Igaunijā atrod pēcvikingu laikmeta sudraba dārgumus 1
Igaunijas Vīlandes apriņķa Someveres laukā atrasti pēcvikingu laika sudraba dārgumi, kas ir viens no nozīmīgākajiem pēdējo gadu arheoloģiskajiem atradumiem, vēsta Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.
Tallinas Universitātes arheologi Ille Tamla un Mauri Kiudso stāstīja, ka runa nav par dārgumu lādi, bet gan par lauksaimniecības darbu rezultātā izkliedētu atradumu. “Tas nemazina atraduma nozīmību. Šis atradums ir nozīmīgs gan no Igaunijas, gan Baltijas jūras reģiona kopumā senvēstures laika viedokļa,” teica Tamla.
Lai izceltu atradumu, zemi šajā vietā noņēma pa piecus centimetrus bieziem slāņiem līdz pat zemākajam slānim – smiltīm. “Pēc katra slāņa noņemšanas mēs pārbaudījām teritoriju un noņemto zemi ar metāla detektoriem,” stāstīja Kiudso.
Ar tādām darbībām noteikta atraduma teritorija apmēram simt kvadrātmetru platībā.
Arheologi sacīja, ka Someveres atradums ir viens no svarīgākajiem atradumiem pēdējos gados Vīlandes apriņķī.
Atradumu veido sudraba monētas un rotaslietas. “Tā kā daļa monētu ir mazi fragmentiņi, nav korekti paziņot to kopskaitu, līdz nav pabeigta izpēte un ekspertu analīze,” teica Tamla. “Mēs atradām pāris simtus monētu. Tas pats attiecas uz rotaslietām, kuras arī ir pa gabaliņiem. Tikai viena rokassprādze, kas ir biezāka nekā citas un, nevērīgi skatoties, atgādina sudraba stieni, ir saglabājusies vesela,” viņa piebilda.
Kiudso teica, ka liela daļa monētu ir kaltas kādā no daudzajiem Vācijas monētu namiem, bet ir atrodamas arī Anglijā, arābu kalifātā kaltas monētas, angļu monētu imitācijas no Skandināvijas un cita veida monētas.
Arheologs norādīja, ka atradums ir no Igaunijas teritorijā bagātākā senā laikmeta – pēcvikingu laika, kura sākums datējams ar 1060.gadu. Tieši tad sākās Baltijas jūras somugru tautu tirdzniecības uzplaukums, ko apliecina arī lielais skaits sudraba dārgumu, kas atrasti Igaunijā.
