Monika Zīle: Vai tiešām tikai rūpes par sievietes veselību? 19
Ar kečupa aizdaru var iebarot gandrīz jebko – mēdz ciniski jokot pavāri. Liekas, šo principu patapinājusi 12. Saeimas deputāta Imanta Parādnieka (NA) iedvesmotā biedru grupa, virzot izskatīšanai grozījumus Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā. Pats iniciators apgalvo, ka viņu vada vienīgi valstiskas rūpes par sievietes veselību, nevis vēlme ierobežot viņas izvēli krīzes situācijā. Pieteikšanās sievietes veselības sargeņģeļa lomai ir diezgan veiksmīgs gājiens. It sevišķi, ja gaišo tēlu paredzēts izmantot spēlē ar iezīmētām kārtīm, par kurām Parādnieks izliekas nezinām, un visās oponentu iebildēs (arī manējā – “LA” 13.02.) redz tikai informācijas trūkumu. Kādi ierobežojumi, tikai rūpes un vēlreiz rūpes! – deputāts nebeidz apgalvot (“LA” 20.02.).
Ja tā būtu patiesībā, tad grozījumos tiktu atbalstīti priekšlikumi, kurus paudusi Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija. Piemēram, tās vadītāja D. Melka uzskata – abortu skaitu iespējams mazināt, noteiktai sabiedrības grupai izsniedzot valsts apmaksātus kontracepcijas līdzekļus un īstenojot seksuālās izglītošanas programmu, kuras trūkums ietekmē nevēlamo grūtniecību skaitu un pēc tam atbalsojas pilnīgi visās dzīves jomās. Taču likuma autoriem ginekologu viedoklis nav bijis saistošs. Gluži otrādi: paredzot likumā pantu, kas liedz grūtniecības pārtraukšanas norīkojumu izsniegušajam speciālistam šo procedūru arī veikt, Parādnieks un domubiedri, pirmkārt, uzspiež Latvijas ginekologiem demogrāfijas veicināšanas pretinieku un pat tādu kā tautas ienaidnieku zīmogu un, otrkārt, atņem sievietei viņas smagajā brīdī mediķi, kurš nelaimīgai sievietei nereti ir vienīgā uzticības persona un dažreiz pēdējā brīdī spēj mainīt “nē” pret “jā”. Kaut gan aborts vairākumā gadījumu paliks neapsveicama izvēle, pat no primitīvas loģikas leņķa raugoties, sievieti jau iepriekš apsekojušam ginekologam par grūtnieci ir vairāk zināšanu, kas mazina operācijas negatīvās sekas.
Ginekologus likuma autori grib aizvietot ar nevalstisko organizāciju manipulācijām, kas projektā nodēvētas par konsultācijām un bez kuru apmeklējumu apstiprinoša dokumenta abortu veikušais speciālists – tā izskatās – būs pārkāpis likumu. Ja tas nav smalki velnišķīgi savērpts sievietes izvēles apgrūtinājums, tad patlaban aiz loga ir vasara! Rūpes par sievietes veselību uzsverot, Parādnieks līdz šim veiksmīgi izvairījies dziļāk raksturot organizācijas, ar kurām iet kopsolī vēl kopš mēģinājuma aizliegt abortus 11. Saeimas laikā. Sevišķi tuvs deputātam ir Krīzes grūtniecības centrs (KGC) – zem Bībeles karoga apvienojušos radikāli noskaņotu cilvēku biedrība, kurā tās noteiktu programmu apguvušie kļūst par konsultantiem. Medicīniskā izglītība šajā statusā nav nepieciešama, līdz ar to vēl mulsinošāk kļūst iztēloties brīvprātīgo dīvaiņu pulkus, kuri vēlēsies iemācīties “konsultēt” nelaimīgās sievietes, ja 12. Saeima akceptēs iesniegto likumu un atvēlēs valsts finansējumu KGC līdzīgiem veidojumiem. Negribu izrādīties posta dzeguze, taču baidos, ka Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumu pieņemšana pildīs “konsultantu” makus un vairos nelegālos abortus, kas bieži beidzas ar nāvi.
