“Ķīnas ārpolitika kļūst “pieaugoši konfrontacionāla”.” Ko atklāj Igaunijas Ārzemju izlūkdienesta ziņojums? 1
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Koronavīrusa pandēmija nav izmainījusi Igaunijas ārējā apdraudējuma kopējo ainu, taču devusi autoritārām valstīm jaunas ietekmes iespējas, secināts šonedēļ publiskotajā Igaunijas Ārzemju izlūkdienesta (EFIS) gadskārtējā ziņojumā.
Igaunijas Ārzemju izlūkdienests publicē ziņojumu “Starptautiskā drošība un Igaunija” kopš 2016. gada, lai sniegtu sabiedrībai uzticamu un izsmeļošu izvērtējumu par ārvalstu apdraudējumu Igaunijai.
Līdzīgus gadskārtējus ziņojumus publicē arī izlūkdienesti Zviedrijā, Dānijā, Norvēģijā, Nīderlandē, Lietuvā un citās valstīs.
Krievija paliek nopietnākais potenciālais militārais drauds
EFIS ieskatā, autoritārā Krievija paliek nopietnākais potenciālais militārais drauds Igaunijai. “Koronavīrusa pandēmija nav ierobežojusi Putina režīma aktivitātes un ambīcijas,” teica Igaunijas Ārzemju izlūkdienesta ģenerāldirektors Miks Marrans ziņojuma prezentācijā, piebilstot, ka “mēs drīzāk redzam mēģinājumu izmantot pandēmiju savā labā”.
Viņš minēja Krievijas uzsāktās nomelnošanas un melu kampaņas par Rietumos ražotajām vakcīnām, graujot centienus iegrožot koronavīrusa izplatīšanos un slavējot Krievijā ražoto vakcīnu.
Krievijas propaganda ir nodēvējusi firmas “AstraZeneca” izstrādāto vakcīnu par “pērtiķu vakcīnu”. Marrana ieskatā, Krievijas vēršanās pret Rietumu vakcīnām ir daļa no plašākas globālas cīņas, Krievijai cenšoties uzdot sevi par ietekmīgu valsti medicīnā un militārajā jomā.
“Mēs nesaskatām tiešu militāru apdraudējumu Igaunijai 2021. gadā, taču nevaram pilnībā izslēgt pārrēķināšanos no Krievijas puses attiecībā uz NATO kolektīvo aizsardzību,” teica Marrans. Lai gan vīrusa izplatīšanās turpinās, Krievijas bruņotie spēki turpina manevrus ierastajā tempā.
“Šī gada septembrī paredzētajās plašajās militārajās mācībās “Zapad” (“Rietumi”) Krievija atveidos karu ar NATO. Paredzēts izvietot desmitiem tūkstošu karavīru netālu no Igaunijas robežas un palielināt Krievijas militāro lidmašīnu lidojumu skaitu,” viņš teica.
EFIS ziņojumā izvērtēta arī Krievijas iekšpolitika, ekonomika, ārpolitiskās darbības kaimiņvalstīs un Āfrikā, kā arī Kremļa specdienestu aktivitātes. Marrana ieskatā, 2021. gads Krievijas politikā būs vētraināks nekā parasti, jo rudenī gaidāmas Valsts domes vēlēšanas.
Intervijā Igaunijas raidsabiedrībai ERR Marrans izteicies, ka prokrieviski noskaņotie Eiroparlamenta deputāti, kas ievēlēti no Igaunijas, rada risku, jo Krievijas pamatintereses nav mainījušās.
“Viņi cenšas sēt apjukumu ES dalībvalstu sabiedrībā, atrast un izmantot problēmas ES iestāžu darbā un domstarpības starp dalībvalstīm. Eiropas valstīs Krievija meklē politiķus, kas būtu gatavi virzīt tās intereses. Ienākumi no naftas un gāzes eksporta ir Krievijas ekonomikas galvenais atspaids. Krievijas finanšu rezerves fondā ir uzkrāti aptuveni 600 miljardi dolāru, taču Krievijas šī gada budžets ir ar iztrūkumu.
Krievija var cerēt uz finanšu rezervju papildināšanu tikai tad, ja naftas cena pasaules tirgū atkal sasniegtu 55 dolārus par mucu. Mēs būtu ieinteresēti, lai Krievija kļūtu par demokrātisku un tiesisku valsti, bet līdz tam paies kāds laiks. Krievija gribētu, lai daudzpolārā pasaulē ir vairāki varas centri un viens no tiem būtu Maskava, kas pieņemtu reģionālos lēmumus.
No Igaunijas viedokļa Krievijas nostāja tai ir bīstama. Krievija jau nosaka politiku vairākās Neatkarīgo Valstu Sadraudzības dalībvalstīs un uztur kontrolētus konfliktu avotus dažās no tām.
Ķīnas ārpolitika kļūst “pieaugoši konfrontacionāla”
Igaunijas Ārzemju izlūkdienesta ziņojumā analizēta arī Ķīnas ārpolitika, ko EFIS raksturo kā “pieaugoši konfrontacionālu”. “Ķīna aicina uz plašāku starpvalstu sadarbību, taču vienlaikus izdara spiedienu, lai sadarbība notiktu uz Pekinas noteikumiem,” uzskata Marrans.
“Lai ietekmētu rietumvalstu sabiedrību, Ķīna līdz ar citām metodēm sākusi izmantot Rietumu informācijas kanālus,” teikts ziņojumā.
Ķīna bija pirmā valsts, kas apsveica Lukašenko ievēlēšanu prezidenta amatā. Ķīnas rēķinā ir piektā daļa Baltkrievijas valsts parāda. Ķīnas darbībā vērojama vēlme izmantot citu valstu finansiālo atkarību politiskiem mērķiem.
Ķīnas mērķis ir kļūt par pasaules vadošo ekonomiku līdz 2035. gadam un par vadošo militāro lielvaru līdz 2050. gadam. Šo mērķu sasniegšanā Pekina darbojas arvien agresīvāk, un mēs to esam izjutuši arī Igaunijā.
Mēs sadarbojamies ar vairākiem ārzemju partneriem Ķīnas ietekmes izvērtējumā, teica EFIS vadītājs Marrans. Telekomunikāciju firmas “Huawei”, ko kontrolē Ķīnas kompartijas amatpersonas, agresīvā darbība apliecina Ķīnas ambīcijas padarīt citas valstis atkarīgas augsto tehnoloģiju jomā, kas noteiks pasaules nākotni.
Mūsuprāt, atkarība no Ķīnas tehnoloģijām ir Igaunijas drošības potenciāls apdraudējums, taču lēmums šajā jomā jāpieņem Igaunijas valdībai, teica EFIS vadītājs.
