Igauņi pārsteidz Eiropu: “Flora” kļuvusi par otro Baltijas valstu komandu, kas iekļuvusi UEFA Eiropas kausu grupu turnīrā 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Fiziskās sagatavotības treneris nes vārtsargu kukaragā no stadiona uz ģērbtuvi – jautrā noskaņojumā noslēdzas Igaunijas futbola čempiones Tallinas “Floras” treniņš. “Šobrīd nenotiek īsta gatavošanās, jo uz vietas ir tikai četri spēlētāji, pārējie izsaukti uz Igaunijas nacionālo, U-21 un U-19 izlasi,” pēc brīža “Latvijas Avīzei” teic komandas galvenais treneris Jurgens Hens.
Henam šovasar izdevās paveikt ko īpašu – “Flora” kļuvusi par otro Baltijas valstu komandu, kas iekļuvusi UEFA Eiropas kausu grupu turnīrā. 2009. gadā “Ventspils” spēlēja Eiropas līgā, igauņi šonedēļ uzsāks Konferences līgu, esot vienā grupā ar Beļģijas “Gent”, Serbijas Belgradas “Partizan”, Kipras “Anorthosis”.
“Floras” sasniegums ir unikāls globālā līmenī, jo komandas krāsas pārstāv tikai igauņu spēlētāji, lielākoties līdz 25 gadu vecumam. Arī pēc kvalificēšanās neaizmiglojās vadības skatiens un nesākās haotiska papildspēku meklēšana ārzemēs, tajā pašā laikā treneris apgalvo, ka mērķi ir augsti. “Jāsapņo par iekļūšanu izslēgšanas turnīrā. Iespējas ir pieci vai desmit procenti, bet jāmēģina sarežģīt dzīvi pretiniekiem, un ar veiksmi varam arī iegūt punktus. Mēs nebaidāmies ne no viena, Eirokausos jau iepriekš parādījām, ka varam ja ne uzvarēt, tad spēlēt labi un sagādāt pozitīvas emocijas faniem,” norāda Jurgens Hens.
Tēvs un dēls
“Flora” iepriekšējās desmitgades vidū nolēma sākt kursu uz savu spēlētāju attīstību, arvien samazinot leģionāru skaitu. Aizpērn bija divi, pērn – viens, šogad – nulle. “Tas ir neparasti Eiropas komandai, īpaši no mazas valsts sapulcināt 20–25 spēlētājus šim līmenim. Gribam palīdzēt vietējiem futbolistiem un tādējādi arī izlasei, cenšamies atrast un attīstīt jaunos, tāpat arī piesaistīt blakus kādu veterānu, kas viņiem palīdz,” saka Jurgens Hens. Komandas kapteinis ir 37 gadus vecais Konstantīns Vasiļjevs.
Kluba mērķis ir arī pelnīt naudu transfēru tirgū. Vaicāts, kas svarīgāk – jauno spēlētāju attīstīšana un pārdošana vai rezultāts, treneris atbild, ka abus faktorus jāspēj sabalansēt. Pēdējos gados vairāki “Floras” audzēkņi piesaistījuši ārzemju klubu interesi, spilgtākais piemērs ir aizsargs Maksims Paskotši, kurš pērn pārcēlās uz Totenhemas “Hotspur” sistēmu Anglijā, 18 gadu vecumā viņa rēķinā septiņas spēles Igaunijas izlasē. Vēl citi spēlē Zviedrijas, Nīderlandes, Čehijas augstākajā līgā. Cik gadu vecumā jābrauc prom? Viss atkarīgs no spēlētāja, bet skriet prom skolas gados nevajagot, jo labas attīstības iespējas ir arī Igaunijā, spriež treneris: “Cenšamies radīt uzticību starp klubu un spēlētāju. Mums svarīgi, lai spēlētājs nokļūst labā klubā, kur var attīstīties, nevis vienkārši aizbrauc prom no Igaunijas un sēž uz soliņa.”
“Floras” pirmās komandas budžets esot ap miljonu eiro, Igaunijas meistarlīgā šajā ziņā viņi esot trijniekā. Mājas spēles tiek aizvadītas Igaunijas galvenajā futbola stadionā “A. Le Coq Arena”, kas pieder Igaunijas Futbola asociācijai (EFA), bet kluba īpašumā ir tieši blakus esošie divi treniņu laukumi ar dabisko zālienu un futbola halle, netālu ir vēl viena mazāka halle un laukums akadēmijas audzēkņu treniņiem. Tajā ir vairāk nekā 500 jauno futbolistu, Hens gan atzīst, ka pēdējos desmit gados līdz lielajai komandai ticis maz savējo, tāpēc ieguldītas lielas pūles, lai augtu kvalitatīvāki spēlētāji.
