Iezīmējusies Latvijas literatūras krasta līnija 0
Latvijas literatūras prezentācija 2018. gada Londonas grāmatu tirgū ir daudzu gadu darba vainagojums – tāda bija kopīgā noskaņa no 10. līdz 12. aprīlim, runājot ar Latvijas literātiem. Dažiem iesaistītajiem, kā, piemēram, Norai Ikstenai un Ingai Ābelei, tas noslēdza pat vairāk nekā divdesmit gadu pieredzi.
“Jūtos kā lielos svētkos,” sacīja Inga Ābele, jautāta par grāmatu tirgus izjūtām, atgādinot, ka par rakstnieku padara sarunas ar draugiem, kurus šeit varēja sastapt un savstarpēji bagātināties lielākajā iespējamajā mērā. Vēl svarīgākas rakstniecei šķita kādas bērnības atmiņas – bērnībā, kad bija jāizvēlas otrā svešvaloda – pirmā visiem padomju republiku, arī Latvijas, iedzīvotājiem bija krievu valoda –, tēvs viņai teicis: “Izvēlies vācu valodu, varbūt dzīvē vismaz uz Austrumvāciju tiksi, uz Angliju – nekad.” – “Cik labi, ka tas ir noticis un ka viņš to ir pieredzējis!”
Noras Ikstenas atmiņas saistītas tieši ar rakstniecību, taču arī tām pamatā ir valoda. Sarunā par sieviešu rakstīto literatūru trīs Baltijas valstīs rakstniece stāstīja, kā pašos neatkarības pirmajos gados aizbraukusi uz Ņujorku studēt. Tā kā jau pievērsusies rakstniecībai, tad izvēlējusies vairāku savu darbu fragmentus, salikusi aploksnēs un izsūtījusi lielākajām izdevniecībām. “Protams, lielākā daļa neatbildēja, taču viena, “Soho Press”, mani uzaicināja uz pārrunām,” atceras Nora Ikstena. Izdevniecības pārstāvim paticis Ikstenas rakstītais, taču viņa ieteikums bijis: “Nora, tagad parunāsim nopietni: tev jāapmetas uz dzīvi šeit, Ņujorkā, un jāraksta angliski, jo ar latviešu valodu tu nekur pasaulē netiksi. Hello, “Soho Press!”” – rakstniece pamāja ar roku, auditorijā nošalcot smiekliem.
Tās ir emocionālas atmiņas un savā ziņā privāti jociņi, bet Nora Ikstena – viena no neatkarības laikā visvairāk tulkotajiem latviešu rakstniekiem, no pašiem pirmsākumiem bijusi iesaistīta arī latviešu literatūras popularizēšanā. Sarunā ar “KZ” viņa atcerējās, kā pirms divdesmit gadiem braukusi uz starptautiskiem literatūras sarīkojumiem: “Ceļoju viena, ar mugursomu, un gara acīm skaidri redzēju, kā jāizskatās latviešu literatūras mārketingam. Tagad tas ir noticis – īsā laikā sakritusi gan izcila literatūra, ko varam piedāvāt pasaulei, sākot ar klasiku un beidzot ar mūsdienu literatūru, un šī fantastiskā komanda, kas izdarījusi neiedomājamo. Lai tie skeptiķi, kuri vēl pirms pieciem, septiņiem gadiem runāja, ka mums nekā nav ko piedāvāt pasaulei, paskatās tagad!”
Pirms aptuveni pieciem gadiem teju kā vaļasprieku literārās aģentes darbu sāka Žanete Vēvere-Paskvalīni. Pirmais grāmatu gadatirgus, ko viņa šajā statusā apmeklējusi, bijis Boloņas bērnu literatūras tirgus, tā paša gada rudenī – Frankfurtes gadatirgus. Abos bijusi sajūta, ka pārdot latviešu rakstnieku autortiesības pasaulē ir neiespējamā misija: no aptuveni 200 uzrunātajiem izdevējiem atbildes atsūtījuši tikai pāris, viena turklāt bijusi negatīva. Tāpat trūcis jebkādu materiālu par latviešu literatūru angļu valodā – tikai grāmatu tirgus rītā atklājies, ka ir latviešu autoru darbu katalogs, pagājis ilgs laiks pēc sarunām ar satiktajiem izdevniecību pārstāvjiem, kamēr viņiem varēts nosūtīt papildu materiālus. Šajā grāmatu tirgū Žanete Vēvere-Paskvalīni bija nodarbināta no tā atvēršanas brīža līdz slēgšanai, sarunai viņu izdevās pārtvert uz desmit minūtēm tikai tādēļ, ka nākamās izdevniecības pārstāvis, ar kuru bija jātiekas, mazliet aizkavējās. “Praktiski viss pieaugušo literatūras katalogs ir pārdots,” veiksmīgākā latviešu literārā aģente priecājās jau otrās tirgus dienas pēcpusdienā, piebilstot, ka ir cerības arī ļoti labai izdevniecībai pārdot tik neparastu un žanros neiekļaujamu grāmatniecības paraugu kā apgāda “Liels un mazs” izdotā simt “Bikibuku” sērija.
