Ieva Ilvesa: Visu nevajadzētu identificēt caur banku, tā var gadīties “izoperēt nepareizo pacientu” 15
“Es kādreiz “Twitter” pat ar Linkaiša kungu kungu [bijušais Satiksmes ministrs Tālis Linkaitis – red.] esmu par šo diskutējusi, un ir pat bijis atbalsts… Bišķiņ ir tas drošības moments, es negribētu to arī nolikt par zemu, kāpēc nevar atdot privātam sektoram personas identifikāciju. Man ļoti negribētos, jā, bet darīt varētu. Es zinu, kāpēc caur banku nevajadzētu valstij visu identificēt, jo banka dienas beigās nenes atbildību valsts priekšā par to, ka “ķirurgs ir izoperējis nepareizo pacientu”. Tajā saziņas formātā valstij ir jābūt šīs identitātes garantam,” tādu viedokli TV24 raidījumā “Preses klubs” pauda Prezidenta padomniece informatīvās telpas un digitālās politikas jautājumos Ieva Ilvesa, diskutējot par personas identifikācijas rīkiem.
“Bet tas, ka mums varētu būt partneri sektoros, un bankas arī tajā pat skaitā, kur var saņemt karti vai tie ir veikali, vai tas ir CSDD vai pašvaldības iestāde. Risinājumu ir daudz. Bet to, ka, protams, iekšēji ir jāizstrādā tas drošības un uzticības mehānisms, kur tu pārbaudi, lai šī uzticamība nepazūd, jā – tas ir risināms,” uzskata Ilvesa.
“Smart-ID” uzsācis pēdējos soļus kvalificētā statusa iegūšanai Latvijā
No šā gada 1.februāra Latvijā stājas spēkā grozījumi fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā, kas paredz, ka e-pakalpojumu sniedzējiem savos e-risinājumos ir jāatbalsta arī nacionālos eID rīkus, un “Smart-ID” izstrādātājs “SK ID Solutions” šobrīd strādā pie tā, lai papildus atbilstībai Eiropas Savienības Elektroniskās identifikācijas un uzticamības pakalpojumu (eIDAS) regulai iegūtu arī lokālo, ar Latvijas normatīvajiem aktiem noteikto kvalificēto statusu autentifikācijai, aģentūrai LETA pavēstīja “SK ID Solutions” pārstāvji.
Tikmēr arī pēc 1.februāra autentifikācijas un elektroniskās parakstīšanās rīks “Smart-ID” turpinās būt pieejams kā drošs un legāls risinājums.
Likuma grozījumi paredz papildu valsts uzturēto autentifikācijas līdzekļu ieviešanu e-pakalpojumu sniedzējiem lietotāju izvēlei. Atbilstoši normatīvajiem aktiem Latvijā šobrīd pieejami divi nacionālie jeb valsts pasūtītie un uzturētie eID līdzekļi – “eParaksts” un “eParaksts Mobile”. Tas nenozīmē, ka citu izstrādātāju veidotie rīki kļūst neatbilstoši, papildinās iespēju un izvēļu klāsts, un lietotājs izvēlas sev atbilstošāko.
“SK ID Solutions” Latvijas vadītāja Sanita Meijere norāda, ka uzņēmumam ir svarīgi turpināt sniegt augstas kvalitātes pakalpojumu Latvijā, kur savu uzticību pakalpojumam izrādījuši vairāk nekā viens miljons iedzīvotāju, tādēļ uzņēmums investējis laiku un resursus, lai papildu atbilstībai eIDAS regulai iegūtu arī Latvijas normatīvajiem aktiem noteikto kvalificēto statusu.
“Šobrīd speram pēdējos soļus – gaidām akcepttestēšanu, ko veiks Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) iedzīvotāju reģistrs un tad varēsim iesniegt iesniegumu Aizsardzības ministrijas Digitālās drošības uzraudzības komitejā kvalificētā statusa iegūšanai,” pauž Meijere.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols norāda, ka no šā gada 1.februāra iedzīvotājiem ir noteiktas garantētas tiesības saņemt privātā sektora digitālos pakalpojumus droši, apliecinot identitāti arī ar valsts nodrošinātajiem digitālās identifikācijas rīkiem – eiD karti vai “eParaksts mobile”.
“Vienlaikus atzinīgi vērtējam, ka iedzīvotājiem ir pieejami arī citi identifikācijas pakalpojumi. Piedāvāto identifikāciju iespēju dažādība ir pozitīva arī no savstarpējās aizvietojamības viedokļa – mūsu digitālo pakalpojumu vide, atbalstot papildu autorizācijas iespējas, kļūst noturīgāka,” min Ozols.
Igaunijā iespēju izgatavotu personu apliecinošu dokumentu saņemt lielveikalā izmantojuši jau pustūkstotis cilvēku
Igaunijas lielveikalu tīkla “Selver” tirdzniecības vietās kopš janvāra vidus izsniedz Igaunijas Policijas un robežsardzes departamenta izdotos personu apliecinošos dokumentus, un pakalpojumu izmantojuši jau apmēram 500 cilvēku.
Pašlaik “Selver” sadarbībā ar Policijas un robežsardzes departamentu, kā arī informācijas tehnoloģiju kompāniju “Hansab” un apsardzes firmu “Viking Security” piedāvā izgatavotos dokumentus izņemt četros veikalos Tallinā un vienā veikalā Pērnavā, bet līdz aprīļa vidum pakalpojums tiks sākts vēl vairākos desmitos “Selver” veikalu visā Igaunijā.
Pirmajās nedēļās, kopš pakalpojums kļuva pieejams janvāra vidū, to izmantojuši apmēram 500 cilvēku.
Veikalos var saņemt gan pases un identifikācijas kartes, gan arī uzturēšanās atļaujas kartes, jūrnieka dokumentus un digitālās identifikācijas kartes.
Iesniedzot pieteikumu dokumenta saņemšanai Policijas un robežsardzes departamenta apkalpošanas centrā vai pašapkalpošanās vidē, ir iespēja izvēlēties veikalu kā izgatavotā dokumenta saņemšanas vietu.
Dokumenta saņemšanas izmaksas ir 7,20 eiro par katru dokumentu pieaugušajam un 4,32 eiro par dokumentu 15 gadu vecumu nesasniegušam bērnam, pensionāram un personai ar īpašām vajadzībām. Maksājums jāveic, saņemot dokumentu tā izsniegšanas vietā.
2021.gadā Igaunijā izsniegti vairāk nekā 409 000 dokumentu. Jaunās kārtības mērķis ir mazināt rindas Policijas un robežsardzes departamenta apkalpošanas centros.