Kluba prezidents Pelle Pohlaks ir EFA prezidenta Aivara Pohlaka dēls. Jurgens Hens par valsts titulētākās komandas (13 zelti) galveno treneri kļuva pirms trim gadiem, būdams vien 31 gadu vecs. Pirms tam strādājis ar otro komandu un bijis asistents pirmajā. Saņemot piedāvājumu pārņemt grožus, nolēmis riskēt.
Baltijas līderi
Igaunijas futbols Baltijā izvirzījies līderpozīcijās – izlase FIFA rangā atrodas visaugstāk (110.), šovasar uzvarēja Baltijas kausā, “Flora” spēlēs grupu turnīrā. Salīdzinot ar Latvijas futbola klubu nepastāvīgumu, igauņu tradīcijas raisa simpātijas. Mūsu virslīgā klubi ar lielāko vēsturi ir “Metta” un “Spartaks” – abas spēlē kopš 2012. gada. Igaunijā, ja neskaita pērnās sezonas debitantus “Legion”, visas komandas spēlē ilgāk, trīs ir ierindā kopš pirmās sezonas pēc neatkarības atjaunošanas. Par čempionēm kļuvušas kopumā septiņas vienības, no tām tikai divas vairs neeksistē, viena spēlē zemākajās līgās. Kur ir igauņu noslēpums, Jurgenam Henam grūti pateikt. Iespējams, atbilde meklējama tajā, ka meistarlīgā visi klubi pieder vietējiem, tikmēr Latvijā daudzviet mūziku pasūta ārzemnieki. “Ja vietējie strādā ar entuziasmu, tas ir īpašāk,” Hens spriež, ka ārvalsts uzņēmējus diez vai īpaši satrauc vietējā futbola attīstība.
Igaunijas čempionātā ir zemāks leģionāru limits nekā Latvijā (pieci pret astoņi). Sezonas līdere “Levadia” šosezon izmantojusi desmit viesspēlētājus, citas pirmā četrinieka komandas “Paide” un “Nomme Kalju” – attiecīgi piecus un četrus, bet trīs – nevienu. Esot klubi, kas vēlas palielināt limitu, jo ārzemnieku atvest ir vieglāk nekā izaudzināt savējo, taču nekādas revolūcijas nebriest, noprotams no trenera teiktā.
Igaunijas izlasi kopš šī gada sākuma vada šveicietis Tomass Hāberlī, federācija jau iepriekš centusies pārņemt šīs valsts pieredzi arī bērnu un jaunatnes futbolā. Klubi gan pamatā dzīvojot savu dzīvi, nevis strādā pēc vienotas sistēmas.
Igaunijas izlase Pasaules kausa kvalifikācijā četrās spēlēs ieguvusi vienu punktu par neizšķirtu 0:0 pagājušajā nedēļā pret Velsu, atrodoties pēdējā – piektajā – vietā E grupā.
Jurgens Hens norāda, ka Igaunijas futbols reiz grib pretendēt uz dalību Eiropas čempionātā: “Šobrīd neesam tam tik tuvu, bet tas ir mērķis, īpaši tāpēc, ka Latvija ir spēlējusi, šovasar arī Somija. Iepriekšējie gadi nebija tik veiksmīgi, tagad atkal jādabū pozitīvās sajūtas un jāceļ līmenis.” Septembrī uz valstsvienību bija izsaukti desmit “Floras” spēlētāji.
IGAUNIJAS MEISTARLĪGA
Debija čempionātā un labākais rezultāts
* “Flora” – 1992. – 1
* “Trans” – 1992. – 2
* “Tulevik” – 1992.* – 2
* “Levadia” – 1999. – 1
* “Kuressaare” – 2000.* – 7
* “Tammeka” – 2005. – 5
* “Vaprus” – 2006.* – 7
* “Nomme Kalju” – 2008. – 1
* “Paide” – 2009. – 2
* “Legion” – 2020. – 7
* augstākajā līgā spēlē ar pārtraukumiem
