“Ievainotais jātnieks” ar sava laikmeta garu 0
24. oktobrī programmas “Latvijas filmas Latvijas valsts simtgadei” ietvaros Rīgā kinoteātrī “Splendid Palace” un septiņās lielākajās Latvijas pilsētās pirmizrādi piedzīvos režisores Ilonas Brūveres dokumentālā spēlfilma “Ievainotais jātnieks” – stāsts par to, kā tēlnieks Kārlis Zāle būvēja Brīvības pieminekli.
Kāpēc šāds nosaukums? “Tā sauc Kārļa Zāles veidoto pašu pirmo skulptūru kreisajā pusē pie ieejas Brāļu kapos,” vakar preses konferencē sacīja Ilona Brūvere, “bet ievainojami esam mēs visi, kuri nevis eksistējam, bet savu dzīvi patiesi dzīvojam.”
“Ievainotais jātnieks” ir otrā no valsts simtgades filmām, un, kā uzsvēra Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma, mūs sagaida vēl trīspadsmit filmas, bet pirmo, Vara Braslas uzņemto “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”, jau noskatījušies 45 000 cilvēku.
SIA “Rīgas nami” valdes priekšsēdētāja Vineta Verika uzsvēra, ka kinoteātris “Splendid Palace” kā savu misiju izvirzījis tieši latviešu filmu pirmizrāžu demonstrāciju, un “Ievainotais jātnieks” būs pirmā filma, kas tur sāks ekrāna dzīvi valsts simtgades programmas ietvaros. Turklāt gandrīz droši var apgalvot, ka tieši šis kinoteātris ir vienīgais, kur savulaik iegriezies kā pats tēlnieks Kārlis Zāle, tā arī kinoteātra apgleznotājs, Eiropā zināmais latviešu mākslinieks Henriks Grīnbergs, un nav izslēgts, ka abas ģeniālās personības bijušas pazīstamas.
Scenārija autores, režisores un producentes Ilonas Brūveres pilnmetrāžas dokumentālā spēlfilma balstās uz dokumentāliem tēlnieka dzīves faktiem un Brīvības pieminekļa celtniecības arhīva materiāliem, sniedzot ieskatu laikmetam raksturīgajā politiskajā un sociālajā ainā, ieskicējot kultūras un mākslas personības un tā laika ideālus. No lentes patiesi elpo laikmeta gars un aura. Kā teic Rīgas pieminekļu aģentūras vadītājs Guntis Gailītis, filmā nav nekā lieka un tajā ir īsts smeķis. Īpaša sižeta līnija veltīta tēlnieku Kārļa Zāles un Teodora Zaļkalna sarakstei un Brīvības pieminekļa metu konkursa norisei, kas izraisīja nesaskaņas mākslinieku vidū, toties vienoja tautu patriotiskā mudinājumā ziedot naudu pieminekļa celtniecībai. Ilona Brūvere teic, ka filmā nekas nav idealizēts vai celts uz postamenta – Kārlis Zāle atklāts tāds, kāds nu viņš bija – ne īpaši godīgs, ne īpaši labs, cilvēks, kas pagrūda malā savu konkurentu Teodoru Zaļkalnu, mazliet kukuļoja un uz Parīzi veda žūriju. Filmas konsultante, mākslas zinātniece Ingrīda Burāne atzīst, ka darbā nav nekā no grāmatu hrestomātiskuma, tas ir saistošs stāsts par tēlnieku, par laiku, par Brīvības pieminekli un mūsu šodienas brīvības izpratni. “Filma stimulē sabiedrību domāt par lielām personībām un lieliem mērķiem, tā rāda, kas patiesībā esam un kādu vēlamies redzēt nākamo simtgadi.”
Filmas komponists Ēriks Ešenvalds atklāja, ka režisore Ilona Brūvere jau bija izveidojusi skaņu partitūru no viņa mūzikas: “Man atlika vēl šo to piekomponēt klāt. Manā uztverē iznākusi lieliska filma par latvieti, kuru nevaram saukt par vienu no ierindas cilvēkiem.” Guntis Gailītis uzsvēra, ka filma ir kā mudinājums celt augšā vēl citas Latvijas valstij nozīmīgas personības.
Filma tapusi studijā “Kinolats”, uzņemta Rīgā un Florencē. Jau vairākas reizes Ilonas Brūveres tuvākā domubiedre ir operatore Elīna Bandēna, kura režisores filmām piešķir glezniecisku vizualitāti. Tandēma radītā dokumentālā spēlfilma “Tapieris” (2014) tika nominēta sešām balvām nacionālajā filmu festivālā “Lielais Kristaps”, savukārt par filmu “Versija Vera” (2010) nacionālo kino balvu saņēma gan filmas režisore, gan operatore.
Ilona Brūvere ir dokumentālās spēlfilmas žanra aizsācēja Latvijā. Nupat pabeigtā lente “Ievainotais jātnieks” kā viena no trim pretendē uz “Lielā Kristapa 2017” balvu pilnmetrāžas dokumentālo filmu kategorijā, kur konkurenti ir režisores Kristas Burānes veidotā “Pasaka par tukšo telpu” un režisora Uģa Oltes veidotā “Atbrīvošanas diena”.
