– Samērā mazās Baltijas valstis varētu daudz ietaupīt, rīkojot kopīgus iepirkumus. Žurnālisti nejūt stipru Baltijas valstu politisko gribu darboties šajā virzienā. 0
– Jums ir taisnība. Īpaši, runājot par iepirkumu valsts aizsardzībai, kur ir problēmas. Par ļoti svarīgajiem kopīgajiem iepirkumiem mēs diskutējam kopš neatkarības atjaunošanas. Jau 90. gados par kopīgu publisko iepirkumu diskutēja abu valstu Aizsardzības ministrijas un Veselības ministrijas. Līdz šim diskusijas nebija ļoti efektīvas. Vissvarīgākais iemesls – katra valsts vēlas būt neatkarīga, teiksim tā.
Dažās nozarēs gan esam kopīgu publisko iepirkumu veidojuši. Piemēram, pērkot baku vakcīnas, medikamentus. Patlaban tiek gatavots kopīgs tuberkulozes vakcīnu iepirkums. Ir daži labi piemēri, tomēr mēs varētu darīt vairāk. Domāju, ka viens no labiem piemēriem nākotnē būs dzelzceļa projekts “Rail Baltica”. Baltijas valstis ir izveidojušas kopuzņēmumu, kas gatavo šo projektu.
Atšķirīgie likumi iepirkumu nozarē Baltijas valstīs dažos gadījumos ir vēl viens no apgrūtinājumiem kopīgu iepirkumu rīkošanā. Piemēram, veselības aprūpē, medikamentu iepirkumā ir dažādas prasības valodas lietojumam. Proti, kāda informācija ir jānorāda lietotājam. Sākumā šīs grūtības nav viegli pārvarēt.
