Igaunijā jauna pensiju aprēķināšanas kārtība, izmaiņas arī pensionēšanās vecumā 0
Igaunijas Rīgikogu trešdien pieņēmis likuma grozījumus attiecībā uz pensiju aprēķināšanas kārtību un pensionēšanās vecumu, kas paredz, ka no 2021.gada pensijas aprēķināšanā līdztekus darba algai tiks ņemts vērā arī darba stāžs, bet no 2027.gada pensijas vecums tiks piesaistīts vidējam paredzamajam mūža ilgumam.
Grozījumi pensiju aprēķināšanas kārtībā gan neattiecas ne uz pašreizējiem pensionāriem, ne arī uz otrā pensiju līmeņa uzkrājumiem.
Kā norādīts parlamenta paziņojumā, šo grozījumu mērķis ir padarīt pensiju sistēmu solidārāku un elastīgāku, lai cilvēki varētu paši lemt, kad doties pensijā, un vienlaikus ņemt vērā demogrāfiskās tendences valstī. Tie skars pirmām kārtām cilvēkus, kas dzimuši ne agrāk par 1962.gadu un sasniegs pensionēšanās vecumu pēc 2026.gada.
Šobrīd Igaunijā pensionēšanās vecums ir atkarīgs no cilvēka dzimšanas gada un pašlaik ir 63 gadi un seši mēneši, bet 2026.gadā sasniegs 65 gadus, savukārt no 2027.gada pensionēšanās vecums tiks piesaistīts vidējam paredzamajam mūža ilgumam no 65 gadu vecuma. Proti, tam pieaugot, palielināsies arī pensijas vecums – un otrādi, taču pensijas vecums nevarēs pieaugt vairāk kā par trim mēnešiem kalendāra gadā.
No 2021.gada pensionēšanās iespējas kļūs elastīgākas – pensijā varēs doties jau piecus gadus pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas vai arī atlikt pensionēšanos uz nenoteiktu laiku, dodot cilvēkiem iespēju strādāt atkarībā no savām iespējām un veselības stāvokļa un šai laikā saņemt elastīgu pensiju.
Kā skaidrojusi sociālās aizsardzības ministre Kaija Iva, tas ļaus cilvēkiem pēc vēlēšanās strādāt nepilnu darba laiku un vienlaikus saņemt daļu pensijas, kas šobrīd nav iespējams.
“Mūža ilgums pieaug, un cilvēki grib ilgāk būt aktīvi. (..) Mūsu novecojošajā sabiedrībā arī palielinās vajadzība pēc darbarokām, tāpēc darba devēji sāks aizvien augstāk vērtēt vecākās paaudzes pieredzi,” viņa piebildusi.
“Valstij ir svarīgs ikkatrs cilvēks, tādēļ valsts pensiju sistēma vēl vairāk novērtēs to daudzo cilvēku ieguldījumu, kuri bērnudārzos māca mūsu bērnus, aprūpē mūsu vecos ļaudis, apkalpo pircējus vai uzkopj biroju telpas cilvēkiem, kuri pelna lielas algas,” izteikusies ministre. “Arī tad, ja algas ir zemas, pensijām jānodrošina pienācīgi ieņēmumi, un valsts uzdevums ir nodrošināt cilvēkiem pārliecību, ka vecumdienās viņi būs pasargāti no nabadzības.”
No 2021.gada pašas pensijas arī kļūs elastīgākas. Cilvēki varēs paši izvēlēties ne tikai vēlamo pensionēšanās laiku, bet arī ņemt pensiju daļēji vai uz laiku pilnībā apturēt pensijas izmaksu, neietekmējot uzkrājumu summu un gala iznākumā finansiāli nezaudējot.
No tā paša gada mainīsies arī valsts vecuma pensijas aprēķināšanas kārtība, proti, turpmāk pirmā līmeņa pensijas lielums būs atkarīgs gan no algas lieluma, gan no nostrādāto gadu skaita.
