Igauņiem viena no labākajām ģimeņu atbalsta sistēmām pasaulē: cik saņem un kā dzīvo kaimiņvalstu vecāki? 5
Ģirts Kasparāns, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Dzimstības līmenis Igaunijā ir nedaudz augstāks kā Latvijā, bet pēdējos gados izdevies palielināt tieši trešo un ceturto bērnu skaitu. Viens no iemesliem ir dāsnā daudzbērnu ģimeņu atbalsta sistēma, jo trešā bērna ienākšana ģimenē nozīmē par 400 eiro lielāku pabalstu. Starp citu, piemēru saviem tautiešiem rāda arī Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, kurai ir četri bērni.
Igauņu nācija ir vēl mazāka nekā latviešu, valstī ir tikai 1,3 miljoni iedzīvotāju, tiesa gan, Igaunijā atšķirībā no Latvijas iedzīvotāju skaits pēdējos gados ir palielinājies. Galvenokārt tas notiek uz imigrācijas rēķina, bet arī dzimstība Igaunijā ir nedaudz augstāka kā Latvijā.
Pagājušogad mūsu kaimiņvalstī piedzima nedaudz virs 14 000 bērnu, bet sevišķi iepriecinoši ir tas, ka palielinās trešo un ceturto bērnu īpatsvars.
2017. gadā Igaunijā tika ieviesti dāsni pabalsti daudzbērnu ģimenēm (ar vismaz trim bērniem), un kopš tā laika trešo bērnu skaits jaundzimušo vidū audzis par vairāk nekā 20%.
Prezidente kā paraugs
Labu piemēru saviem tautiešiem rāda Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (50), kurai ir četri bērni un trīs mazbērni. Divi vecākie prezidentes bērni no pirmās laulības jau ir pieauguši, bet divi jaunākie dēli vēl ir pusaudži.
Kaljulaidai pašai bija tikai nepilni 19 gadi, kad viņa laida pasaulē savu vecāko meitu Silju (tas bija 1988. gadā, un padomju laikā tik agras laulības un ģimenes pieaugums nebija nekas neparasts). Kopš tā laika daudz kas ir mainījies: pirms 30 gadiem Igaunijas sievietes pirmo bērnu laida pasaulē vidēji 23 gadu vecumā, bet mūsdienās attiecīgais rādītājs ir jau 28 gadi.
“Valsts un valdības uzdevums nav mācīt ģimenes, kā dzīvot, bet skaidrs, ka gadījumā, ja mums katrā ģimenē būs mazāk nekā divi bērni, mūsu nācija var izmirt,” vēsta Igaunijas demogrāfijas lietu ministre Rīna Solmane.
Arī tas, ka Igaunijas valdībā ir šāds amats, liecina par lielo uzmanību, kas tiek pievērsta demogrāfijas jautājumiem.
ANO pētījumā secināts, ka Igaunijā izveidotā ģimeņu atbalsta sistēma ir viena no labākajām pasaulē.
Jaunās māmiņas (vai tēti) var izbaudīt pusotru gadu ilgu bērna kopšanas atvaļinājumu, kura laikā saņem pabalstu līdzšinējās algas apmērā. ANO pētnieki norāda, ka tik dāsna sistēma nav pat Skandināvijas valstīs, kur bērna kopšanas pabalstu maksā īsāku laiku vai arī mazākā apmērā no algas.
Igaunijā izveidota arī teicama mātes un jaundzimušo veselības aprūpes sistēma, par ko liecina tas, ka zīdaiņu mirstības līmenis ir zemākais no visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Par pagrieziena punktu Igaunijas demogrāfijas politikā tiek uzskatīts 2004. gads, kad Igaunija iestājās Eiropas Savienībā un ievērojami uzlaboja bērnu kopšanas pabalsta nosacījumus. Tas veicināja būtisku dzimstības pieaugumu: 2003. gadā Igaunijā piedzima ap 13 000 bērnu, bet 2008. gadā šis skaitlis sasniedza 16 000. Vidējais bērnu skaits uz vienu sievieti šajā laikā pieauga no kritiski zemā 1,37 līdz daudz cerīgākam 1,72 (šobrīd tas ir vidēji 1,66 bērni uz vienu sievieti, Latvijā attiecīgais rādītājs ir 1,61).
Latviešu pienesums
Krietnu pienesumu Igaunijas demogrāfiskās statistikas uzlabošanā ir devusi latviete Anda Zūle-Lapimā, kas jau 20 gadus dzīvo Igaunijā. Savulaik devusies uz turieni studēt augstskolā, iepazinusies ar igauni Kertu, pēc laiciņa abi apprecējušies, un Anda palika Igaunijā.
