Igauņi gatavi atmaksāt parādu Eiropai 10
Gadiem ilgi esam saņēmuši palīdzību no Eiropas Savienības, bet tagad ir mūsu iespēja atlīdzināt ieguldījumus un rādīt piemēru Eiropai, uzsver Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, kuras vadītā valsts turpmāko pusgadu pildīs Eiropas Savienības prezidentūras pienākumus. Igaunija ir pēdējā no Baltijas valstīm, kas rindas kārtībā kļuvusi par ES prezidējošo valsti, jo Latvija šo darbu veica pirms diviem gadiem, bet Lietuva – jau 2013. gadā.
Sākotnēji bija plānots, ka igauņi nostāsies Eiropas priekšgalā nākamā gada sākumā, kad atbildīgais darbs sakristu ar Igaunijas valsts simtgades svinībām. Taču iecerētos plānus izjauca Britānijas vēlētāji, kas pērn nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības. Šajā pusgadā Eiropas Savienības prezidentūru vajadzēja uzņemties Apvienotajai Karalistei, bet pēc referenduma briti atteicās no šī darba un Igaunijas prezidentūra tika pabīdīta pusgadu uz priekšu. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers, kurš kopā ar citām prominencēm nedēļas nogalē bija ieradies uz Igaunijas prezidentūras atklāšanu Tallinā, gan pārāk nebēdā par šādu notikumu pavērsienu, jo viņa pieredze rāda, ka mazām valstīm ar Eiropas Savienības prezidentūras pienākumiem izdodas tikt galā pat labāk nekā lielvalstīm (pats Junkers ir kādreizējais Luksemburgas premjers).
“Igaunija ir maza valsts, bet mums ir unikāla pieredze un daudz vērtīgu ideju, ar ko mēs labprāt iepazīstinātu Eiropu,” norāda Igaunijas valdības vadītājs Jiri Ratass. “Nākamo pusgadu visas Eiropas skatieni būs vērsti uz Igauniju. Tā ir iespēja parādīt, kas mēs esam, ko mēs protam un kā dzīvojam. Vienlaikus tā ir iespēja uzklausīt, kas sakāms citiem.”
Igaunijas lielākais lepnums un viena no ES prezidentūras prioritātēm ir digitālo tehnoloģiju un pakalpojumu attīstība, jo šajā jomā mazā Igaunija ir viena no pasaules līderēm. Igauņi joko, ka viņu valstī elektroniski nevar tikai apprecēties, izšķirties un pārdot māju; visu pārējo iespējams nokārtot internetā. Aprēķini rāda, ka ar elektroniskā paraksta sistēmu gada laikā iespējams ietaupīt aptuveni vienu darba nedēļu jeb 2% no iekšzemes kopprodukta. “Digitālās tehnoloģijas ir iebūvētas jūsu valsts DNS, un mums jāpanāk, lai tās kļūtu par daļu no Eiropas DNS,” atzina Junkers.
Kā secina Igaunijas prezidente Kaljulaida, šajā ziņā Igaunija var rādīt piemēru Eiropai un tādējādi atlīdzināt lielos ieguldījumus, ko igauņi saņēmuši no Eiropas Savienības. Kaljulaida uzsver, ka igauņiem vēl nekad nav bijusi iespēja baudīt tik lielu labklājību un drošību, par ko esam pateicību parādā Eiropai. Kaljulaida norāda uz Igaunijā un citviet Eiropā nereti vērojamo liekulību: labprāt izmantot ES fondu naudu, bet vainot Briseli par savām nedienām.
ES prezidējošās valsts pienākumus Igaunija ir pārņēmusi no Maltas un nākamā gada sākumā nodos Bulgārijai. Prezidentūras vajadzībām Igaunija plāno iztērēt 75 miljonus eiro, no kuriem lielākā daļa (41 miljons) būs izdevumi algām un citām personāla izmaksām. Latvijas prezidentūra pirms diviem gadiem izmaksāja ap 80 miljoniem eiro, no kuriem 36 miljoni bija personāla izmaksas.
