Ieva Vēja: Pretēji bažām eiro ieviešana neizraisīja strauju patēriņa cenu pieaugumu 1
Autore: Ieva Vēja, Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta Makroekonomikas nodaļas vadītāja vietniece
Jau pagājuši pieci gadi kopš tās dienas, kad 2014. gada 1. janvārī Latvija sekmīgi nomainīja nacionālo valūtu latu pret eiro, kļūstot par astoņpadsmito eirozonas valsti.
Latvijai tas neapšaubāmi bija vēsturisks notikums, kura būtiskākie pozitīvie ieguvumi ir neatgriezeniski novērstais nacionālās valūtas devalvācijas risks, valsts kredītreitingu pieaugums un tālāka Latvijas integrācija Eiropas Savienībā (ES).
Pretēji plaši izskanējušajām bažām eiro ieviešana neizraisīja strauju patēriņa cenu pieaugumu.
Tieši pretēji – inflācijas līmenis nākamajos gados pēc eiro ieviešanas Latvijā saglabājās zems, un nu jau ar nelielu laika distanci varam arī izvērtēt, vai ir attaisnojušās uz eiro liktās cerības par straujāku un sekmīgāku ekonomikas attīstību.
Augošie kredītreitingi
Lai arī eiro ieviešanas tiešo ietekmi nav iespējams pilnībā atdalīt no kopējās situācijas attīstības Latvijā un pasaulē, Latvijas ekonomikas izaugsme pēdējo piecu gadu laikā kopumā ir bijusi gana strauja, iekšzemes kopproduktam vidēji gadā palielinoties par 3,3%, – būtiski straujāk nekā auga ekonomika ES kopumā.
Pēdējos divos gados Latvijas ekonomikas izaugsme stabili ir starp straujākajām ES, un līdzīga dinamika sagaidāma arī 2019. gadā.
Kredītreitinga aģentūru un investoru skatījumā valsts spēja ievērot eiro ieviešanai nepieciešamos Māstrihtas kritērijus bija spēcīgs apliecinājums valsts ekonomikas un finanšu stabilitātei un uzticamībai.
Jau 2014. gadā, Latvijai kļūstot par eirozonas dalībvalsti, pasaules vadošās reitingu aģentūras par vienu pakāpi paaugstināja valsts kredītreitingus.
Kredītreitingu pozitīva virzība turpinājās arī nākamajos gados, un 2018. gadā starptautiskās reitingu aģentūras “Standard & Poor’s” Latvijai noteiktais kredītreitings jau bija pārsniedzis pirmskrīzes laikā sasniegto, veicinot labvēlīgāku investīciju vidi un labākas aizņemšanās iespējas gan valstij, gan privātajiem aizņēmējiem.
Augošie kredītreitingi un investoru uzticība nodrošināja valstij iespēju piesaistīt valsts budžeta un parāda saistību finansēšanai vajadzīgos resursus finanšu tirgos ar zemām procentu likmēm.
Tā rezultātā valsts parāda apkalpošanas izdevumi 2018. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, bija samazinājušies par 66 miljoniem eiro, atvieglojot budžeta līdzekļu pieejamību valsts drošībai, veselības aprūpei, izglītībai un citām valstij svarīgām jomām.
Samazinājās kredītprocentu likmes mājsaimniecībām
Līdz ar risku mazināšanos, samazinājās ne tikai procentu likmes valsts aizņēmumiem.
Pazeminājās arī kredītprocentu likmes uzņēmumiem un mājsaimniecībām, ko vēl papildus veicināja Eiropas Centrālās bankas stimulējošā monetārā politika un bāzes procentu likmju samazināšana līdz vēsturiski zemākajam līmenim.
Līdz ar izdevīgākiem kreditēšanas nosacījumiem 2016. gadā pirmo reizi pēc krīzes atkal sāka palielināties uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis un kopumā aizņemšanās izmaksas gan Latvijai kā valstij, gan uzņēmumiem un mājsaimniecībām pašlaik ir zemākas nekā eirozonā neietilpstošās kaimiņvalstīs.
Tajā skaitā arī valstīs ar ļoti stabilu un augošu ekonomiku, piemēram, Polijā, un šī procentu likmju starpība gadu gaitā tikai palielinājusies.
Atbalsts ekonomikas izaugsmei
Vienlaikus eiro ir devis tiešu atbalstu ekonomikai arī tādos aspektos kā valūtu konvertācijas izmaksu un valūtas risku samazināšanās, veicinot ārējo tirdzniecību un starpvalstu tūrismu.
Pirms eiro ieviešanas Latvijas Banka ietaupījumu no valūtas konvertācijas Latvijas uzņēmumiem un iedzīvotājiem bija lēsusi ap 70 miljonu eiro apmērā gadā. Piecu gadu laikā kopējais Latvijas preču eksports uz eirozonas valstīm palielinājies par 18%, bet pakalpojumu eksports audzis gandrīz par 90%.
Ievērojami palielinājies arī tūristu skaits no eirozonas valstīm, kas 2018. gada pirmajos trīs ceturkšņos bijis par 74% lielāks nekā 2013. gada attiecīgajā laika posmā, un audzis straujāk nekā no pārējām valstīm iebraukušo tūristu skaits.
Lai arī eiro ieviešana ir veicinājusi ekonomikas attīstību, kopumā paši svarīgākie eiro ieviešanas ieguvumi viennozīmīgi ir saistīti ar pieaugušo drošību, kad, saasinoties ģeopolitiskajai situācijai vai rodoties problēmām banku sektorā, vairs nerodas nacionālās valūtas devalvācijas draudi, kā arī ar izmaksu samazināšanos gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem.
Šie ieguvumi vairāk nekā kompensē atsevišķos ar eiro ieviešanu saistītos zaudējumus un riskus, tajā skaitā neatgriezenisko atteikšanos no teorētiskās iespējas realizēt savu neatkarīgu monetāro politiku.
Pieaudzis atbalsts eiro
Šos ieguvumus no eiro ieviešanas pilnībā ir arī novērtējuši Latvijas iedzīvotāji, kas sākotnēji visai skeptiski vērtēja Latvijas pievienošanos eirozonai.
Ja atbalsts eiro kā Eiropas vienotajai valūtai Latvijā 2012. gadā bija tikai 34% un 2013. gadā īsti pirms eiro ieviešanas – 43%, jau 2014. gadā, redzot eiro sniegto papildu drošību, augot ģeopolitiskajam saspīlējumam, atbalsts eiro sāka strauji augt, gada beigās sasniedzot 74%.
Savukārt 2018. gadā pēc Eirobarometra aptaujas datiem atbalsts eiro Latvijā jau bija pārsniedzis 80%, un Latvija bija kļuvusi par vienu no eiro-optimistiskāk noskaņotajām valstīm ES.