Anda strādā par tulku; viņa lepojas, ka ir viena no četriem zvērinātiem latviešu valodas tulkiem Igaunijā. Andas un Kerta ģimenē aug pieci bērni: četri dēli vecumā no pieciem līdz 14 gadiem (Raimonds, Nikolā, Pauls un Patriks), bet nesen puišu pulciņu papildinājusi četrus mēnešus vecā pastarīte Petra.
“Kad divi vecākie bērni bija nedaudz paaugušies, tad šķita, ka varētu būt vēl viens bērns, bet, tā kā trešā bērna vecuma atšķirība ar vecākajiem bērniem bija krietni liela, tad radās doma, ka vajag arī ceturto, lai arī viņam ir rotaļu biedrs.
Piektais bērns tāpēc, ka četri vecākie ir puikas, gribējās arī meitu, un tagad mums ir meita. Vēl vienu bērnu gan neplānojam, dzīvesvieta jau tagad par šauru,” vēsta Anda.
Viņa secina, ka Igaunijā materiālais atbalsts daudzbērnu ģimenēm no valsts puses ir ļoti labs un noteikti atvieglo dzīvi, ļauj palikt ar bērnu mājās, kad viņš ir vēl mazs
(atšķirībā no daudzām “attīstītajām” valstīm, kur vecāki nereti ir spiesti bērnu vest uz dārziņu, pat pirms viņš sasniedzis gada vecumu).
“Tomēr mūsu gadījumā tas noteikti nav spēlējis lomu tajā, cik mums ir bērnu.” Anda skaidro, ka līdz brīdim, kad jaunākajai meitai apritēs pusotrs gads, viņa varēs saņemt bērna kopšanas pabalstu.
Tāpat tiek maksāts arī ģimenes pabalsts, kas ģimenei ar pieciem bērniem ir 720 eiro mēnesī (300 eiro kā daudzbērnu ģimenei plus 60 eiro par katru no diviem vecākajiem bērniem un 100 eiro par katru no trim jaunākajiem). Iesniedzot ienākumu nodokļa deklarāciju, vecākiem arīdzan ir iespēja atgūt daļu no samaksātā ienākumu nodokļa.
Igaunijas atbalstu daudzbērnu ģimenēm novērtē arī Tartu dzīvojošais latvietis Arnis Supe ar sievu Edīti. “Abi esam latvieši un Igaunijā dzīvojam jau kopš 2007. gada. Atbraucām kā neprecēti jauni cilvēki, tiesa gan, bijām jau saderinājušies.
Igaunijā ierados darba piedāvājuma dēļ, bija interesanti, bērnu vēl nebija. Sieva tajā laikā vēl studēja Latvijā un pārgāja uz neklātienes apmācībām. Apprecējāmies 2008. gada vasarā. Strādāju IT nozarē, lielākoties ar e-komercijas ievirzi. Esmu vadījis nelielas programmētāju komandas, šobrīd vairāk strādāju ar klientiem,” vēsta Arnis.
“Pirmais bērns pieteicās ļoti drīz pēc kāzām un piedzima 2009. gadā, otrai– 2012. gadā, trešais – 2015. gadā. Likās, ka nu būs gana, bet aprīlī gaidāms ceturtais!” priecājas Arnis. “Pēc trešā bērna ienākšanas ģimenē domājām, ka varbūt kādreiz varētu vēl adoptēt kādu bērnu, bet šobrīd šī ideja, šķiet, vairs nav darba kārtībā.”
Prēmija par trešo bērnu
Arnis skaidro, ka Igaunijā bērnu pabalstu aprēķins ir samērā vienkāršs, ja vien nav kādi īpaši apstākļi (bērns ar invaliditāti, bez apgādnieka). “Mēs katru mēnesi saņemam divus maksājumus – viens ir 520 eiro, otrs ir nepilni 20 eiro. Pirmais maksājums veidojas no 60 (par pirmo bērnu) + 60 (par otro bērnu) + 100 (par trešo bērnu) + 300 eiro (ja ģimenē trīs vai vairāk bērnu līdz 18 gadu vecumam).”
Arnis norāda, ka ģimenei pienākas arī nodokļu atvieglojumi, kas gadā ļauj ietaupīt gandrīz 1000 eiro. Divi vecākie bērni jau sasnieguši skolas vecumu, bet jaunākais bērns iet dārziņā, par ko jāmaksā ap 110 eiro mēnesī.
“Mums kā trīsbērnu ģimenei pabalsta apjoms ir vērā ņemams, bet ģimenēs ar vienu bērnu nedz pabalsti, nedz nodokļu atvieglojumi nekādi lielie nesanāk. Atbalsts ir veidots tā, ka vairāk to jūt ģimenes ar lielāku bērnu skaitu,” secina Arnis.
