Ieviesīs bordo karotīti, ražotāju domas dalās 10
Zemkopības ministrija (ZM) uzskata, ka tādējādi veicinās kvalitatīvas vietējās pārtikas pārdošanu. Daļa pārtikas ražotāju gan ir pretējās domās, uzskatot, ka tas neveicinās vietējās izejvielas izmantošanu, kas jo īpaši svarīgi ir patlaban, kad Krievija ieviesusi embargo pret ES ražoto pārtiku.
Grib veicināt pārdošanu
Valdības šonedēļ atbalstītie noteikumi paredz jaunas prasības “Nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas” produktiem. Šajā kvalitātes shēmā turpmāk iekļaus arī tos produktus, kas atbilst paaugstinātas kvalitātes prasībām un kuru pilns pārstrādes cikls notiek Latvijā. Patērētāji tos varēs atpazīt pēc bordo krāsas norādes “Kvalitatīvs produkts” jeb “bordo karotītes”. Jāatgādina, ka līdz šim patērētāji pazina tautā tā saucamo zaļo karotīti – to piešķīra produktiem, kuru ražošanā izmantots vismaz 75% vietējo izejvielu. Tā kā Latvijas dabas apstākļu dēļ izejvielu piegādātājiem ir sezonāls raksturs un ražotājiem visa gada garumā nav pieejamas dažādas Latvijā ražotas izejvielas, piemēram, kakao, tad ražotāji varēs ražot paaugstinātas kvalitātes produktus no ievestām izejvielām, bet to pilns pārstrādes cikls notiks Latvijā. Tieši šos produktus varēs pazīt pēc bordo krāsas karotītes.
ZM uzskata, ka tas ļaus veicināt kvalitatīvas vietējās izcelsmes pārtikas pieejamību vietējā tirgū, kā arī veicinās vietējo preču un pakalpojumu iepirkuma īpatsvara palielināšanu publiskajos iepirkumos.
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) valdes locekle Ligita Turnere atzīst, ka šādas karotītes ieviešana bija nepieciešama tāpēc, ka nereti veikalos patērētājs neatpazīst vietējo preci, jo aiz skanīgiem pašmāju nosaukumiem patiesībā slēpjas kaimiņvalstu ražojumi. Arī valsts un pašvaldību iepirkumos, kur prioritāti piešķir “Nacionālās pārtikas shēmas” produktiem, tos būšot vieglāk izvēlēties pēc zaļās vai bordo karotītes. Jautāta par izmaksām, Ligita Turnere atzīst, ka par to LPUF padome lems šodien padomes sēdē. Par “zaļo karotīti” vienam produktam agrāk zemnieku saimniecībai bija jāmaksā 14 eiro, bet pārstrādes uzņēmumam – 74 eiro.
Pretējās domās
Mazie un vidējie pārtikas produktu ražotāji neviennozīmīgi vērtē “bordo karotītes” ieviešanu. AS “Lazdonas piensaimnieks” vadītāja Elvīra Utināne ir pārsteigta par šādu ieceri un atzīst, ka tas vēl vairāk sajauks prātus pircējiem. “Cilvēkiem nebūs skaidrības. Jau līdz šim daudz naudas un skaidrojumu nācās veikt, lai pircēji saprastu “zaļās karotītes” mērķi. Tagad tam zudīs jēga,” norādīja “Lazdonas piensaimnieka” vadītāja. Viņa arī uzskata, ka patlaban pēc Krievijas embargo ieviešanas pret Eiropas un tostarp Latvijas pārtikas produktiem vairāk būtu jāveicina vietējās izejvielas izmantošana, nevis importa, kā tas paredzēts bordo karotītes produktos. Līdzīgu viedokli sarunā ar “Latvijas Avīzi” pauda arī citi ražotāji, sakot, ka tas var radīt savstarpēju konkurenci starp ražotājiem.
Z/s “Līcīši” saimniece Māra Liepiņa domā, ka tā būs jauna pakalpojuma radīšana, kam nepieciešams savs finansējums. Lai arī “Līcīši” izmanto zaļo karotīti un vēl citas norādes, M. Liepiņa teic, ka patērētājs tāpat pazīst viņu produkciju un nekādas īpašas atpazīšanas norādes pat neesot vajadzīgas. “Tie, kas meklē, arī atrod,” tā “Līcīšu” saimniece.
“Ja bordo karotīte lielajiem uzņēmumiem palīdzēs iepirkumos, tad tā ir atbalstāma lieta,” tā jaunievedumu vērtē maizes cepšanas uzņēmuma “Lāči” saimnieks Normunds Skauģis. Tomēr ilgtermiņā paredzams, ka bordo karotītē investēs tieši lielražotāji un zaļā karotīte var aiziet nebūtībā, jo tai var pietrūkt finansējuma. Maizniekmeistars arī uzskata – ja lielražotāji to izmantos tikai kā ieroci iepirkumos, tā var kļūt tikpat pelēka kā šobrīd zaļā karotīte. Lai to iedzīvinātu pircēju apziņā, jāraugās krietni plašāk. Turklāt jāņem vērā, ka pircējs kļuvis daudz zinīgāks un, iespējams, viņam vajadzīga cita veida informācija par produktu. Vai būtu jāspodrina zaļā karotīte? N. Skauģis uzdod pretjautājumu – kas un par kādu naudu to darīs?
Zaļās karotītes veidotāja, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe uzskata, ka bordo karotīte maldinās patērētājus un apkrāps zemniekus. “Ar šo tiks apkrāpts Latvijas zemnieks, jo pircējs tiks maldināts, kurš ir tas īstais produkts, kas ražots no Latvijas izejvielām. Tagad ir jautājums – kur likt pašmāju dārzeņus, pienu, cūkas, jo ieviestas sankcijas. “Bordo karotīte te nepalīdzēs,” teica Ingūna Gulbe. Arī iepirkumos kā vissvarīgākai norādei jākalpo zaļajai karotītei, nevis otrādi, jo tad būtu garantija, ka izejvielas augušas un ražotas tepat, Latvijā.
Patlaban zaļo karotīti izmanto 46 uzņēmumi un tā piešķirta vairāk nekā 150 produktiem, liecina LPUF dati. Pēc ZM informācijas, 2012. gadā pārtikas produktu publisko iepirkumu līgumcena Latvijā bija 13,6 miljoni latu jeb 19,2 miljoni eiro, kas veidoja aptuveni 2% no pārtikas produktu un dzērienu ražošanas apjomiem Latvijā.
