Igauņi investē 37 miljonus eiro jaunā piena rūpnīcā 0
Tuvākajā laikā Igaunijā sāksies jaunas piena pārstrādes rūpnīcas būvniecība, kurā plānos ieguldīt apmēram 37 miljonus eiro, intervijā žurnālam “Agrotops” sacīja Igaunijas Lauku lietu ministrs Tarmo Tamms. Viņš arī norādīja, ka saistībā ar iepriekšējo gadu grūto situāciju piena nozarē Igaunijas Lauku lietu ministrija Lauku attīstības plānā izveidojusi jaunu investīciju pasākumu. Tā mērķis ir nodrošināt atbalstu jaunai, uz kooperācijas principiem balstītai piena industrijai. Kā norādījis ministrs, šis pasākums ir svarīgs Igaunijas piena nozares izaugsmei un tās konkurētspējas celšanai.
Kopējā pieejamā atbalsta summa piena pārstrādes rūpnīcas projektam ir 15 miljoni eiro, tostarp 85% liels Eiropas Savienības un 15% – Igaunijas valsts atbalsts. Labuma guvēji, piensaimnieki, atkarībā no atbalsta likmes paši jaunajā rūpnīcā ieguldīs 22,5 līdz 45 miljonus eiro.
Kaimiņvalsts ministrs arī atzina, ka no 781 000 tonnu Igaunijā saražotā piena ceturtā daļa tiek eksportēta, bet no visa Igaunijā ražotā siera daudzuma citās valstīs pārdod 38%. Piena krīzes sākumā 2013. gadā to valstu daudzums, kur eksportēja Igaunijas piena produktus, palielinājās no 25 līdz 40 2014.gadā. Bija vērojama tendence, ka ražotāji meklē jaunus tirgus. Pēc vairāku gadu sarunām ar Ķīnu pērn maijā tika parakstīta pārtikas drošības vienošanoās, kas igauņu piena produktu ražotājiem atvēra šīs valsts tirgu. Pēc divus gadus ilgām sarunām Igaunijas piena pulvera eksportētājiem pērn novembrī atvērts arī Vjetnamas tirgus.
Igaunijas piena ražotāji ir arī parakstījuši starptautiskās vienošanās par sadarbību ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Saūda Arābiju, Bahreinu, Irāku, Nigēriju, Maroku, Dienvidkoreju un Bangladešu.
Savukārt saistībā ar kopējām subsīdijām nozarei kaimiņvalsts ministrs atzina, ka šajā plānošanas periodā Igaunijas lauksaimnieki no ES Kopējās lauksaimniecības politikas finansējuma saņems 823,3 miljonus eiro un vēl papildu 169,4 miljonus eiro no valsts budžeta. Pavisam tātad 992,8 miljonus eiro. Aptuveni 70% no šā naudas daudzuma piešķirts lauksaimniecības atbalsta shēmām, 9% LEADER programmai, 7% citai lauku uzņēmējdarbībai, 5% pārtikas pārstrādes rūpniecībai, 5% mežsaimniecībai un 4% tehniskajai palīdzībai jeb atbalsta administrēšanai.
No lauksaimniecības atbalsta shēmas aptuveni 162 milj. eiro ir iecerēti ieguldījumiem lauksaimniecības holdingkompānijās, tostarp 17 milj. eiro ar finanšu instrumentu starpniecību, 43 milj. eiro paredzēti apmācībai, konsultācijām, kooperācijai un inovatīvajiem pasākumiem, 40 milj. eiro paredzēti lauksaimniecības infrastruktūras attīstīšanai, galvenokārt meliorācijai, 30 milj. eiro mazo fermu attīstīšanai un 22 miljoni – jauno zemnieku darbības sākšanas atbalstam. Zinām, ka jauno zemnieku programmai naudas nepietiek, pieprasījums ir lielāks nekā piedāvājums. Meklēsim iespēju pārdalīt naudas līdzekļus par labu jaunajiem lauksaimniekiem.
No kopējām investīcijām lauksaimniecības holdingkompānijas piensaimiecības un graudkopības nozarē saņems aptuveni 30% lielu naudas īpatsvaru, 25% iecerēti lopkopībai un 15% – citām lauksaimniecības apakšnozarēm. Investīciju projektiem saimniecībām pašām parasti ir jānodrošina 60% liels līdzfinansējums, traktora pirkuma gadījumā – 70% liels līdzfinansējums.
Pilnu Ulda Graudiņa interviju ar Igaunijas lauku lietu ministru Tarmo Tammu lasiet žurnāla „Agrotops” jaunākajā – maija – numurā.
