Ieziemot telpaugus, gādāt par apgaismojumu un citi darbi, kas oktobrī vēl jāpaspēj 0
Oktobris ir mēnesis, kad vēl var būt gan jauki saulainas dienas, gan slapjdraņķis un sniegs. Veic priekšdarbus augu ieziemošanai, pārdomā plānu cīņā ar dažādiem grauzējiem. Sāk vairāk gādāt par telpaugu labsajūtu. Ko dara un citiem iesaka savas jomas profesionāļi?
Ziemošanas apstākļi telpaugiem
“Telpaugu bojāejā 90% gadījumu vainojama pārlaistīšana,” brīdina LU botāniskā dārza telpaugu speciāliste Ingūna Gudrupa no Rīgas.
Piemeklē temperatūru
Jau tad, kad nes augus istabā, sāk domāt par piemērotu temperatūru. Nedrīkst pēkšņi ienest puķi no āra vēsuma silti sakurinātā istabā. Tādēļ telpaugus iesaka ienest vēl pirms apkures sezonas sākuma. Bet, ja tas nav izdarīts, tad puķes patur kādā pēc iespējas vēsākā, gaišākā vietā, lai pierod pie jaunajiem apstākļiem.
Vairums telpaugu spēj pielāgoties dzīvei istabā cilvēkam komfortablā temperatūrā. Taču ir augi, kuri vēlas vēsākas telpas, piemēram, acālijas, kamēlijas. Tās pat nav vērts pārziemināt, ja nevar nodrošināt vēsu, gaišu telpu. Lapiņas un ziedpumpuri sausajā un siltajā gaisā brūnēs un nobirs.
• Izvēlas audzēt tādus telpaugus, kuriem bez mokām var nodrošināt dzīvei piemērotas telpas.
Gādā par gaismu
Tagad telpaugus var droši novietot arī uz gaišās dienvidu puses palodzes, jo tie saulē nevar apdegt, kā tas notiktu pavasarī un vasarā.
Telpaugi ir izturīgi un parasti iztiek bez papildu apgaismojuma. Taču labvēlīga ietekme tam ir. Papildu gaisma būtu vajadzīga tiem augiem, kas ziemā zied. Mājas apstākļos bez papildapgaismojuma ziedēšana parasti nav tik grezna kā no siltumnīcām nākušajiem, ko nopērk veikalos.
Tiek ieteikts apgaismojums ar dažādām LED diodēm, taču tas ir pārāk spēcīgs augiem un nav īsti labvēlīgs cilvēkiem, kas uzturas ar augu vienā telpā, uzskata Ingūna. Labs, lēts un vienkārši īstenojams variants ir iegādāties tā sauktās dienasgaismas spuldzītes, kuras pārdod zoopreču veikalos akvāriju augiem. Ir divu veidu akvāriju lampas – zivīm un augiem. To, kam kura domāta, var redzēt pēc attēliem uz iepakojuma.
Ar šādām augu lampām vienkāršus gaismas skapjus mēdz sagatavot sanpauliju kolekcionāri.
Papildu apgaismojumu vajag arī kamēliju, acāliju un citu augu ziedēšanai tumšajā gada laikā.
• Telpaugus rudenī novieto pēc iespējas gaišākā vietā tuvāk stiklam.
Laista mēreni
Augiem nepieciešams lielāks gaisa mitrums nekā apkures sezonā ir dzīvokļos. Taču laistīšana vajadzīga minimāla. Protams, katrs augs ir citāds, arī temperatūra telpās atšķiras. Ja augu siltās telpās daudz laistīs, tas var sākt stīdzēt vai pat nopūt. Ja ir papildu apgaismojums, arī laistīt var vairāk.
Ziemas periodā augam galvenais ir izturēt un sagaidīt pavasari. To nevajag sevišķi stimulēt. Vairumam telpaugu tagad pārtrauc dot mēslojumu vai arī pabaro ne biežāk kā reizi mēnesī. Ieteicama pat mazāka koncentrācija, nekā norādīts uz mēslošanas līdzekļa iepakojuma.
