Igauņiem rekords foreļu un vēžu audzēšanā 0
Igaunijas zivsaimniecības uzņēmumu komerciālo zivju un vēžu izlaides apjoms pērn salīdzinājumā ar 2015.gadu pieauga par 9,2%, bet izlaides vērtība palielinājās par 12,1%, liecina Igaunijas Statistikas departamenta apkopotā informācija. Zivsaimniecības uzņēmumi pērn pārdeva 868 tonnas komerciālo zivju un vēžu, kopējai darījumu vērtībai sasniedzot 3,7 miljonus eiro.
Pērn pārdotās zivsaimniecības produkcijas apmērs bijis viens no lielākajiem pēdējo 20 gadu laikā. Tas bijis par 0,1% mazāks nekā 2014.gadā sasniegtais rekords 869 tonnas gada laikā pārdotu komerciālo zivju un vēžu. Pēdējo piecu gadu laikā šī sektora izlaide pieaugusi par 50%.
Kā akcentē stastistiķi, varavīksnes forele veido lielāko daļu Igaunijas zivsaimniecības uzņēmumu pārdotās produkcijas un gadu no gada tās īpatsvars pieaug. 2015.gadā varavīksnes forele veidoja 70% no kopējās zivju un vēžu izlaides, bet pērn šis īpatsvars sasniedza jau 78%. 2016.gadā tika pārdotas 680 tonnas varavīksnes foreles, kopējai vērtībai sasniedzot 2,6 miljonus eiro. Tas bija lielākais šī zivju veida pārdošanas apmērs 20 gadu laikā.
Savukārt platspīļu upesvēža (Eiropas vēža) pārdošanas monetārā vērtība gada izteiksmē pērn pieauga 1,2 reizes. Kopumā Igaunijas uzņēmumi pārdeva 0,7 tonnas šī produkta, kas ir 1,1 reizi vairāk nekā 2015.gadā.
Bez varavīksnes foreles un platspīļu upesvēža Igaunijā tiek pārdots arī asaris, Arktikas palija, zutis, Āfrikas sams, parastā karpa, sudraba karpa, Eiropas sams, Sibīrijas un Krievijas store, kā arī un baltais amūrs.
Pērn patēriņam Igaunijas uzņēmumi pārdeva 4,9 tonnas zivju ikru, kas ir ap 1,5 reizēm mazāk nekā 2015.gadā. Arī šīs produkcijas monetārā vērtība saruka 1,5 reizes un bija 127,8 tūkstoši eiro.
Pagājušajā gadā kopumā 9% no Igaunijas komerciālās zivju un vēžu izlaides tika eksportēta, kas ir par diviem procenta punktiem vairāk nekā 2015.gadā. Galvenokārt tika eksportēts Eiropas zutis, bet nedaudz arī store, asaris, varavīksnes forele un platspīļu upesvēzis.