Arī kultūras ministre Dace Melbārde uzsver: ir izdarīts milzīgs darbs, pavērts ceļš latviešu literatūrai arī uz citām valodām, jo angļu tulkojumi ļoti lielā mērā ir vārti uz pasauli. Turklāt literatūras popularizēšana pasaulē vislielākajā mērā ir arī Latvijas pozitīvā tēla jautājums, un šeit liela loma ir personībām, rakstniekiem, kuri spēj sarunāties, stāstīt par Latviju un savām grāmatām angļu valodā. To spoži apliecināja Nora Ikstena ar Kārli Vērdiņu raidsabiedrības BBC ēterā.
Rakstniecības popularizēšana turklāt veido atbalstu nozīmīgai Latvijas industrijai – plaša profila tipogrāfiju pakalpojumiem, kas jau sen izgājuši ārpus Latvijas tirgus, taču šīs industrijas panākumi nebūtu iespējami, ja pamatā nebūtu Latvijas izdevējdarbība, kurā apliecināt savus spēkus un tehnisko varējumu, atgādināja ministre.
Londonas grāmatu tirgū Latvijas stendā bija sastopams arī “Jelgavas tipogrāfijas” pārdošanas vadītājs Ģirts Karlsons, kurš atzina – tieši pavasarī un rudenī notiekošajos lielajos grāmatu tirgos notiek visaktīvākie sadarbības partneru meklējumi. “Tādējādi aiz rakstniecības stāv liels bizness, kas nes būtiskus ienākumus valstij un nebūtu iespējams bez tās,” rezumēja kultūras ministre, izsakot cerību, ka izdosies pārliecināt politiķus par nepieciešamību arī turpmāk finansēt latviešu literatūras popularizēšanu ārvalstīs. “Ja reiz izdevies radīt piesaistošu zīmolu latviešu autoriem, tas jāizmanto, nevis jāsaka: nu, tu tagad raksti un gadus trīs pagaidi, tad paskatīsimies,” sacīja Dace Melbārde.
Par nākotni bažīga arī Žanete Vēvere-Paskvalīni. Pragmatiski apzinoties, ka pēc simtgades svinībām naudas plūsma kultūrā un konkrēti grāmatniecībā samazināsies, viņa uzskata – vismaz līdzekļus kvalitatīva latviešu autoru darbu kataloga izdošanai vajadzētu katru gadu atrast, lai ir ar ko uzrunāt un turpināt ieinteresēt atrastos sadarbības partnerus. Piebildīšu – laba ideja būtu regulāri sagatavot arī ilustratoru katalogu, jo arī mūsu mākslinieki jau Lielbritānijā pamanīti, Elīna Brasliņa un Anna Vaivare noformējušas “Emma Press” izdotās angļu autoru grāmatas; izdevniecības vadītāja Emma Raita met acis arī uz citiem latviešu māksliniekiem, kurus pamanījusi Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas sagatavotajā katalogā.
Izsakoties Ingas Ābeles vārdiem, Londonas grāmatu tirgū šogad beidzot iezīmējusies Latvijas literatūras krasta līnija. Nevajadzētu to atkal pazaudēt Albionas miglā.
Latviešu autoru tulkojumi ārzemēs
* 2017. gadā piešķirts valsts atbalsts 43 Latvijas literatūras darbu tulkošanai, no tiem 22 darbi jau izdoti vai vēl iznāks Lielbritānijā.
* 2018. gadā valsts atbalsts piešķirts 16 tulkojumiem: trīs no tiem iznāks Lielbritānijā, divi Gruzijā, pa vienam Francijā, Horvātijā, Igaunijā, Krievijā, Maķedonijā, Norvēģijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā un Ukrainā.
* Šogad gaidāmi vēl divi konkursi atbalstam ārvalstu izdevējiem.
Poligrāfijas nozare Latvijā: skaitļi un fakti
* 2016. gadā nozarē strādāja 469 uzņēmumi, kopējais apgrozījums 2016. gadā bija 203,9 miljoni eiro, pievienotā vērtība 62 miljoni eiro. Nozarē nodarbinātas 3342 personas.
* Izdevniecības jomā 2016. gadā strādāja 438 uzņēmumi, kopējais apgrozījums 2016. gadā bija 92,5 miljoni eiro, pievienotā vērtība 32,3 miljoni eiro. Nozarē nodarbinātas 2762 personas.
* Grāmatu, laikrakstu, attēlu un citu poligrāfijas rūpniecības izstrādājumu eksports veido 1% no kopējā eksporta 2017. gadā, tas ir 119,3 miljoni eiro. Lielākie eksporta tirgi ir Zviedrija, Norvēģija, Vācija, Dānija un Krievija.
* Poligrāfijas uzņēmumu kopējie maksājumi valsts kopbudžetā 2016. gadā veidoja aptuveni 14,2 miljonus eiro.
