Iezīmētais bizness 2
Rīt valdības sēdes darbakārtībā ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma grozījumu projekts, kura mērķis ir ierobežot čaulas kompānijas. Par čaulas veidojumu uzskatāma kompānija, ja tai nav saistības ar faktisku saimniecisko darbību un tā nesagatavo un nesniedz finanšu pārskatu. Tas rada iespējas veikt naudas pārskaitījumus, ar kuriem paslēpt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Latvijas amatpersonas martā Latvijas bankām deva nepārprotamu mājienu, ka tām nekavējoties riskanto klientu skaits jāsamazina līdz 5%, pretējā gadījumā tās sagaida “AB.LV” bankas liktenis. Neskaitot “ABLV Bank”, kuras akcionāri nolēmuši sākt bankas pašlikvidāciju, kā arī piecas ārvalstu banku filiāles Latvijā, šā gada februāra beigās starp Latvijas banku klientiem bija vairāk nekā 17 tūkst. čaulas kompāniju. Visvairāk čaulas kompāniju reģistrētas Apvienotajā Karalistē – 32%, Britu Virdžīnās – 18,1%, Belizā – 7%, Kiprā – 6,8%, Seišelu salās – 6,6%, Honkongā – 6,4% un Panamā – 6%.
Lai vērtētu progresu attiecībā uz čaulas kompāniju izskaušanu Latvijas banku sektorā, Ministru prezidents Māris Kučinskis, tiekoties ar Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadību, kā arī lielāko banku vadītājiem, vienojies par konsultatīvās grupas izveidi. Uz tikšanos premjers aicināja pārstāvjus no lielākajām Latvijas klientus apkalpojošajām bankām – “Citadele banka”, “Swedbank”, “SEB Group” un “Luminor Bank”. Šīs četras bankas, pēc LKA datiem, apkalpo apmēram 90% Latvijas klientu.
“Uzskatām, ka šajā konsultatīvajā grupā papildus četru lielāko banku pārstāvjiem, kuru īpašnieki ir ārvalstu investori, ir jābūt iekļautiem arī vismaz diviem pārstāvjiem no bankām, kas pārstāv vietējos Latvijas uzņēmējus,” informē “BlueOrange Bank” sabiedrisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vadītāja Ingrīda Šmite.
“Pretējā gadījumā valdībai nevar būt pilna kopaina par notiekošajām pārmaiņām sektorā un sektora sakārtošanos, kas ir būtiskākais mērķis un aspekts šādam veidojumam pie Ministru kabineta. Daudzās bankās notiek nozīmīgas pozitīvas pārmaiņas, un tās netiek attiecīgi atspoguļotas,” par “BlueOrange Bank” vadības nostāju informē bankas sabiedrisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vadītāja Ingrīda Šmite. Pēc aktīvu apmēra “BlueOrange Bank” 2017. gada beigās bija 8. lielākā banka Latvijā.
Steidz norobežoties no čaulas kompānijām
Latvijas Komercbanku asociācijas biedri pauž apņēmību atteikties no sadarbības ar čaulu kompānijām. “Ārvalstu klientu gadījumā – vēl stingrāka izpēte un jābūt skaidrai reālai saiknei ar Latviju,” norāda LKA. Uzņēmumam sadarbību ar banku var liegt ne tikai neskaidra līdzekļu izcelsme, bet arī tas, ka bizness nav reāli saistīts ar Latviju – Latvijā ir tikai norēķinu centrs, bet pircēji, piemēram, Ķīnā, piegādātāji NVS, darbība caur Lietuvas ostu.
Bankas, vēl nesagaidījušās oficiālās izmaiņas likumdošanā, sākušas čaulas kompāniju skaita samazināšanu.
Tā “Rietumu banka” martā vairāk nekā 4000 korporatīvo klientu pārkvalificējusi no “augsta riska” kategorijas uz “aizliegta riska” kategoriju, divu mēnešu laikā plānojot pārtraukt sadarbību, teikts bankas publiskotajā gada pārskatā. “Aizliegta riska” klientu konta slēgšana ir saistīta ar palielinātām atbilstības prasībām. Šie klienti veido aptuveni divas trešdaļas no visiem bankas ārvalstu korporatīvajiem klientiem. Lielākais vairākums šo klientu ir reģistrēti ārpus Eiropas Savienības (ES) un OECD valstīm, proti, tā sauktajās ārzonas jurisdikcijās. Kopš 19. martā banka vairs nesāk darījumu attiecības ar jauniem klientiem, kas reģistrēti ārpus ES vai OECD. Pēc aktīvu apmēra “Rietumu banka” 2017. gada beigās bija piektā lielākā banka Latvijā un otra lielākā nerezidentu apkalpotāja.
