Igauņi vēja parku Rīgas līcī būvēs ar dāņiem 7
Raivis Šveicars, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Igaunijas energokompānija “Eesti Energia”, kas Latvijā labāk zināma ar nosaukumu “Enefit”, parakstījusi saprašanās memorandu ar Dānijas atjaunojamās enerģijas uzņēmumu “Orsted”, kas paredz kopīgu darbu pie pirmā atkrastes vēja parka “Liivi” izveides Rīgas līcī līdz 2030. gadam par 1,5–2 miljardiem eiro.
Cik tālu ticis Latvijas un Igaunijas 2020. gadā parakstītais memorands par vēja parka izveidi? “Baltijas jūras reģions kļūst par atkrastes vēja parku attīstības centru, kas būtiski veicinās gan šī reģiona, gan Eiropas kopējos centienus ekonomikas dekarbonizācijai.
Baltijas valstis lielā mērā var nodrošināt savu patēriņu ar atjaunojamo enerģiju, kas iegūta no jūras vēja, un mēs ceram, ka sadarbībā ar “Enefit” spēsim sekmīgi īstenot šo potenciālu,” preses konferencē norādīja “Orsted” kontinentālās Eiropas reģiona vadītājs Rasmuss Erbē.
Dānijas kompānija šobrīd iesniegusi pieteikumu mūsu Ekonomikas ministrijā (EM) par teritorijas apgūšanu Latvijas ūdeņos “Liivi” vēja parka projekta izpētei un attīstībai.
EM mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas ir jāizvērtē iesniegumā norādītās informācijas atbilstība normatīvo aktu prasībām. Pēc tam ministrija divu mēnešu laikā sagatavos Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu par laukuma noteikšanu jūrā un izskatīs valdības sēdē. Ministru kabinets pieņems lēmumu par laukuma jūrā noteikšanu vai atteikumu.
Pozitīva lēmuma gadījumā taptu īpašs pārrobežu risinājums, kas savienotu atkrastes vēja parku gan ar Latviju, gan Igauniju un ļautu izmantot šo vēja parku saražotās enerģijas pārvades kabeļus kā starpsavienojumu starp abām valstīm.
“Mēs jau vairāk nekā desmit gadus strādājam pie vēja parka izveides Rīgas līcī, kas mums ir devis labas zināšanas par vietējiem jūras vēja apstākļiem un sniedz stabilas izejas pozīcijas, lai šīs sadarbības ietvaros sasniegtu ambiciozos Baltijas valstu 2030. gada mērķus,” sacīja “Eesti Energia” valdes priekšsēdētājs Hando Suters, uzsverot, ka uzņēmuma stratēģiskais mērķis ir palielināt atjaunojamās enerģijas ražošanu.
Vārdos arī Latvija grib palielināt vēja parku skaitu, taču padarītu darbu ir maz, lai neteiktu – nemaz. Ar igauņiem parakstīts memorands par “Elwind” vēja parka kopīgu attīstību līdz 2030. gadam, bet ko līdz tam?
Jāatgādina, ka atbilstoši Nacionālā enerģētikas un klimata plāna mērķiem līdz 2030. gadam ir jāpalielina no vēja iegūtās enerģijas apjoms līdz 800 MW, kas ir 12 reizes vairāk nekā tagad. Par laimi, viens vēja parks nākamgad varētu tikt pabeigts Ventspils novada Tārgales pagastā, ja vien vietējiem iedzīvotājiem atkal to neizdosies apturēt.
Tur enerģētikas uzņēmumu grupa “Utilitas” (protams, igauņu) uzstādīs 14 turbīnas ar kopējo jaudu 58,8 MW, kas ir tikai mazliet mazāk par šobrīd visā Latvijā uzstādīto jaudu. Bet tas arī viss.
Zviedru “Eolus” joprojām negūst atbalstu savu projektu realizācijai, bet “Lafloras” ieceri parku būvēt Kaigu purvā vēl tikai vērtēs. Diemžēl vairāk investoru rindā uz Latvijas brīvajām sauszemes vietām vēja parku izbūvei nemaz nav, jo acīmredzot bēdīgā slava iet pa priekšu, investoriem saprotot, ka nav vērts gadiem mocīties ar atļauju iegūšanas procesu. Kā rāda “Eolus” piemērs, neder pat pozitīvs ietekmes uz vidi novērtējums.
Kam šāda valsts politika ir izdevīga, ņemot vērā, ka sauszemes parki ir 2–3 reizes lētāki par atkrastes vēja parkiem? Vai tiešām pašvaldībām ir tik liela ietekme uz valstiski svarīgu lēmumu pieņemšanu? Kāpēc klusē “Latvenergo”, kas, izbūvējot savus vēja parkus līdzīgi kā “Eesti Energia” Igaunijā, varētu diversificēt ražošanu, palielināt jaudas, palielināt uzņēmuma vērtību.
Politika var būt vērsta arī uz atkrastes vēja parku attīstīšanu, ņemot vērā, ka Rīgas līcim ir vairāk nekā 90 gigavatu potenciālās jaudas, taču par tāda apjoma sasniegšanu līdz 2030. gadam var tikai sapņot. Tiesa, Ekonomikas ministrija šobrīd gatavo informatīvo ziņojumu par vēja elektrostaciju parku projektēšanu un būvniecību valsts meža zemēs.
Cik tālu ir pavirzījies “Elwind” projekts? Atgādinu, ka atkrastes vēja parku plānots nodot ekspluatācijā 2030. gadā. EM skaidroja, ka projektā šobrīd tiek strādāts pie atkrastes vēja parka laukuma izvēles. 2021. gada nogalē tikšot izvēlēts kopprojekta ietvaros attīstāmais vēja parka laukums un sākts ietekmes uz vidi novērtējums.
Savukārt 2025.–2026. gadā paredzēta atkrastes vēja laukuma izsole, kurā konkursa kārtībā tiks izvēlēts komersants vai komersanti projekta īstenošanai. EM norādīja, ka “Elwind” vēja parka attīstībā tiks piesaistīti arī ES līdzekļi, taču ne būvniecībai – ES naudu varētu saņemt, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī vēja parka tīkla pieslēguma izbūvei.
