Ieva Ilvesa: Man nav tās paļāvības, ka valsts man atnesīs kaut kādu pensiju un es vecumdienās dzīvošu turīgi 82
TV24 raidījumā “Preses klubs”, diskutējot par pensiju sistēmu Latvijā un valdības pieņemtajām jaunajām izmaiņām saistībā ar pensiju 2.līmeni, kiberdrošības un digitālās politikas eksperte Ieva Ilvesa sacīja, ka viņa ir apdomājusi pensiju jautājumu un secinājusi, ka savu “pensiju risina”, audzinot trīs bērnus un investējot jaunatnē.
“Man nav tās paļāvības, ka valsts man atnesīs kaut kādu pensiju un es vecumdienās dzīvošu turīgi, un es mēģinu maksimāli izdarīt pati. Tāpēc es varbūt to pat nepamanu,” atzina Ilvesa, komentējot ziņu, ka valdība otrdien, 8.oktobrī, atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni.
“Zinot, ka mums nākotnē kļūs arvien mazāk darbaspēka, jo mums ir šī demogrāfiskā bedre, mani tas arī dara bažīgu, ka mēs to naudu paņemsim tagad, bet kur mēs to pēc tam dabūsim? Man solīt, ka to atnesīs atpakaļ? Atzīšos godīgi, ka es neesmu nozares eksperts un acīmredzami arī savā personiskajā dzīvē faktiski paļaujos uz saviem spēkiem un audzinu jauno paaudzi, cerot, ka ģimenē vai arī jaunā paaudze nesīs tad to nodokļu nastu,” teica kiberdrošības un digitālās politikas eksperte Ilvesa TV24 raidījuma “Preses klubs” diskusijā, runājot par aktualitātēm pensiju sistēmā.
Portāls LA.LV jau vēstīja, ka valdība otrdien, 8.oktobrī, atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, kas paredz no 2025.gada 1.janvāra līdz 2028.gada 31.decembrim pensiju iemaksu likmes viena procentpunkta pārnesi no pensiju otrā līmeņa uz valsts nefondēto pensiju shēmu jeb pensiju pirmo līmeni, ziņoja LETA.
LM anotācijā skaidro, ka tas ļaus īstenot darbaspēka nodokļu samazinājumu un, iespējams, sekmēs nākotnes vecuma pensiju apmēru kopumā.
Pārvirzot atpakaļ vienu procentpunktu pensiju pirmajam līmenim, attiecīgi būs mazākas turpmākās pensiju iemaksas pensiju otrajā līmenī, bet lielākas pirmajā līmenī, līdz ar ko palielināsies pensijas kapitāls pensiju pirmajā līmenī jeb valsts nefondētajā pensiju shēmā, tajā ieguldot par vienu procentpunktu vairāk jeb 15% līdzšinējo 14% vietā. LM uzsver, ka pensijas kapitāls pensiju pirmajā līmenī tiek aktualizēts atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”. Ja apdrošināšanas iemaksu algas indekss ir mazāks par “1”, pensijas kapitāls atšķirībā no pensiju otrā līmeņa nekad netiek samazināts.
Likumprojekts iekļauts likumprojekta “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” pavadošo likumprojektu paketē.
Savukārt “Luminor Bank” pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem, informēja, ka Latvijā 49% iedzīvotāju pensijā vēlētos ik mēnesi saņemt 1200-2000 eiro, taču šobrīd Latvijā vidējā pensija ir 576 eiro, tā aģentūru LETA trešdien, 9.oktobrī, informēja “Luminor Bank” pārstāvji. Tajā pašā laikā 30% aptaujāto pauduši uzskatu, ka spētu iztikt ar pensiju 600-1200 eiro apmērā.
“Luminor Bank” pensiju eksperts Atis Krūmiņš skaidroja, ka pie esošās valsts sistēmas nodrošināt vēlamo ikmēneša pensijas apmēru ir iespējams tādā gadījumā, ja savlaicīgi tiek plānoti un veikti arī pašu uzkrājumi – veicot iemaksas pensiju trešajā līmenī, ieguldot akcijās vai obligācijās vai izvēloties kādu citu uzkrājuma veidu.
Bankas eksperts norādīja, ka septembrī veiktās aptaujas rezultāti skaidri liecina par to, ka iedzīvotāji liek lielas cerības uz nākotnes pensiju un sagaida, ka tās apmērs būs vismaz gandrīz uz pusi lielāks nekā tas, ko vidēji ik mēnesi saņem šī brīža seniori.
“Luminor Bank” aptauja Latvijā veikta 2024.gada septembrī sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat Latvija”, aptaujājot 1003 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