Tam piekrīt arī Tallinas universitātes profesors, Igaunijas vadošais demogrāfijas eksperts Alans Pūrs. Viņš informē, ka 2004. gadā Igaunija ieviesa dāsnus bērna kopšanas pabalstus mazuļu vecākiem, bet pēc tam, kad vecāki atgriezās darba tirgū, pabalsti par bērna audzināšanu bija daudz zemāki: 19 eiro mēnesī par pirmo un otro bērnu, 38 eiro mēnesī par trešo.
Tātad ģimene ar trim bērniem saņēma tikai 76 eiro mēnesī. Tas mainījās tikai 2015. gadā, kad bērnu pabalsti tika vairāk nekā divkāršoti. Vēl lielāks pielikums tika veikts 2017. gada vasarā, kad tika ieviesta bērnu pabalstu sistēma, kas ir īpaši izdevīga kuplām ģimenēm.
Par pirmo un otro bērnu tiek maksāti 60 eiro mēnesī, bet par trešo un katru nākamo bērnu iespējams saņemt vēl 100 eiro mēnesī. Papildus tam daudzbērnu ģimenēm pienākas īpaša piemaksa: ja ģimenē ir trīs līdz seši bērni, piemaksas apmērs ir 300 eiro, bet ģimenēs ar septiņiem un vairāk bērniem tas ir 400 eiro mēnesī.
Tātad ģimene ar trim bērniem saņem 520 eiro mēnesī: pa 60 eiro par pirmo un otro bērnu, 100 eiro par trešo un 300 eiro piemaksu kā daudzbērnu ģimenei.
Tas nozīmē, ka izveidojas ļoti liels kontrasts starp divu un trīs bērnu ģimenēm: divu bērnu ģimenei pabalsts ir 120 eiro (60 eiro par katru bērnu), bet trīs bērnu ģimenei tas ir par 400 eiro lielāks. Tā ir ievērojama summa.
Kā norāda profesors Pūrs, 2017. gadā, kad šī sistēma tika ieviesta, vidējā alga Igaunijā bija 934 eiro mēnesī. Rēķinot proporcionāli ienākumiem, Igaunijas atbalsts daudzbērnu ģimenēm ir viens no augstākajiem OECD valstu vidū. Pabalstu reforma deva gaidīto rezultātu, jo ģimenēm ar diviem bērniem tagad bija lielāks stimuls laist pasaulē trešo. Statistika rāda, ka pēc reformas trešo bērnu skaits palielinājās par 23%.
Atliek ģimenes pieaugumu
Vaicāts, vai Igaunijā demogrāfiskā situācija tiešām ir labāka, pierobežas pilsētas Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis iebilst, ka patiesībā Valkas novadā jaundzimušo skaits ir pat lielāks nekā Valgā, ja rēķina proporcionāli attiecībā pret iedzīvotāju skaitu.
“Valgas pašvaldībā ar vairāk nekā 15 000 iedzīvotāju pagājušogad piedzima 115 bērni, bet Valkas novadā ar divreiz mazāku iedzīvotāju skaitu mēs sagaidījām 82 mazuļus. “Tas skaidrojams ar procesu, ka pēdējos gados uz Valku pārcēlušās daudzas jaunās ģimenes, jo pie mums ir darbs, salīdzinoši lēti mājokļi, nav rindu uz bērnudārzu, ļoti laba pārējā infrastruktūra,” lepojas Krauklis.
Viņš gan atzīst, ka šogad dzimstības rādītāji gan Valkā, gan Valgā būs rekordzemi, jo krīzes dēļ cilvēkiem ir liela nedrošība par nākotni.
Uz šo faktoru norāda arī Austrumtallinas centrālās slimnīcas Sieviešu klīnikas galvenā vecmāte Viviana Arusāra.
“Ekonomika ir apsīkusi, un cilvēki ir zaudējuši ticību nākotnei. Šādā neskaidrā situācijā ir grūti plānot ģimenes pieaugumu,” viņa norāda sarunā ar Igaunijas raidsabiedrību “ERR”.
Dzimstību ietekmē arī citi faktori, piemēram, tas, ka mūsdienās sievietes atliek bērnu laišanu pasaulē uz arvien vēlāku laiku. Rietumeiropā un ziemeļvalstīs šī tendence vērojama jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem, bet Austrumeiropā sāka izplatīties tikai 90. gados, kad sociālismu bija nomainījis kapitālisms.
Tādējādi arī Igaunijā ievērojami palielinājies mātes vidējais vecums. Kā prognozē demogrāfijas profesors Pūrs, Igaunijā un Latvijā šī tendence turpināsies vēl 10 līdz 15 gadus, kamēr notiks izlīdzināšanās ar Rietumeiropas rādītājiem.
Par visu padomāts
Igaunijā un Latvijā ir vērojama vēl kāda interesanta tendence: latviešiem un igauņiem dzimstība ir augstāka nekā krievu minoritātei. Piemēram, Igaunijā dzimstības līmenis etnisko igauņu vidū ir vidēji 1,90 bērni vienai sievietei, kas ir daudz tuvāk rādītājam, ar ko būtu iespējams nodrošināt sabiedrības dabisko pieaugumu.
