Ieturējumi un atprasījuma tiesības atvaļināšanās gadījumos 0
Strādāju iestādē, kur visi darbinieki vienlaikus iet atvaļinājumā. Biju nostrādājusi pusgadu un kopā ar visiem darbiniekiem devos pilnā četru nedēļu atvaļinājumā. Pēc atvaļinājuma strādāju vēl divus mēnešus šajā iestādē. Taču, izbeidzot darba attiecības, man tika ieturēta nauda par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām. Vai darba devējam bija tiesības tā rīkoties? IEVA RĪGĀ
Trīs gadījumi un izņēmumi
Šis ir viens no tiem gadījumiem, kad darbiniekam nav garantētas tiesības saņemt visu darba samaksu. Aprakstītajā situācijā darbiniece ir palikusi parādā darba devējam, izmantojot četru nedēļu ilgu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, nenostrādājot pilnu individuālo darba gadu. No situācijas apraksta var saprast, ka darbiniecei bija jāievēro iestādē noteiktā kārtība, līdz ar to viņai arī nebija iespējas paņemt, piemēram, tikai daļu no kārtējā atvaļinājuma.
Darba likums nosaka trīs gadījumus, kad darba devējs drīkst ieturēt no darbiniekam izmaksājamās darba samaksas, piemērot atprasījuma tiesības. Protams, drīkst ieturēt arī, lai atlīdzinātu darba devējam radušos zaudējumus darbinieka prettiesiskas, vainojamas rīcības dēļ, taču tie ir citi gadījumi. Vienlaikus likumā ir reglamentēta kārtība, kādā tas izdarāms.
Tātad ieturējumus var izdarīt tikai šādos gadījumos un atprasīt:
• summas, kas pārmaksātas darba devēja maldības dēļ (piemēram, grāmatvedis kļūdījies darba algas aprēķināšanā un izmaksājis darbiniekam lielāku naudas summu, nekā pienāktos);
• avansu (piemēram, darbinieks pirms došanās komandējumā ir saņēmis lielāku avansu – komandējuma naudu un, iesniedzot grāmatvedībai ar komandējumu saistītos attaisnojuma dokumentus, nāksies atmaksāt arī pārmaksāto komandējuma naudu);
• izmaksāto vidējo izpeļņu par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām, izbeidzot darba tiesiskās attiecības.
Tā ir tipiska situācija, kad, darbiniekam aizejot no darba, pilns ikgadējais apmaksātais atvaļinājums ir izņemts avansā, nenostrādājot darba gadu, par kuru pienāktos šis atvaļinājums.
Izņēmums, kad nav jāatmaksā nauda par avansā izmantotajām atvaļinājuma dienām, ir tad, ja darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas, pamatojoties uz darba devēja uzteikumu šādos gadījumos: darbiniekam nav pietiekamu profesionālo spēju nolīgtā darba veikšanai, darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums, tiek samazināts darbinieku skaits, tiek likvidēts darba devējs.
Var arī nepiekrist
Lai veiktu ieturējumus, darba devējam ir jāizdod rakstveida rīkojums un nekavējoties jāinformē darbinieks. Ja darbinieks vēlas, viņš var prasīt darba devējam šāda rīkojuma eksemplāru. Turklāt tas jāizdara ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas (izņēmums ir pārmaksātā atvaļinājuma nauda).
Darbiniekam ir tiesības apstrīdēt darba devēja atprasījuma tiesību iemeslu vai apjomu. Tas būtu jādara rakstveidā, lai pierādītu apstrīdēšanas faktu. Ja darbinieks ir apstrīdējis atprasījumu, darba devējs nedrīkst veikt ieturējumu, taču var celt prasību tiesā divu gadu laikā no pārmaksātās summas izmaksas dienas. Iespējams, darbinieks un darba devējs tomēr spēj vienoties par to, kādā kārtībā tiek atmaksāta pārmaksātā summa.
Tātad darba devējs drīkst ieturēt no darbinieka darba samaksas tikai tad, ja darbinieks ir nekavējoties iepazīstināts ar rīkojumu par ieturējuma veikšanu un nav apstrīdējis atprasījuma tiesību iemeslu un apjomu.
Ja darba devējs pārkāpj likumā noteikto un, piemēram, neņemot vērā darbinieka iebildumus, tomēr veic ieturējumus, darbiniekam ir tiesības vērsties Valsts darba inspekcijā. Ja darbinieks uzskata darba devēja veiktos ieturējumus par nepamatotiem, var vērsties arī tiesā ar prasību par darba samaksas piedziņu.
UZZIŅA
Kārtību, kādā drīkst veikt ieturējumus no darbinieka darba samaksas, pamatojoties uz darba devēja atprasījuma tiesībām, regulē Darba likuma 78. pants.
