Igauņi brīdināja “nedariet kā mēs”! Pabriks par “LMT” un “TET” apvienošanu un sadarbības pārtraukšanu ar zviedriem 0
“Informāciju tehnoloģiju uzņēmumi kā “LMT” un “TET” ir Latvijas aizsardzībai ar pieaugošu nozīmi. Caur šo prizmu mums ir jāskatās arī uz visiem nākamajiem soļiem,” par abu uzņēmumu apvienošanu TV24 raidījumā “Kārtības rullis” izsakās Artis Pabriks, aizsardzības (2010–2014; 2019-2022), ārlietu (2004-2007) ministrs, Militāro tehnoloģiju, dronu un robotikas asociācijas vadītājs, LA.
Līdz šim zviedru investori nav ņēmuši vērā mūsu drošības un aizsardzības intereses tā, kā mums to vajadzētu. Esmu runājis arī ar Igaunijas kolēģiem, viņi par šādu līdzīgu soli savā valstī nemaz nebija priecīgi. Brīdināja, lai nedarām kā viņi!
Lielākais mīnuss ir zaudēt Latvijas kontroli pār šādiem uzņēmumiem. Mēs to nevaram pieļaut. Aizsardzības, industrijas, tehnoloģiju, investīciju, finanšu nozarēs mūsu sadarbība ar Zviedriju pielīdzināma mīnusa zīmei. Es neesmu vēlēts deputāts, tādēļ atklātāk varu runāt, domāju, ka šim ir jāpieliek punkts!”
Jau ziņots, ka Ziņojumu par telekomunikāciju uzņēmumu SIA “Tet” un SIA “Latvijas mobilais telefons” (LMT) akcionāru sarunu rezultātiem valdībā varētu iesniegt ne agrāk kā pēc divām nedēļām, aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).
Ministrs akcentēja, ka šobrīd norit darbs pie ziņojuma detaļām, lai tas būtu maksimāli pilnvērtīgs. Vienlaikus ziņojuma saturs “lielā mērā ir skaidrs”.
“Šobrīd redzam, ka vēl vismaz divas nedēļas gribam šo ziņojumu noslīpēt līdz tādam līmenim, lai tas būtu pietiekoši labi sagatavotos, lai valdības pārstāvji varētu pieņemt maksimāli informētu lēmumu,” sacīja ekonomikas ministrs.
Vienlaikus Valainis norādīja, ka iepriekš minētais ziņojuma iesniegšanas datums, 15.oktobris, bija ministrijas, nevis valdības noteikts. “Tas nav ārēji saistošs, bet pašu noteikts, orientējošs datums,” teica ministrs.
Jau ziņots, ka valdība šogad 16.jūlijā slēgtā sēdē vienojās par tālākajiem scenārijiem sarunās ar telekomunikāciju uzņēmumu “Tet” un LMT otru akcionāru – “Telia”. Valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai (EM) veikt šīs sarunas. Iepriekš TV3 raidījums “Nekā personīga” ziņoja, ka šogad 11.septembrī klātienē sākās Latvijas valsts un “Telia” sarunas par LMT un “Tet” nākotni.
Savulaik tika izveidota sarežģīta “Tet” un LMT pārvaldības shēma, par kuras maiņu abiem akcionāriem – Latvijas valstij un “Telia” – līdz šim tā arī nav izdevies vienoties.
Valstij SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” (“Possessor”) personā pieder 51% “Tet” daļu, bet “Telia” meitasuzņēmumam “Tilts Communications” – 49% “Tet” daļu. Savukārt LMT kapitālā kopumā 49% pieder “Telia” un tās meitaskompānijai “Sonera Holding”, 28% – Latvijas valstij caur Latvijas Valsts radio un televīzijas centru (23%) un “Possessor” (5%), bet vēl 23% LMT daļu pieder “Tet”.
Tas teorētiski nozīmē, ka ar “Tet” starpniecību “Telia” īpatsvars LMT kapitālā ir 60,3%, bet Latvijas valsts – 39,7%. Tomēr praksē tā nenotiek un faktiski valstij ir izšķiroša kontrole arī LMT, jo tai ir vairākums “Tet”. Vienlaikus tas ir bremzējis vairākus stratēģiskus lēmumus, kuriem ir nepieciešama vienprātība.
“Telia” ir piedāvājusi šo kārtību mainīt. Proti, LMT par naudu iegādātos “Tet” telekomunikāciju biznesu, kas būtu izdalīts atsevišķā uzņēmumā (nosacīti “Tet Telco”), abiem esošajiem “Tet” akcionāriem tiktu izmaksātas speciālas dividendes un “Telia” valstij pārdotu savus 49% “Tet” daļu, savukārt no “Tet” iegūtu trūkstošo 1% LMT daļu, kā rezultātā abiem galvenajiem akcionāriem – valstij un “Telia” – piederētu pa 50% LMT. Tiek piedāvāts vēlāk veikt akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (IPO) un 20% vai lielāku apjomu LMT akciju kotēt biržā. Publiskajā piedāvājumā daļu savu akciju pārdotu abi akcionāri. Darījuma rezultātā tiktu manīts arī kompāniju augstākais menedžments.
Valsts amatpersonas nav oficiāli komentējušas šo piedāvājumu, bet noraidījušas iespēju, ka valsts varētu pārdot savas daļas. Noprotams, ka tiek pat izskatīta iespēja no “Telia” atpirkt LMT daļas.
“Tet” koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% – līdz 15,226 miljoniem eiro. Vienlaikus pašas “Tet” apgrozījums 2023.gadā bija 187,204 miljoni eiro, kas ir par 19,1% mazāk nekā 2022.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 21,1% un bija 18,987 miljoni eiro.
Tikmēr LMT koncerns pagājušajā gadā strādāja ar 310,269 miljonu eiro apgrozījumu, kas bija par 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 0,6% un bija 32,069 miljoni eiro. Koncerna māteskompānijas apgrozījums 2023.gadā bija 175,062 miljoni eiro, kas ir par 5,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 20,6% un bija 34,864 miljoni eiro.