Mēslojums vēl aizvien vajadzīgs augiem, kuri pošas ziedēt. Tomēr arī tiem nedrīkst pārdozēt barības devu. Lieto mēslojumus, kas paredzēti ziedošajiem augiem (tajos ir mazāk slāpekļa).
• Pārlaistīšana bīstama arī pārziemināt ienestajām pelargonijām. Tās tur tikai viegli mitras – labāk iekaltēt nekā pārlaistīt.
Sargā mājas no grauzējiem
“Peles un žurkas cilvēku dzīvesvietās ir bijušas un būs. Patlaban cītīgi apskata ēkas un likvidē visus grauzēju radītos caurumus, novērš to iekļūšanu mājās. Kamēr nemana peļu un žurku darbības pazīmes, inde nav jāliek, bet, tiklīdz redz to klātbūtni, izliek ēsmu,” skaidro deratizācijas speciāliste Evita Misa.
Izvēlas indi
Iegādājoties indes, izvēlas piemērotas konkrētajai vietai. Piemēram, ārā vai mitrās telpās vislabāk derēs vaska spilventiņi. Iekštelpās visērtāk lietot pastas maisiņus. Ja grauzēji šīs ēsmas neaiztiek, izliek saindētus graudus vai granulas. Tos ir grūtāk izvietot, un ir lielāka iespēja, ka šī inde tiek kaut kur izvazāta. Taču jārēķinās, ka arī grauzējiem var garšot atšķirīgas lietas, tāpēc vērts pamēģināt dažādību.
Indes gabaliņus vai maisiņus izliek apmēram reizi nedēļā. Cik alu pamana, tik katrā ieliek. Dzīvnieciņš apēd indi un nomirst piecās dienās. Nav vērts izlikt uzreiz vairākas paciņas vai katru dienu, jo nāvīgajai devai pietiek ar vienu iepakojumu.
Parasti saindējies dzīvnieks dodas nomirt tālāk no savas dzīvesvietas, taču, ja nepagūst, var nākties ciest netīkamo līķa smaku. Grauzējs var smirdēt pat mēnesi… Vienīgais mierinājums – tā žurka ir beigta!
Smaka būs mazāka, ja izvēlas indi ar mumificējošu efektu.
Vaska gabaliņi un pastas maisiņi der arī cīņā ar tā sauktajām ūdensžurkām. Saudzīgi atrok alu vai iebāž indi caurumā. Virsū uzliek kādu šīfera loksni, lai inde nesamirkst vai dzīvnieks to pēkšņi neizgrūž virszemē.
• Indes izliek tikai ar vienreiz lietojamiem gumijas cimdiem. Tā var pasargāt gan sevi, gan grauzēji nejutīs aizdomīgo cilvēka klātbūtnes smaku.
• Nejauši mājdzīvnieku saindēšanās gadījumi ir ļoti reti, taču, ja mana, ka dzīvnieks pēkšņi ir sanīcis, vemj, to nogādā pie veterinārārsta, kur tam iedos pretpoti – K1 vitamīnu.
Aicina palīgus
Ja jūt, ka pašu spēkiem grauzējus pieveikt neizdodas, aicina palīgā profesionāļu firmu pārstāvjus. Ēkās, kurās ir vairāki dzīvokļi, deratizācija ir viens no pārvaldnieka pienākumiem. Privātmājā par to jārūpējas saimniekam pašam.
Ja aicina speciālistu, tad viens no svarīgākajiem noteikumiem ir sagādāt viņam brīvu iespēju iekļūt pagrabos, bēniņos un visās citās telpās, lai konstatētu un novērstu situāciju.
Ražas glabātavās, lai laikus pamanītu grauzējus, der nolikt peļu ķeramās līmes loksnes. Tiklīdz konstatē pirmos bojājumus, ķeras pie likvidācijas.
Efekts būs vislabākais, ja kaimiņu māju saimnieki sarunās žurkas indēt kopīgi. Tas arī būs lētāk, citādi atbrīvotajā teritorijā drīz ieradīsies jaunas žurkas no kaimiņiem.
• Pie māju sienām esošie vīteņaugi žurkām un pelēm kalpo kā trepes, lai nokļūtu jaunās teritorijās.