Pēc profesora Pūra domām, zemākai dzimstībai Igaunijas krievu vidū ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, krievi pārsvarā dzīvo pilsētās, kur dzimstība ir zemāka nekā laukos. Otrkārt, lielākā daļa Igaunijas krievu ir ieceļotāji no Krievijas un viņu pēcteči, viņu dzimstības rādītāji līdzinās Krievijas krieviem, kuru vidū arī ir diezgan zema dzimstība.
Vēl viena problēma, kas tuvākā nākotnē varētu mazināt dzimstību Igaunijā, ir tas, ka Igaunija tāpat kā Latvija piedzīvoja 90. gadu “demogrāfisko bedri”, kad dzimušo skaits samazinājās gandrīz uz pusi, salīdzinot ar 80. gadiem. Tagad šīs paaudzes sievietes pašas ir vecumā, kad jākļūst par māmiņām, bet 90. gados dzimušo potenciālo māmiņu vienkārši ir divreiz mazāk nekā 80. gados dzimušo.
“Tuvākās desmitgades laikā tādēļ būs mazāk dzimušo. Bet mums ir arī labas ziņas. Pētījumi rāda, ka puse Igaunijas ģimeņu gribētu trīs un vairāk bērnus, lai gan daudzi nesasniedz šo ideālu,” vēsta Igaunijas demogrāfijas lietu ministre Rīna Solmane.
Igaunijas valsts no savas puses dara visu iespējamo, lai pamudinātu ģimenes pietuvoties tam bērnu skaitam, ko vecāki gribētu audzināt, ja būtu ideāli apstākļi.
“Kopumā atbalsts bērniem ir jūtams. Ik pa laikam tiek veiktas kādas izmaiņas, ieviesti uzlabojumi pabalstu sistēmā, aizlāpīti caurumi.
Var redzēt, ka par sistēmu tiek domāts un kāds to visu laiku uzmana,” secina Igaunijā dzīvojošais daudzbērnu tēvs Arnis Supe. Piemēram, demogrāfijas lietu ministre Solmane šogad ierosināja, ka valsts varētu apmaksāt veselības apdrošināšanu visa atlikušā mūža garumā tām sievietēm, kas laidušas pasaulē četrus vai vairāk bērnus.
Ģimenēm draudzīga politika
Igaunijas premjers Jiri Ratass uzsver, ka ģimenēm draudzīga politika ir viena no viņa valdības prioritātēm. Igaunija mērķtiecīgi strādā arī pie tā, lai bērnu audzināšanā vairāk iesaistītu jaunos tēvus. Šogad vasarā stājās spēkā noteikumi, kas jaundzimušo mazuļu tēviem nodrošina iespēju saņemt apmaksātu 30 dienu atvaļinājumu (pirms tam bija pieejamas 10 dienas). To dara, lai veicinātu tēvu iesaistīšanos bērnu aprūpē un atvieglotu jauno māmiņu ikdienu pēc dzemdībām.
Igaunijas demogrāfijas profesors Alans Pūrs uzsver, ka katram atsevišķam dzimstības veicināšanas paņēmienam ir diezgan ierobežots efekts, bet visi kopā tie nodrošina būtisku pienesumu. “Lai veicinātu augstāku dzimstību, sabiedrībai jābūt ģimenei draudzīgai daudzās jomās.
Tas attiecas gan uz bērna kopšanas atvaļinājumu un bērnu pabalstiem, gan kvalitatīviem un pieejamiem bērnudārziem, sieviešu un vīriešu līdztiesību, jauniešu iespējām uzsākt no vecākiem neatkarīgu dzīvi, labklājības līmeņa pieaugumu, pozitīvu attieksmi pret ģimenēm ar bērniem utt.”
Vēlme radīt bērnus nav atkarīga tikai no pabalstu lieluma un materiāliem apstākļiem.
Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida šogad Mātes dienā stāstīja, ka viņai bija tikai 18 gadu, kad piedzima pirmais bērns. Kersti bija jauniņa studente, dzīvoja kopmītnēs, un apstākļi bērna audzināšanai bija tālu no ideāliem. Taču tagad intervijā Igaunijas televīzijai viņa noliedz, ka viņai tas bijis grūts laiks.
“Jaunībā cilvēki nežēlojas par grūtiem laikiem.” Kersti arīdzan tic, ka katra sieviete pati zinās, kad viņai pienācis īstais laiks laist pasaulē mazuli. Bet valsts pienākums ir parūpēties, lai ģimene šajā brīdī saņemtu visu nepieciešamo atbalstu, un Igaunija ar šo pienākumu tiek galā diezgan labi.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Mājas Viesis”.
