Ievērot datu personisko higiēnu 0
Tiesības tikt izdzēstam no datubāzēm, uzņēmumiem ierobežota informācijas vākšana par lietotāju paradumiem internetā un soda naudas par datu aizsardzības pārkāpumiem – par šādām lietām ar būtisku balsu vairākumu šonedēļ vienojusies Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību komiteja.
Lai tas īstenotos dzīvē, parlamentam jāpanāk vienošanās ar ES padomi un katru no 28 dalībvalstīm. EP cer, ka jauno regulējumu izdosies pieņemt vēl šajā parlamenta sasaukumā. “Mēs varam būt apmierināti ar komitejas lēmumu, un no mums to sagaidīja ES pilsoņi. Tas notiek ļoti svarīgā laikā, ko sauc par pēcsnoudena ēru. Bijušā ASV izlūkdienesta darbinieka Edvarda Snoudena gadījums attiecībā uz datu aizsardzību mums bija trauksmes signāls, kas rosināja jautājumu virzīt uz priekšu straujāk,” preses konferencē uzsvēra EP deputāts Dimitrios Drutsas.
Jaunais regulējums paredz, ka datus par personu nevarēs nodot trešajām valstīm bez tās piekrišanas, cilvēkam būs tiesības izdzēst savu personisko informāciju no dažādu interneta kompāniju datubāzēm, un tām būs jādod ziņa citām kompānijām, kurām tās nodevušas privātos datus. Tāpat ierobežos tā saucamo profilēšanu, kad dažādas interneta kompānijas analizē cilvēka darbu, ekonomisko situāciju, atrašanās vietu, veselības stāvokli un uzvedību, lai vēlāk to izmantotu savos nolūkos.
Iecerētais regulējums arī paredz, ka datu apstrāde būs iespējama pēc skaidri izteiktas cilvēka piekrišanas. Uzņēmumus, kuri pārkāps noteikumus, varēs sodīt ar naudas sodu līdz 100 miljoniem eiro vai arī līdz pieciem procentiem no uzņēmuma gada apgrozījuma. “Mums ir jābūt striktiem pret nozares gigantiem, kas var spēlēt savu spēli, un, ja vēlas, tie dara nejaukas lietas,” sacīja D. Drutsas.
Latvijas eiroparlamentārietis Kārlis Šadurskis uzskata, ka datu aizsardzības problēma Latvijā ir liela, bet cilvēki nepietiekami informēti, kā tos pasargāt. “Latvijā ir ātrs internets, strauji augoša datu plūsma un palielinās lietotāju skaits. Tāpat kā ir higiēnas normas, arī datu aizsardzības jomā tās jāievēro. Latvijā valda sociālo tīklu bums, un cilvēkiem jādomā, kādu informāciju viņi tajos atstāj. Jūs varat daudz nezināma uzzināt par savu draugu vai kolēģi no sociālajiem tīkliem,” skaidroja K. Šadurskis.
Turpināt datu vākšanu regula tomēr ļaus tiesībsargājošajām iestādēm, un cilvēkiem tas jāapzinās. Regula neattieksies arī uz dažādiem valsts reģistriem, piemēram, Administratīvo pārkāpumu reģistriem. “Procesi ES institūcijās ir gari. Iespējams, Snoudena lieta vairāku deputātu attieksmi ir mainījusi. Mums datu aizsardzībā jau sen nepieciešama jauna regula – piesaistīt tās tapšanu kādam gadījumam ir dziļa neprofesionalitāte, un nevar rak- stīt, ka reforma ir Snoudena regula,” teica K. Šadurskis, kurš piebilst, ka cilvēkiem nevajag būt naiviem un ir jāapzinās, ka tiesībsargājošās iestādes informāciju par viņiem vāc jo-projām.
