Ievēlēta, bet… 0
Otrdienas, 16.jūlija, balsojumā Eiropas Parlamentā Eiropas Komisijas priekšsēdētājas amata kandidāte Urzula fon der Leiena (pārstāv Eiropas Tautas partiju, bet faktiski iemieso Eiropadomē panākto negaidīto kompromisu), protams, bija ieinteresēta iegūt arī mēreni kreiso politisko grupu atbalstu. Un pirmām kārtām sociāldemokrātu balsis.
Tāpēc pirms balsošanas pretendente adresēja Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas vadītājai attiecīgi pamudinošu vēstuli. Teksta sacerēšanā esot piedalījies arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss, kuram fon der Leienas apstiprināšana paver iespēju saglabāt amatu.
Savukārt SPD jeb Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas smagsvari bijušie ministri Oto Šilijs un Zigmārs Gabriels vācu presē sniegtajās intervijās apelēja pie neapmierināto biedru eirodeputātu atbildības sajūtas un aicināja viņus tomēr balsot par fon der Leienu.
Šie un citi pārliecināšanas pasākumi, iespējams, ietekmēja politiskās grupas deputātu kodola nostāju, bet ne tās iecirtīgākos locekļus – vāciešus, kā arī franču un beļģu sociālistus. Zināms “atbirums”, cik noprotams, bija pat Eiropas Tautas partijas grupā (ETP), kur tāpat netrūkst sarūgtināto.
Sevišķi Vācijas kristīgo bloka bavāriešu atzara jeb Kristīgi sociālās savienības rindās, kuras pārstāvis – ETP sākotnēji izraudzītais vadošais kandidāts Manfrēds Vēbers – tika izslēgts no sacensības Eiropadomē notikušā darījuma dēļ.
Parlamenta trīs lielāko politisko grupu – ETP, sociāldemokrātu un “Renew Europe” jeb “Eiropas atjaunotne” – deputātu kopskaits un vairāk vai mazāk formālais atbalsts gan šķietami nodrošināja fon der Leienai komfortablu apstiprināšanu (teorētiski ar aptuveni 440 balsīm).
Taču viņa varēja paļauties vienīgi uz “Renew Europe”, respektīvi, agrāko liberāļu frakcijas disciplīnu, turklāt, izrādās, vēl bija vajadzīgi papildspēki no malas. Un, ja arī mērķis – vismaz 374 balsis – tika sasniegts, aizklātā jeb slēptā balsojuma iznākums izskatās visai samocīts: 383 par, 327 pret un 22 atturējušies. Bet, kā izteicās pati jaunievēlētā, demokrātijā vairākums ir un paliek vairākums.
Pēc Šūmana fonda vadītāja Žana Dominika Džuliani domām, pieticīgais rezultāts skaidrojams arī ar to, ka fon der Leienas izraudzīšana izprovocēja “sociālistu un zaļo dumpi, ko pirmie izraisīja politisku, bet otrie – ideoloģisku iemeslu dēļ”. Jāpiebilst, ka, neraugoties uz “dumpi”, zaļie pieprasa četrus komisāru portfeļus…
Droši vien viņi būtu noraidījuši jebkuru labējo kandidātu komisijas priekšsēdētāja amatam neatkarīgi no solījumiem, un fon der Leiena ekoloģijas jomā solīja daudz, gan pagājušajā nedēļā tiekoties ar parlamenta politiskajām grupām, gan pirms balsojuma teiktajā runā, kurā cīņa ar klimata pārmaiņām izskanēja kā galvenā prioritāte.
Viņa apņēmās sava mandāta pirmajās simts dienās izstrādāt saistošu “zaļo paktu” – “green deal”, kā arī cēla spēkā esošo saistību latiņu, nosakot, ka Eiropai būtu jākļūst oglekļa emisiju ziņā neitrālai līdz gadsimta vidum un ka CO2 izmešu apjoms līdz 2030. gadam jāsamazina par 50 vai pat 55 procentiem.
Politikā jau kļuvusi par ierastu lietu šāda sava veida vairāksolīšana, izklāstot klimata pārmaiņu apkarošanas tēmu, un fon der Leiena nebija izņēmums. Citas iepriekš ar politiskajām grupām apspriestās prioritātes – tiesiskums (tostarp apņemšanās ieviest papildu mehānismu tiesiskuma uzraudzībai), ES ārējo robežu stiprināšana, dzimumu reāla līdztiesība un pārstāvniecība komisijā – kandidātes uzrunā bija ieguvušas krietni kreisākus akcentus.
