Ievelkas strīds par prezidenta vēlēšanu datumu: opozīcija draud tās ignorēt 0
Joprojām notiek strīds starp Saeimas prezidiju un opozīciju par Valsts prezidenta vēlēšanu datumu. Kāpēc ir tik svarīgi, lai vēlēšanas notiktu 29. maijā, kā to vēlas koalīcija un kā to lēmis prezidijs, vai 5. jūnijā, kā to prasa 34 opozīcijas deputāti?
Valsts prezidenta ievēlēšanas likums paredz, ka prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā 40 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pirms pašreizējā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām.
Raimonds Vējonis amatā stājās 8. jūlijā, tātad vēlēšanas jārīko ne agrāk kā 29. maijā un ne vēlāk kā 7. jūnijā.
Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistare skaidroja, ka prezidijs nedrīkst ignorēt opozīcijas priekšlikumu un tam ir jāņem vērā Satversmes 20. pants un jāsasauc Saeimas sēde, ja to prasa ne mazāk kā trešdaļa deputātu.
Prezidijs mēģinās atrisināt domstarpības 20. maijā, jo ir nolemts sasaukt frakciju padomi un esot vēl iespēja vienoties par kompromisa datumu – 3. jūniju. Juridiskā biroja vadītāja gan uzskata, ka šī rīcība ir drusku novēlota, jo frakciju padomi vajadzēja sasaukt, pirms prezidijs lēma par konkrēto vēlēšanu datumu.
Saeimas “Vienotības” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis skaidroja, ka vēlēšanu procesu nedrīkstot sasteigt un jāņem vērā, ka vēlēšanām var būt vairākas kārtas, jo uz šo amatu kandidē vairākas personas, tāpēc vēlēšanas ir jārīko laikus – tā, lai jaunais Rīgas pils saimnieks amatā stātos 8. jūlijā.
Savukārt Saeimas ZZS frakcijas priekšsēdētājs Uldis Augulis sacīja, ka, paildzinot vēlēšanu datumu, prezidenta amata kandidātiem būšot lielāka iespēja piedalīties kvalitatīvās publiskās debatēs.
Ja opozīcijas priekšlikums mainīt vēlēšanu datumu netikšot ņemts vērā, ZZS deputāti, visticamāk, vēlēšanās nepiedalīšoties.
Vārdos vēl skarbāks par Auguli bija Saeimas “Saskaņas” frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs, kurš uzsvēra – ja opozīcijas viedoklis netikšot ņemts vērā, tādējādi pārkāpjot prezidenta vēlēšanu procedūru, tad opozīcija šādas vēlēšanas uzskatīs par neleģitīmām.
“Mūrnieces prezidija saaicinātie deputāti sanāks kopā 29. maijā, lai ievēlētu savu prezidentu, bet opozīcija 5. jūnijā, lai ievēlētu savu. Katram būs savs Valsts prezidents!” ar manāmu ironiju pauda Urbanovičs, piebilstot, ka, iespējams, ir kādas personas, kas vēlas izprovocēt šādas jukas, spēlējoties ap valsts augstākās amatpersonas amatu.
Domstarpības starp prezidiju un opozīciju liek domāt, ka atbalsts koalīcijas izvirzītajam kandidātam Egilam Levitam var neizrādīties tik stingrs, kā sākotnēji likās, uzskata sociologs Aigars Freimanis.
“Grūti spriest, kā ir patiesībā, bet līdzšinējā pieredze rāda, ka uz pirmās kārtas vēlēšanām kāds var saslimt, aizbraukt komandējumā, vienkārši neierasties…
Visādi var gadīties. Atgādināšu, ka Vējoņa ievēlēšanas gadījumā “Saskaņa” nospēlēja virzošo lomu, un nav izslēgts, ka šīs domstarpības ar vēlēšanu datumiem tiek speciāli izprovocētas, lai prezidentu nevarētu ievēlēt bez “Saskaņas” balsīm. Jāņem vērā arī tas, ka pirms prezidenta vēlēšanām būs Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas var negaidīti mainīt situāciju un ietekmes sfēras,” sacīja Freimanis.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece pirmdien LTV “Panorāmā” norādīja, ka “jau šobrīd ir skaidrs, ka būs vairākas vēlēšanu kārtas, bet jārēķinās teorētiski ar situāciju, ka ir nepieciešamas arī jaunas vēlēšanas”.
Mūrnieces padomniece komunikāciju jautājumos Dace Balode uz jautājumu, kāds iemesls ir šādai pārliecībai, atbildēja, ka runa esot par teorētisku vai hipotētisku iespēju un apsvērumiem, kādēļ Valsts prezidenta vēlēšanas nevajadzētu atstāt uz pēdējo brīdi. Balode skaidroja, ka Saeimas prezidija lēmums par Saeimas sēdes sasaukšanu 29. maijā – pirmajā pieļaujamā Valsts prezidenta vēlēšanu dienā – pieņemts tādēļ, ka jau iepriekš publiski izskanējusi informācija par to, ka Valsts prezidenta amatam varētu tikt iesniegtas vairākas kandidatūras.
Patlaban ir iesniegtas trīs kandidatūras – Egils Levits, Juris Jansons un Didzis Šmits. Svarīgi ir mazināt riskus, kas kavētu Valsts prezidenta ievēlēšanu līdz 2019. gada 7. jūnijam, norādīja padomniece.
“Saeimas priekšsēdētājas teiktais (sižetā) ārpus konteksta, protams, izklausās citādi, taču viņa arī sarunā ar žurnālistiem vairākkārt izteica augšminētos apsvērumus tieši tādā hipotētiskā griezumā. Ja arī bijusi pārteikšanās vai, atkārtojot domu, kaut kas izskanējis pārprotami, tad uzsveram, ka Saeimas prezidija pieņemtais lēmums sasaukt ārkārtas sēdi 29. maijā, lai vēlētu Valsts prezidentu, vērsts uz to, lai nodrošinātu, ka Valsts prezidents tiek ievēlēts likumā noteiktajā termiņā. Televīzijā teiktais būtu jāskata kontekstā ar visu teikto frakciju padomē,” atbildēja Balode.
Ja opozīcijas deputāti prezidenta vēlēšanās nepiedalīsies, tik un tā vēlēšanas notiks, jo, kā noteikts Saeimas Kārtības rullī, par ievēlētu uzskatāms kandidāts, kas ieguvis visvairāk balsu, turklāt balsu skaits nedrīkst būt mazāks par klātesošo deputātu absolūto balsu vairākumu.
Satversmē noteikts, ka Valsts prezidents uzskatāms par ievēlētu ar ne mazāk kā 51 balss vairākumu.
Ja pirmajā vēlēšanu kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tad šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā par visiem kandidātiem balso otrreiz. Ja arī tad neviens netiek ievēlēts, vēlēšanas turpina, izslēdzot ikvienā turpmākajā vēlēšanu kārtā to kandidātu, kas iepriekšējā kārtā ieguvis vismazāk balsu. Vēlēšanas turpina, līdz viens no kandidātiem iegūst ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu.
Ja vēlēšanu pēdējā kārtā neviens nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, rīko jaunas vēlēšanas, kurās var izvirzīt arī iepriekšējās vēlēšanās neievēlētos kandidātus.