“Aizvadītajā mēnesī “BlueOrange Bank” pārtrauksi sadarbību ar vairāk nekā 600 klientiem,” teic I. Šmite. Viņa arī informē, ka “BlueOrange Bank” pieļaujamā limita ietvaros turpinās apkalpot atsevišķus klientus no paaugstināta riska valstīm: kuģniecības un izejvielu tirdzniecības uzņēmumus, kuri izmanto Baltijas valstu infrastruktūru (ostas, dzelzceļu), kā arī privātpersonas, kas izmanto wealth management produktus. “Jau vēsturiski tā ir mūsu bankas specializācija – kuģniecība un tirdzniecība. Tipisks mūsu bankas ārvalstu klients nodarbojas ar kravu pārvadājumiem un izejvielu tirdzniecību. Tāpēc mūsu klientu vidū ir ne mazums starptautisko uzņēmēju, kuri nodarbojas ar preču importu un eksportu, kuri aktīvi izmanto Latvijas ostas, to struktūru un loģistikas kompāniju pakalpojumus. Mēs kreditējam lielus uzņēmumus, kuri veiksmīgi attīsta savu ražošanu Latvijā. Mūsu klientu vidū ir ne mazums kuģniecības biznesa kompāniju, kuru bizness bankai ir pilnībā caurskatāms un nav ierindojams paaugstināta riska kategorijā,” “BlueOrange Bank” vadība skaidro savu klientu struktūru.
Savukārt “Meridian Trade Bank” aizvadītā mēneša laikā riska samazināšanas nolūkā atteikusi turpmāko sadarbību vairāk nekā kā 200 klientiem. Bankas pastāvēji informē, ka no aptuveni 40 tūkst. klientu apmēram 600 ir klasificēti par čaulas kompānijām, kas pārsvarā ir saistītas ar reālu saimniecisku darbību. “Bet, neskatoties uz to, banka apzinās riskus un veic pasākumus, lai samazinātu čaulas kompāniju klientu skaitu, gan tās aktīvi slēdzot, gan pārorientējot uz darbību ar citām juridiskām struktūrām, kas sagatavo finanšu pārskatus un netiek atzītas par čaulas uzņēmumiem,” informē “Meridian Trade Bank” Mārketinga un produktu attīstības nodaļas vadītāja Elīna Kovaļova. Pēc aktīvu apmēra “Meridian Trade Bank” 2017. gada beigās bija 13. lielākā banka Latvijā.
Arī “Norvik banka” strādā pie krietni agresīvāka plāna, lai samazinātu čaulu uzņēmumu īpatsvaru klientu portfelī – darbs, kas sākts 2017. gadā, šogad turpināsies krietni straujākā tempā. Šā plāna ietekme apvienojumā ar gaidāmo ASV dolāra klīringa iespēju samazināšanos ir ņemta vērā pārskatītajā 2018. gada finanšu plānā, prognozējot ienākumu kritumu salīdzinājumā ar sākotnēji paredzēto par aptuveni pieciem miljoniem eiro, kā arī nerezidentu saistību iespējamu samazināšanos vēl par 10–15%. “Norvik banka” pēc aktīviem 2017. gada beigās bija septītā lielākā banka Latvijā.
Arī “Signet Bank” jau ir uzsākusi čaulas kompāniju kontu slēgšanas procesu un daļa no kontiem jau ir slēgti. “Šobrīd pārskatam savu klientu bāzi un slēdzam kontus čaulas kompānijām. “Signet Bank” ir identificējusi ap 81 kontu, kam ir čaulas kompānijas pazīmes. Pabeigsim slēgšanas procesu likumā noteiktajā kārtībā,” informē “Signet Bank” valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons. Šī banka pēc aktīvu daudzuma ir 18. lielākā banka Latvijā.
