Igaunijā ceļu sāk Brīvības cīņu bruņuvilciens. Vasarā plāno viesoties Latvijā 0
Atzīmējot Igaunijas Brīvības cīņu simtgadi, šodien no Kehras dzelzceļa stacijas savu ceļu cauri Igaunijai sāka tā laika bruņuvilciena kopija.
Bruņuvilcieni gan Igaunijas neatkarības karā, gan Latvijas Brīvības cīņās spēlēja izšķirošu lomu. Igaunijas armijai kādreiz kopumā bija seši bruņuvilcieni. Tagad jaunajam bruņuvilcienam piešķirts borta numurs “7”.
Atjaunotajam bruņuvilcienam ir artilērijas, ložmetēja, desanta un sanitārie vagons, kā arī tas uz platformas pārvadā bruņumašīnu “Estonia”.
Par to mums jāstāsta jauniešiem, kā arī visiem, kas dzīvo Igaunijā. Vēsture ir jāzina,” Igaunijas sabiedriskajam medijam ERR uzsvēris Igaunijas simtgades biroja lielprojektu vadītājs Marguss Kasterpalu.
Vilciens šodien sācis ceļu no Kehras, jo pirms simts gadiem tur notika izšķirošā kauja, kuras laikā tika apturēta ienaidnieka karaspēka kustība uz Tallinu. Vilciens ceļu mēros pa bijušo frontes līniju un februāra sākumā tas ar sev līdzi vesto ceļojošo izstādi braucienu pabeigs Valgā. Vēlāk vilciens un ceļojošā izstāde būs apskatāma arī citviet Igaunijā.
Igaunijas vēstniecībā Latvijā “LA” noskaidroja, ka
Cēsu kaujas bija vienas no izšķirošajām Latvijas brīvības cīņās. Tās notika 1919.gada jūnijā, Igaunija armijas vienībām kopā ar Ziemeļlatvijas brigādi cīnoties pret Baltijas landesvēru un Dzelzsdivīzijas spēkiem.
Galvenokārt patiecoties Igaunijas armijai, Cēsu kaujās no 19. līdz 23. jūnijam, Andrieva Niedras valdībai pakļauto karaspēku sakāva. Lai arī Cēsu kaujās vāciešiem bija tehniskais pārspēks, viņi uzbrukumu bija organizējuši pārāk plaši, kas igauņiem ļāva veikt apejošus uzbrukumus.
To atbalstījis arī Igaunijas kara muzejs. Būvniecības darbi uzticēti valsts dzelzceļu kravu pārvadātājam Operail”, un tie veikti Tapas dzelzceļa depo.
Vilcienamceļojumu atbalsta Igaunijas Dzelzceļš, Igaunijas Aizsardzības līga (“Kaitseliit”) un pašvaldības.
“Uzņēmuma vadība un muzeja darbinieki sarūpēja fotogrāfijas. Ar to arī sākām – paši domājām, ko darīt un atjaunojām. Divarpus mēnešos uzbūvējām četrus vagonus. Īpašu nianšu būvniecībā nebija,” uzsver “Operail” metinātājs Vasilijs Prodaņecs.
Savukārt “Operail” remonta nodaļas vadītājs Rains Juhansons norāda, ka vilciena būvniecība bijusi sarežģīta, jo līdz mūsdienām nebija saglabājušies bruņuvilcienu tehniskie dokumenti, tomēr darbiem lielu artavu devušas arhīva fotogrāfijas un muzeja ekspertu padomi.