Pako rozes pamatīgi
“Mēs ziemā nevaram riskēt ar savu kolekciju. Mūsu astoņiem tūkstošiem rožu ap hektāru lielajā platībā katru gadu jāzied izcili,” skaidro Rundāles pils rozārija dārzniece Dainuvīte Brūvere.
Sāk ar atlapošanu
Patlaban Rundāles rožu dārzā pilnā sparā atlapo rozes – tas jādara, lai ierobežotu slimības un kaitēkļus. Pat uz rūpīgi koptām rozēm rudeņos parādās brūnplankumainības vai citu slimību pazīmes, arī kaitēkļi ieziemojas. Tāpēc visas lapas tiek rūpīgi nogrieztas, sagrābtas un sadedzinātas.
Rundāles dārzā nogrābj arī pāris centimetru augsnes virskārtas (arī tur var ziemot slimību ierosinātāju sporas vai kaitēkļi). Vietā uzber auglīgu substrātu.
Sakopjot krūmu, izgriež arī vecos, slimīgos dzinumus. Kuplam krūmam pat var izņemt vairākus nokalpojušos zarus. Tas atmodinās snaudošos pumpurus, un pavasarī veco vietā augs jauni spēcīgi dzinumi.
Tas noteikti jādara arī parka rozēm (populārās Dzidras Riekstas selekcijas rozes), kurām citādi ar gadiem veidojas kailas krūmu apakšas. Ja katru gadu izgriež pa kādam vecajam, krūms vienmēr būs kupls.
• Lai dobe izskatītos skaista, rozes Rundālē stāda sabiezināti. Bet šāda vide ir labvēlīga kaitēkļiem un slimībām, tāpēc jau rudenī svarīga profilakse.
Pieliec dzinumus
Rundālē gandrīz visas rozes rudenī noliec pie zemes. Tādējādi tiek pasargāti zari tām rozēm, kuras zied arī uz jaunajiem dzinumiem. Šādi panāk, ka krūmi veidojas sevišķi kupli, bagātīgi un agri sāk ziedēt. Dažkārt rozes pirms ieziemošanas mēdz nogriezt ap 40 cm augstu, taču tad tās sāks ziedēt daudz vēlāk, jo paies laiks, kamēr krūms sakuplos.
Noteikti tagad jānoliec tās rozes, kuras zied uz iepriekšējā gada dzinumiem. Bez liekšanas nekad nevar izaudzēt tik skaistus krūmus, kā Rundālē vai ārzemju dārzu žurnālos redzamās rožu arkas. Šīs rozes turklāt viegli padodas pieliekšanai.
Noteikti jāpieliec visas tā sauktās vēsturiskās rozes.
• Parka rozes un maijrozes nav jāliec. Šīs grupas ir sevišķi izturīgas.
Uzliek siltuma kalniņu
Jau laikus dārzā sagādā sausu pakaišu kūdru. Sākot piesalt, sarūpē arī egļu zarus. Kad augsne sasalst 10 cm dziļi, sāk pakošanu. Pieliektos dzinumus apber ar pakaišu kūdru. Tam nav nozīmes, vai ar skujām sāk vai pabeidz pakošanu. Virs pakojuma uzklāj džutas maisus. Pat ja uznācis atkusnis, vide šādā termosā saglabāsies nemainīga. Sausais kūdras slānis saglabā labu mikroklimatu, turklāt tas slikti uzsūc mitrumu. Ja nu pēkšņi ziemā iestājas pavisam liels siltums, tad pretējos pakojuma galus paceļ un pavēdina krāvumu.
Pakaišu kūdra dod papildu labumu. Pavasarī to tikai atrauš uz malām, apkaisa ar krītu, bet neaizvāc. Rozēm saknes pārsvarā aug dziļumā, nevis uz sāniem, tāpēc skābās kūdras slānis netraucē. Taču nezālēm tas nepatīk, un tās aug daudz mazāk.
Daži dārznieki savos dārzos nedara neko, pat nepiesedz rozes un apgriež pavasarī. Taču tad kailsalā tās var nepārziemot vai apsalt dzinumi. Mazdārziņā to var atļauties, taču parādes dārzos un parkos ne.
• Nedrīkst iepakot rozes, kamēr augsne nav stabili sasalusi.
