Ievas Muzikantes Latvijas gadalaiki saulesbrillēs 0
Rīgas Latviešu biedrības namā līdz 31. jūlijam skatāma gleznotājas Ievas Muzikantes personālizstāde – ekspozīcija “Latvija – gadalaiki”. “Acu zīlīte ir pārāk maza, lai tajā iegleznotu Latviju, tāpēc es skatienu esmu notvērusi saulesbrillēs,” tā par saviem jaunākiem darbiem saka māksliniece.
“Gleznu sērijā “Latvija – gadalaiki” apskatāmas divpadsmit gleznas, kas tapušas eļļas tehnikā uz audekla. Māksliniece īpašu uzmanību veltījusi krāsu un laukumu attiecībām, neierastajam kompozīcijas traktējumam un līnijas ritmam, kā arī dziļi personiskam krāsu simbolismam un asociācijām, vienojot gadalaikus ar attiecīgo cilvēka mūža posmu traktējumu gleznās. Tematiski gleznas saista Latvija, cilvēka mūžs, ainava un gada cikls. Ainavās atspoguļoti Latvijai raksturīgie četri gadalaiki: pavasaris, vasara, rudens un ziema,” stāsta izstādes pārstāve Zinta Gugāne.
Savukārt māksliniece Ance Gricmane par Ievas Muzikantes jaunāko ciklu teic: “”Latvija – gadalaiki” ir jauna elpa mākslinieces līdzšinējā karjerā. Šoreiz autore atveido cilvēku portretus – personālijas, kas pievēršas eksistenciāli filozofiskām tēmām, proti, līdzcilvēks – mīlestība – piederība – harmonija. Divpadsmit gleznās vienojošais elements ir saulesbrilles. Metaforiskā nozīmē acis ir cilvēka dvēseles spogulis. Savas skaidrības dēļ spogulis ir saules simbols. Japānā spogulis simbolizē pilnīgu dvēseles skaidrību. Sintoistu tempļos var atrast svētos spoguļus. Viduslaiku un renesanses mākslā spogulis norāda uz gudrību un patiesību.”
Māksliniece savos darbos atklāj cilvēka mūžu Latvijas gadalaikos. “Cilvēka mūžs ir kā gada ritums – pavasarim seko vasara, vasarai seko rudens, rudenim – ziema. Cilvēks ir daļa no dabas, daļa no tēvzemes, daļa no laika, daļa no sabiedrības. Diemžēl mums nav dots šo ciklu atkārtot, paņemot pavasara ziedētpriekam ziemas gudrību. Mēs katrs pasaulē skatāmies caur savu prizmu un pasaule mums veras pretī un spoguļojas mūsos, tā arī šajās saulesbrillēs ir redzamas dzimtenes ainavas: bērnam tas ir pavasaris, pats mūža sākums, kad pasaule vēl ir jauna. Jaunības gados vasara atnes bagātus rudzu laukus un siena vālus, brieduma gados – rudens augļi un krāsu simfonija koku lapās, sirmgalvja acīs pretī lūkojas ziema, sniegs ir matos un pāri viņa mūžam,” teic Ieva.
Māksliniece gleznas ir apturējusi dažādās tapšanas stadijās, sākot no skices līdz klasiski nobeigtam darbam, ar mērķi uzsvērt dzīves cikla dinamismu, kas ir nepabeigts process. Tas turpinās, mainās, attīstās, kamēr vien mēs dzīvojam. “Cilvēka mūžs ir skaists un unikāls jebkurā vecuma posmā, tāpat kā Latvijas daba jebkurā gadalaikā,” saka Ieva.
