Igaunija tomēr atgriežas pie degslānekļa izmantošanas 11
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Igaunija bija veikusi iestrādes, lai būtiski samazinātu degslānekļa izmantošanu elektrības ieguvē, taču Krievijas izraisītā kara Ukrainā radītā globālā enerģijas krīze likusi atsākt videi kaitīgās degvielas izmantošanu.
Ārkārtas apstākļos jālieto ārkārtas metodes
Degslāneklis tradicionāli bijis galvenais enerģijas avots Igaunijas ekonomikā, uz kā rēķina vēl 2018. gadā tika iegūti 73% elektrības.
Dedzinot degslānekli, izdalās vairāk oglekļa dioksīda (CO2), nekā lietojot ogles, tāpēc 2020. gadā Igaunija bija otrajā vietā Eiropas Savienībā pēc CO2 izmešu apjoma uz vienu iedzīvotāju.
Kad pērn pie varas nāca premjerministre Kaja Kallasa, tikko bija pieņemts ES lēmums par pāreju uz zaļo enerģiju.
Igaunija apņēmās izbeigt degslānekļa izmantošanu elektrības ražošanai līdz 2035. gadam un pārstāt lietot cieto fosilo degvielu savā enerģētikas sektorā līdz 2040. gadam.
Valstij piederošā firma “Eesti Energia” samazināja degslānekļa lietošanu no 16,6 miljoniem tonnu 2016. gadā līdz 7,9 miljoniem tonnu 2021. gadā.
Tad nāca Krievijas iebrukums Ukrainā, un valdībai nācās pieņemt lēmumu par degslānekļa lietošanu elektrības ražošanai un māju apsildei šoziem, lai nebūtu jāimportē Krievijas gāze un elektrība.
“Ārkārtas apstākļos jālieto ārkārtas metodes,” paziņoja ekonomikas ministre Rīna Sikute, piebilstot: “Par laimi, mums ir alternatīva degviela.”
Igaunijas valdība uzskata, ka tai izdosies ievērot noteiktos klimata mērķus, bet uzņēmēji apsveikuši atgriešanos pie degslānekļa.
“Izveidojusies situācija liecina, ka mūsu degslānekļa spēkstacijas ir vajadzīgas Igaunijai, un, manuprāt, šis apsvērums saglabāsies vēl ilgu laiku,” paziņojis firmas “Narva Energia” arodbiedrības vadītājs Andrejs Zaicevs, kurš pārstāv degslānekļa ieguves strādniekus Ida-Virumā apgabalā valsts ziemeļaustrumos.
Firmas “Eesti Energia” izpilddirektors Hando Suters pavēstījis, ka viņa vadītais uzņēmums ir gatavs palielināt degslānekļa ieguvi līdz 10 miljoniem tonnu. “Enerģijas naivuma laiks ir beidzies,” viņš teica intervijā izdevumam “Politico”.
“Mēs ļoti labi saprotam, ka mūsdienu Eiropā mēs nevaram tik daudz paļauties uz … ne tik draudzīgiem kaimiņiem.” Suters apgalvoja, ka nav atmests mērķis pārstāt ražot elektrību no degslānekļa līdz 2030. gadam un ka firma plāno ieguldīt 2,5 miljardus eiro nākamajos piecos gados, lai četrkāršotu atjaunojamās enerģijas jaudu.
Viņš atzina, ka firmas ilgtermiņa stratēģija var mainīties, ja karš Ukrainā ieilgs.
Atgriešanās pie degslānekļa satrauc vides aizstāvjus
“Tas ir ceļš atpakaļ,” paziņojis Madis Vasers, Igaunijas Zaļo kustības klimata eksperts, piebilstot, ka tas aizkavēs valsts virzību oglekļa izmešu samazināšanā par pieciem gadiem.
Atgriešanās pie degslānekļa ar gandarījumu uzņemta Ida-Virumā apgabalā Igaunijas ziemeļaustrumos Krievijas pierobežā, kur iedzīvotāji tradicionāli strādājuši degslānekļa ieguvē.
Firma “Eesti Energia” sākusi iesaistīt degslānekļa ieguvē vēl 500 strādnieku.
“Protams, arī vietējie iedzīvotāji grib zaļāku vidi, bet viņiem ir arī praktiskas vajadzības,” atzīst Sanders Vaikma, Enerģētikas strādnieku arodbiedrības prezidents, kurš pārstāv šī sektora strādniekus.
Pēdējos gados šajā nozarē strādnieku skaits tika samazināts no 6500 līdz aptuveni 4800 darbiniekiem.
Firmas vadība atzīst, ka strādnieku skaita samazināšana tika veikta saskaņā ar valdības noteiktajiem mērķiem klimata jomā. Firma ar valsts līdzdalību esot izmaksājusi atlaistajiem strādniekiem kompensācijas vismaz trešdaļas algas apmērā sešus mēnešus, kamēr viņi meklē jaunu darbu.
Savulaik Kohtlajarves pilsētā tās ziedu laikos pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados bija aptuveni 90 000 iedzīvotāju, kuru vairākums bija ieradušies no Padomju Savienības un strādāja degslānekļa raktuvēs, iegūstot 30 miljonus tonnu cietā kurināmā gadā.
Sākot pāreju uz zaļo enerģiju un būtiski samazinot degslānekļa ieguvi, apgabalā saruka iedzīvotāju skaits un pieauga bezdarbs.
Kā atzīst igauņu eksperti, šis apgabals sociālo, vides un etnisko problēmu dēļ kļuva par potenciālu spriedzes rajonu.
Degslānekļa ieguves strādnieku arodbiedrības vadītājs Andrejs Zaicevs uzskata, ka enerģijas krīzes izraisītā piespiedu atgriešanās pie degslānekļa izmantošanas dod cerības situācijas uzlabošanai nozarē.
Viņaprāt, ES krīze enerģijas jomā liecina, ka bloka “strauja pāreja uz oglekļa neitralitāti līdz 2050. gadam visdrīzāk nav iespējama”.
