IeVP skaidro, vai Ādamsons saņem veselības stāvoklim atbilstošu aprūpi 23
Spiegošanā Krievijas labā aizdomās turētā Saeimas deputāta Jāņa Ādamsona (S) veselības stāvoklis tiek novērots, un nepieciešamības gadījumā viņam tiek nodrošināta veselības aprūpe, apgalvoja Ieslodzījuma vietu pārvaldē (IeVP).
Savukārt, izvērtējot nepieciešamību, var arī tikt pieņemts lēmums par apcietinātās personas pārvietošanu uz Latvijas cietumu slimnīcu, norādīja pārvaldē.
Jau ziņots, ka partija “Saskaņa” paudusi, ka Ādamsonam piemērotais drošības līdzeklis ir nesamērīgs un pārkāpj viņa tiesības uz pienācīgu veselības aprūpi.
“Saskaņas” ieskatā, Ādamsonam piemērotais drošības līdzeklis ir nesamērīgs un pārkāpj viņa tiesības uz pienācīgu veselības aprūpi, jo Ādamsonam pēdējā laikā esot veiktas vairākas smagas operācijas un piemērota speciālā terapija, turklāt vairākas operācijas esot plānotas tuvākajā laikā.
Viņuprāt, apcietinājuma apstākļos, nenodrošinot regulāru un rūpīgu medicīnisko palīdzību, var tikt apdraudēta Ādamsona dzīvība.
Ādamsons pagājušajā nedēļā tika aizturēts aizdomās par spiegošanu Krievijas labā, un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa viņam kā drošības līdzekli ir piemērojusi apcietinājumu. Tāpat tiesa nolēma piemērot apcietinājumu rievijas pilsoni, Genādijam Silonovam.
Tiesas lēmumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.
VDD līdz šim publiski paziņojis, ka dienests šogad 9.jūnijā ir sācis kriminālprocesu saistībā ar aizdomām par spiegošanu Krievijas labā.
Kriminālprocesā tika veiktas neatliekamas procesuālās darbības vairākos objektos. Procesuālās darbības, tostarp, kratīšanas, veiktas arī Saeimas ēkā un pret 13.Saeimas deputātu atbilstoši iepriekš no Saeimas saņemtajai piekrišanai.
Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis lielu daudzumu datu nesēju un dokumentu, un ir sākta iegūto materiālu analīze.
Kriminālprocesā patlaban divām personām ir piemērots aizdomās turētās personas statuss.
Krimināllikums par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot vai to nodošanu ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību vai par citu ziņu nelikumīgu vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā tieši vai ar citas personas starpniecību paredz brīvības atņemšanu līdz desmit gadiem.
Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā.
Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus – dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret “Nord Stream 2”. Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.
Ādamsons parlamentā darbojās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Pieprasījumu komisijā un Baltijas lietu apakškomisijā. Lai gan Ādamsonam nav pielaides valsts noslēpumam, viņam bija tiesības piedalīties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēs, kurās amatpersonas prezentē ierobežotas pieejamības informāciju.
Tāpat viņš darbojas vairākās deputātu grupās. Viņš kā parlamentārietis darbojas deputātu grupā sadarbības veicināšanai ar Izraēlas parlamentu, Ķīnas parlamentu un Baltkrievijas parlamentu. No 2019.gada janvāra Ādamsons ir deputātu grupas vadītājs sadarbības veicināšanai ar Krievijas parlamentu.
Padomju laikā Ādamsons ieņēma dažādus posteņus PSRS Jūras kara flotē. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Ādamsons bija gan Latvijas Jūras spēku komandiera vietnieks, gan arī Robežsargu brigādes komandieris, bet vēlāk pievērsās politikai. Ādamsons aizvien saņem Krievijas maksāto militāro pensiju.
