Igaunija gatavojas bēgļu uzņemšanai 4
Igaunijā publiskots pētījums par iespējamām problēmām, kas saistītas ar atšķirīgu kultūru cilvēku integrāciju un draudiem, ko tie varētu radīt. Igaunija arī izstrādājusi galvenās vadlīnijas, kā notiks bēgļu uzņemšana.
Jārēķinās ar nebijušiem noziegumiem
Pētījuma “Iespējamie riski Igaunijas drošībai bēgļu izmitināšanas programmas ietvaros”, kas veikts pēc Igaunijas Iekšlietu ministrijas pasūtījuma, autori norāda, ka neliela un kontrolēta imigrācija ir sabiedrībai un ekonomikai izdevīga, taču var radīt draudus drošībai, ja tā ir masveida. Pētījumā izvērtēta citu Eiropas valstu pieredze un secināts, ka daudzas valstis – Dānija, Īrija, Francija, Somija, Norvēģija un Rumānija – uzskata, ka bēgļu uzņemšana rada draudus valsts drošībai. Vislielākos sarežģījumus var radīt patvēruma meklētāju patieso motīvu izvērtēšana. Pēc ekspertu domām, Igaunijas ierēdņi nav tik pieredzējuši, lai kompetenti varētu novērtēt konkrētā cilvēka atbilstību bēgļa statusam, raksta laikraksts “Eesti Ekspress”. Tāpat jāņem vērā, ka patvēruma meklētāja dokumenti ne vienmēr ir kārtībā vai to nav vispār. Tas var radīt apdraudējumu, ka valstī pa aplinkus ceļiem mēģinās iekļūt teroristiskās “Islāma valsts” locekļi, kuru mērķis ir vardarbīgi uzbrukumi Eiropai cīņā pret “neticīgajiem”. Uzsvērts, ka, piemēram, Dānijā visus potenciālos imigrantus vērtē ne tikai Dānijas izlūkdienesta darbinieki, bet arī Drošības policija, tādējādi Dānija pērn atteikusies uzņemt 104 bēgļus jeb 30% no kopējā imigrantu skaita. Tāpat tiek brīdināts, ka Igaunijai jārēķinās ar tā dēvētajām goda slepkavībām un citiem valstī vēl nebijušiem noziegumiem, raksta laikraksts. Balstoties uz citu valstu pieredzi, secināts, ka imigrantu veikto noziegumu apjoms ir krietni lielāks nekā valsts pamatiedzīvotāju vidū. Pētījumā minēta Vācija – tiek lēsts, ka Vācijā noziedzības līmenis imigrantu vidū ir aptuveni piecas reizes lielāks nekā starp vāciešiem. Zviedrijā un Spānijā imigranti veic aptuveni trešdaļu noziegumu. Arī Dānijas rādītāji liecina, ka noziedzības līmenis bēgļu un viņu pēcnācēju vidū ir par 73% augstāks nekā valstī kopumā. Igaunijas Drošības policija atzīst: “Kaimiņvalstu piemērs rāda, ka šajā jomā ir problēmas. Tas liecina, ka integrācija nav izdevusies.” Pētījuma autori arī secina, ka uz augsti kvalificētu darba spēku Igaunija varot necerēt. Par to pārliecināta ir arī policija: “Izskatījām kāda Sīrijas ārsta pieprasījumu, bet viņš uzreiz pateica, ka uz Igauniju neplāno braukt.”
Ziņojuma publiskošana aizkavēta
Šis ziņojums bija gatavs jau šā gada 23. februārī, taču Igaunijas Ārlietu ministrija to publiskojusi tikai jūlijā, raisot aizdomas, ka tā publicēšana atlikta pirms Eiropas vienošanās par bēgļu uzņemšanu. “Tas nav slepens pētījums. Tas vienkārši nebija līdz galam oficiāli noformēts,” intervijā “EE” taisnojās ministrijas preses pārstāvis Tomass Viks. Izanalizēt problēmas, kas saistītas ar atšķirīgu kultūru cilvēku integrāciju, tika uzdots arī Igaunijas Tieslietu ministrijai, kura izvērtēja gan iespējamās masveida imigrācijas problēmas, gan citus ar bēgļu uzņemšanu saistītus jautājumus. Arī šajā ziņojumā teikts, ka Igaunijai var nākties saskarties ar jauniem noziegumu veidiem – piespiedu laulībām, goda slepkavībām, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu utt. Tāpat tiek uzsvērts, ka var pieaugt radikāli un rasistiski noskaņotu personu uzbrukumi cilvēkiem, kas raduši mājvietu Igaunijā.
Bēgļiem jāievēro Igaunijas likumi
Balstoties gan uz šiem atzinumiem, gan citu valstu pieredzi, Igaunija izstrādājusi galvenās vadlīnijas un nosacījumus bēgļu uzņemšanai. Igaunijas Sociālās aizsardzības ministrijas paziņojumā uzsvērts, ka Igaunija bēgļus atbalstīs minimāli, lai viņi pēc iespējas ātrāk integrētos sabiedrībā un nedzīvotu tikai no pabalstiem. 150 bēgļi tiks uzņemti pakāpeniski – divu gadu laikā – un izvietoti visā valsts teritorijā. Tas palīdzētu imigrantiem veiksmīgāk integrēties, vienā vietā neveidojot milzu koncentrāciju un kopienu, kas dzīvo pēc ierastajiem likumiem, bet būtu spiesta pielāgoties Igaunijas likumiem un noteikumiem. Sociālās aizsardzības ministrs Marguss Cahkna uzsver, ka Igaunija uzņems bēgļus tikai tad, kad būs veikti visi sagatavošanas darbi. Tas ietver piemērota mitekļa atrašanu, personu, kas palīdzēs adaptēties jaunajā mītnes vietā, un dažādu pakalpojumu pieejamību, vēsta tiešsaistes vietne “err.ee”. Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka integrācijas procesā prioritāra būs igauņu valodas apguve, tā bēgļiem būs obligāta prasība. “Jo ātrāk uzņemtie bēgļi iemācīsies igauņu valodu, jo lielākas iespējas viņiem būs atrast darbu.” Savukārt, tiklīdz bēglis būs ieguvis darbu, Igaunija varēs pārtraukt maksājumus par viņa dzīvesvietu. Bēgļi varēšot pretendēt uz visiem Igaunijā esošajiem sociālajiem pabalstiem, taču citu atbalstu viņi nesaņemšot. Igaunijas iekšlietu ministrs Hanno Pevkurs skaidro, ka Igaunija dos priekšroku tiem bēgļiem, kuri saskārušies ar reāliem kara draudiem, pārvalda krievu vai angļu valodu, un ģimenēm. Medijos plāns tiek kritizēts, norādot uz vairākiem trūkumiem – galvenokārt, ka bēgļu izmitināšanai trūkst piemērotu dzīvojamo platību un nav izstrādāta programma igauņu valodas apguvei. Tāpat pretrunīgi tiek vērtēts iekšlietu ministra teiktais, ka priekšroka tiks dota bēgļiem ar krievu valodas zināšanām: “Tādā veidā mēs tikai palielināsim krievvalodīgo kopienu, kurai jau tā ir vāja saikne ar Igauniju,” “Eesti Ekspress” citē kāda pašvaldības ierēdņa teikto.