Piemēram, uzsverot nepieciešamību modernizēt patvēruma piešķiršanas politiku. Bet grūti spriest, vai tas paplašināja “par” balsotāju loku vai, gluži pretēji, drīzāk sašaurināja. Domstarpības neradīja tikai viens apstāklis, ko kandidāte arī diezgan veikli izmantoja, uzstāšanās ievadā atgādinādama, ka pirms četrdesmit gadiem par Eiropas Parlamenta pirmo priekšsēdētāju kļuva Simona Veila, un tagad, lūk, pienācis ilgi gaidītais brīdis, kad sievietei pirmo reizi jāstājas Eiropas Komisijas vadībā.
Nav nejaušība, ka Urzulu fon der Leienu ar ievēlēšanu steidzās sveikt Francijas valsts prezidents Emanuels Makrons (kaut gan Francijas eirodeputātu absolūtais vairākums – galēji labējie, galēji kreisie, zaļie, sociālisti – bija balsojuši pret), bet Makrona idejas lielā mērā atspoguļojošā politiskā grupa “Eiropas atjaunotne” paziņojumā presei pavēstīja:
“Mūsu lēmumu atbalstīt fon der Leienas kundzi noteica (viņas) ambiciozā programma tiesiskuma, klimata, digitalizācijas un Austrumu un Rietumu konverģences jomā.” Atliek jautājums, vai šo programmu izdosies īstenot, jo patiesībā fon der Leiena par nonākšanu rudenī vēl apstiprināmās komisijas priekšgalā var pateikties visnotaļ atšķirīgiem politiskajiem spēkiem. Piemēram, Polijas valdošajai partijai “Likums un taisnīgums” (neviendabīgi balsojušajā Konservatīvo un reformistu grupā), kas neslēpj savu ieguldījumu. Līdzīgi kā Viktora Orbāna “Fidesz”.
Vai Čehijas premjera Andreja Babiša partija “Neapmierināto pilsoņu akcija” (ANO), kas spēj izrādīt neapmierinātību arī gadījumos, kad tās bosam tiek izvirzītas ar tiesiskuma ievērošanu saistītas apsūdzības… Itālijas vicepremjera Mateo Salvīni “Līga”, tāpat kā galēji labējo politiskā grupa “Identitāte un demokrātija” kopumā, gan neatbalstīja fon der Leienu, taču saskaņā ar vienošanos starp Itālijas valdošās koalīcijas partijām tieši “Līga” nominēs komisāru.
Oktobrī plānotā komisāru kolēģijas apstiprināšana būs sūrs pārbaudījums, ņemot vērā gan parlamenta un padomes spriegās attiecības, gan to, ka komisijā vajadzētu ievērot ne tikai fon der Leienas gribēto dzimumu līdzsvaru, bet arī reģionu sabalansētu pārstāvniecību, kas līdz šim, Eiropas Savienības augstākos amatus dalot, nav noticis.
Viedokļi
Sandra Kalniete, EP deputāte (“JV”, Eiropas Tautas partiju grupa): “Leienas rezultāts radies, jo ir pretstāvēšana starp parlamentu un padomi. Iekšēji EP valda diezgan asa politiskas neiecietības gaisotne starp politiskajām grupām. Šī ir pirmā reize, kad piedzīvoju tik nekonstruktīvu attieksmi parlamentā. Tagad Leienu gaida ļoti grūts uzdevums – izveidot komisiju, par kuru EP nobalsos. /../ Ir jāatjauno ģeopolitiskā līdzsvara princips, kas iepriekš ticis pārkāpts un pat ignorēts.”
Roberts Zīle, EP deputāts (Nacionālā apvienība, Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa): “Faktiski visa Eiropas Tautas partijas laiva ir iepūsta sociālistu un Makrona liberāļu ūdeņos. Tā ir nevis ETP uzvara, bet zaudējums. /../ EK vadītāja nevar darīt to, kam pati netic. Par to liecināja gan viņas ķermeņa valoda, gan saturs. Politiskais centrs vairs neatrodas ETP, bet gan pavirzījies krietni pa kreisi. Kur tas apstāsies, mēs nezinām.”
Tatjana Ždanoka, EP deputāte (LKS, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa): “Leienas uzstāšanās bija ļoti veiksmīga, izsvērta un izsmeļoša, taču virkne jautājumu, piemēram, lauksaimniecības politika, palika neskarti. Mūsu galvenais pārmetums ir, ka Leiena nepiedāvā risinājumus pašas nosauktajām problēmām. Ir pretruna starp viņas teikto, jo runa bija spilgti proeiropeiska, un spēkiem, kas viņu atbalstīja. Atbalsts nāca no eiroskeptiķiem.”
