Igauņi vēlas atdzīvināt Tallinas vecpilsētu: aicinās tajā atgriezties uzņēmējus, lai tā nepārvēstos par tūristu geto 30
Tallinas vecpilsēta pamazām pārvēršas par tā saukto tūristu geto, kurā vietējie iedzīvotāji ir visai reti viesi. Tomēr pilsētas vadība joprojām cer, ka ierobežojot “Airbnb” dzīvokļu skaitu un piedāvājot nomas telpas uzņēmumiem, kuru piesaiste ir tik ļoti nepieciešama šim vēsturiskajam pilsētas rajonam, šīs apkārtnes dzīves vides kvalitāti varētu būtiski uzlabot, tā vēstīja Igaunijas medijs “ERR.ee“.
Tallinas vecpilsētā šobrīd dzīvo aptuveni 2300 cilvēku. Pētnieki uzskata, ka rajona iedzīvotāju skaits nav bijis tik mazs kopš Ziemeļu kara un tam sekojošās mēra epidēmijas.
Šķiet, ka vecpilsētu pamet ne tikai tās iedzīvotāji, bet arī valdības aģentūras. Piemēram, ēka, kurā šobrīd atrodas Zemkopības ministrija, no nākamā gada paliks tukša. Tallinas pašvaldības plāns tur izveidot jaunu skolu ir izgāzies, un tā vietā ēka tiks izsolīta.
Tā piemēram Igaunijas Nacionālās vēstures muzejs, tiklīdz būs pabeigta tam paredzētās nākamās mītnes vietas celtniecība, saucamā Ekoloģiskā māja (Keskkonnamaja), pametīs vecpilsētu. Un arī Somijas institūts, kas pēdējās desmitgadēs atradās Tallinas vecpilsētas Harjū ielā (Harju tänav), nesen kā pārcēlies uz kādu Tallinas Kopli pussalā lokalizēto bijušo gumijas fabriku (Põhjala Factory), kas mūsdienās pārtapusi par modernu kultūras un sabiedrisko centru.
“Tallinas vecpilsēta kļuvusi par tādu kā tūristiem domātu vietu. Taču mūsu darbība nav vērsta uz tūristu apkalpošanu, un, lai gan šeit ir kultūras objekti, kuri paredzēti arī vietējiem iedzīvotājiem, piemēram, muzeji un galerijas, pēdējā laikā mēs tomēr tiekamies citur,” sacīja Somijas institūta Igaunijā vadītāja Hannele Valkēniemi (Hannele Valkeeniemi) medijam “ERR.ee”.
Valkēniemi sacīja, ka, lai pilsētas izvairītos no geto izveidošanās, neatkarīgi no tā, vai šie geto ir industriāli vai tūristu pārpilni, tām ir svarīgi saglabāt dažādību. “Jau sen, kādu laiku atpakaļ, kad es kādam savam draugam ierosināju aizbraukt ekskursijā uz vecpilsētu, viņš man atbildēja, ka nevēlas braukt apskatīt citus tūristus,” viņa piebilda.
“Vecpilsētas vērtība nav tikai šajās ēkās vien, bet gan tās kultūras norišu piedāvājumā, tās iedzīvotājos un darbavietās šajā rajonā. Šī daudzveidība ir jāsaglabā tā, lai šī vieta nekļūtu par atrakciju parku, kur cilvēki nāk tikai apskatīties skaistas, vecas ēkas,” tā savukārt sacīja Tallinas vicemērs Žozefs Vimms (Joosep Vimm).
Viņš arīdzan pastāstīja, ka Tallinas vecpilsētā šobrīd ir saradušies pārāk daudz īstermiņa īres dzīvokļu, savukārt citu pilsētu līdzšinējā pieredze tomēr liecina, ka pārāk liela šādu nomas dzīvokļu pieejamība kādā no pilsētu rajoniem mēdz arī izraisīt dzīvības apsīkumu šajā apkārtnēs. Tāpēc pilsētai ir plāns aicināt uzņēmējus pārcelties uz vecpilsētu, un tādējādi atkal iedvest dzīvību šajā vietā.
“Vismaz attiecībā uz pašas pilsētas iznomātajām platībām vecpilsētā mums vajadzētu mēģināt nodefinēt, kāda veida uzņēmumus mēs šeit vēlamies redzēt, kāda veida uzņēmumi, mūsuprāt, šeit pietrūkst,” tā sacīja Vims.
Vietējie iedzīvotāji, protams, nav gandarīti dzirdēt nemitīgos paziņojumiem par to, ka vecpilsēta pamazām paliek arvien tukšāka. Lai gan tiek uzskatīts, ka tikai turīgie var atļauties dzīvot šajā rajonā, tomēr ir arī vienkāršas ģimenes, kas pieņēmušas lēmumu apmesties šeit uz dzīvi, pie tam te darbojas diezgan aktīva vietējā sabiedriskā organizācija.
“Es ticu, ka, ja vecpilsēta kļūs pieejamāka, šeit atkal ieradīsies vairāk jaunu iedzīvotāju. Jo daba nemīl tukšumu,” teica vecpilsētas iedzīvotājs Sīms Susi (Siim Susi).
Viņš uzskata, ka vecpilsētā ir viss nepieciešamais. “Man tā šķiet ideāla [dzīves] vide. Līdz darbam ir vienas minūtes gājiens, piecas minūtes, lai aizvestu bērnus uz skolu vai bērnudārzu,” viņš sacīja, piebilstot, ka būtu labi, ja uz vecpilsētu pārceltos arī vairāk jauno ģimeņu.
