Igaunijā apcietina par spiegošanu Krievijas labā 1
Papildināta visa ziņa.
Igaunijas Harju apriņķa tiesa otrdien noteikusi drošības līdzekli apcietinājumu diviem aizdomās turamajiem par spiegošanu Krievijas labā, trešdien paziņojusi Igaunijas ģenerālprokuratūra.
Aizdomās turamie ir 1980.gadā dzimušais Deniss Metsavass, kurš līdz šim dienējis Igaunijas Aizsardzības spēkos, un viņa 1953.gadā dzimušais tēvs Pjotrs Voļins. Abi ir Igaunijas pilsoņi, kas pilsonību ieguvuši 90.gados.
Pēc ģenerālprokuratūras sniegtās informācijas, abi aizdomās turamie vairāk nekā piecus gadus nodevuši valsts noslēpumus un konfidenciālu ārējo informāciju Krievijas militārajam izlūkdienestam – bruņoto spēku ģenerālštāba Galvenajai pārvaldei, kas agrāk bija pazīstama ar nosaukumu Galvenā izlūkošanas pārvalde (GRU).
Ievērojot izmeklēšanas intereses, ģenerālprokuratūra pagaidām neatklāj, kāda informācija nodota Krievijai.
Izmantojot dienesta stāvokli, informāciju ieguvis Metsavass, bet Krievijas militārajam izlūkdienestam to nodevuši abi aizdomās turamie gan izmantojot sakaru kanālus, gan personīgu tikšanos laikā. Ģenerālprokuratūra neatklāj, vai informācijas nodošana notikusi Igaunijā vai ārzemēs.
Metsavass, kuram ir majora dienesta pakāpe, sācis militāro dienestu artilērijā valsts ziemeļaustrumos. Viņš bijis artilērijas baterijas komandieris, artilērijas skolas priekšnieks un Aizsardzības spēku artilērijas inspektors, šajā amatā piedaloties artilērijas attīstības plānu izstrādāšanā, bet 2012.gadā dienējis Igaunijas kontingentā Afganistānā. Vēlāk Metsavass dienējis Ģenerālštābā, kur līdz šim bijis štāba virsnieks kaujas atbalsta departamentā. No pirmdienas viņam bija paredzēts sākt dienestu zemessardzes “Kaitseliit” štābā . Metsavass ieguvis maģistra grādu Igaunijas Nacionālajā aizsardzības koledžā, mācījies arī Somijas Nacionālajā aizsardzības koledžā.
Paralēli dienestam Aizsardzības spēkos Metsavass bijis nacionālās aizsardzības mācības skolotājs Tallinas Mustamē reālģimnāzijā – skolā ar krievu mācību valodu. Arī Metsavasa dzimtā valoda ir krievu un viņš beidzis skolu ar krievu mācību valodu. Par skolotāja darbu viņam piešķirta Aizsardzības ministrijas sudraba medaļa.
Voļins tagad ir pensionārs, taču agrāk strādājis dažādās vietās, tostarp Igaunijas ieslodzījuma vietu sistēmā. Padomju laikā viņš dienējis robežsardzē.
Aizsardzības spēku komandieris ģenerālis Riho Terrass preses konferencē trešdien teica, ka Metsavass tika uzskatīts par kompetentu un apzinīgu virsnieku.
“Tomēr viņš ir nodevējs,” uzsvēra Terrass.
Viņš sacīja, ka nodarīts būtisks kaitējums gan Igaunijai, gan sabiedrotajiem, un par notikušo spiegošanu informēta NATO.
“Nodarīts kaitējums, ievainojumu guvušas Igaunijas aizsardzības spējas, bet to var sadziedēt, un mūsu valsts joprojām ir aizsargāta,” teica Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris, piebilstot, ka Aizsardzības spēku personālsastāvs guvis emocionālu triecienu.
Savukārt Igaunijas Drošības policijas priekšnieks Arnolds Sinisalu šajā pašā preses konferencē sacīja: “Sadarbība [ar ārvalsts specdienestu] var sākties vienkārši uz sociālo kontaktu pamata. Ar cilvēku tiks strādāts ilgi, un kādā brīdī, kad cilvēks būs nodevis pavisam sīku informāciju, viņam vairs nebūs atpakaļceļa.”
Sinisalu piebilda, ka pašlaik nav pamata “konspirācijas teorijām”, ka abu aizdomās turamo rīcībai bijis ideoloģisks motīvs.
Drošības policijas priekšnieks arī teica, ka Voļins savulaik dienējis Padomju Savienības robežsardzē, kur, visticamāk, nonācis saskarē ar specdienestiem, tomēr domājams, ka tam nav nozīmes pašreizējās lietas kontekstā.
Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass izplatījis paziņojumu, kurā uzsvēris, ka “šodienas ziņām [par Metsavasa un Voļina apcietināšanu] ir nepārprotams vēstījums – ikviens noziedznieks kādā brīdī tiks notverts un katra šāda rīcība tiks sodīta”.
“Divu Igaunijas pilsoņu apcietināšana aizdomās par nodevību ir ļoti satraucošs gadījums. Nodevība ir viens no smagākajiem noziegumiem, jo, rīkojoties slepeni un naidīgi, ir nodota visas Igaunijas tautas un mūsu sabiedroto uzticība,” uzsvēris Ratass.
“Pateicos Igaunijas Drošības policijai, Aizsardzības spēku vadībai un prokuratūrai par līdzšinējo labo darbu, un vēlu viņiem un citām institūcijām spēku, turpmāk strādājot ar šo lietu. Tikai pēc tam, kad būs noskaidrotas visas detaļas, mēs varēsim izdarīt galīgos secinājumus,” piebildis premjers.
Pēc aizsardzības ministra Jiri Luika rīkojuma, izveidota komisija, kas novērtēs Metsavasa spiegošanas radīto kaitējumu. Komisiju vadīs Aizsardzības ministrijas kanclers Kristjans Priks.
