val. ), kam nav pedāļu, taču priekšējā riepa ir tikpat liela kā divritenim, aizmugurējā – nedaudz mazāka. Ar velosipēda un skrejriteņa hibrīdu var pārvietoties krietni ātrāk nekā kājām un īsākā laikā ieraudzīt vairāk. Turklāt šāda izkustēšanās ir veselīga un rada daudz priecīgāku noskaņojumu nekā nīkšana autobusā, pārvietojoties uz kārtējo apskates objektu.
Ar kikbaiku kopā ar tūristu grupu gides pavadībā izbraukāju Pērnavas interesantākās vietas. Kopvērtējums: ļoti interesanta un dinamiska ekskursija! Jāsaka, ar šo transporta līdzekli pārvietoties ir ļoti vienkārši, taču, lai tas izdotos ātri un viegli, nedaudz jāpiešaujas. Sākumā ar pilnu pēdu no asfalta atgrūdos ļoti enerģiski un nevarēju saprast, kādēļ cienījamā vecuma gidei netieku līdzi, turklāt viņas sejā nebija jaušamas ne mazākās piepūles pazīmes. Pamazām apjautu, ka vēl lielāku ātrumu var attīstīt, viegli, taču bieži pastumjot sevi uz priekšu tikai ar pēdas priekšējo daļu.
Jautāta, cik šādu ekskursiju dienā sanāk, gide atklāja, ka tikai pavisam nesen sākusi izmantot kikbaiku un pagaidām vairāk par vienu dienā nav bijis. “Man šis transporta līdzeklis ļoti iepatikās, un esmu tādu iegādājusies gan sev, gan savai 83 gadus vecajai māmuļai. Pati ar to braucu katru dienu, lai uzturētu sevi formā. Mammai tik bieži nesanāk, jo viņa visu laiku ņemas ar lauku darbiem.”
