Ietekmīgākās komitejas – ne tās pieprasītākās 2
Pēc vasaras atvaļinājuma septembrī Briselē atgriezīsies arī jūnijā uz pieciem gadiem ievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti un aktīvu darbu uzsāks arī jaunizveidotās EP komitejas. Viens no pirmajiem un arī, iespējams, interesantākajiem un pamanāmākajiem EP un tā komiteju uzdevumiem būs ES dalībvalstu izvirzīto eirokomisāru kandidātu uzklausīšana un izvērtēšana. Citādi vēlētājiem par komiteju ikdienas darbību ir visai mazs priekšstats.
Komiteju izraudzīšanās un veidošana ir diezgan komplicēts process, liecina no Latvijas ievēlēto pieredzējušo deputātu Sandras Kalnietes (“Jaunā Vienotība”) un Roberta Zīles (Nacionālā apvienība), kā arī Nila Ušakova (“Saskaņa”) teiktais “Latvijas Avīzei”. Uz to nevar raudzīties tik vienkārši, kā nesen sociālajos tīklos bija pasniedzis bijušais Saeimas deputāts un ministrs Gatis Eglītis (JKP), kuram ir arī vairāk nekā desmit gadu darba pieredze Eiropas institūcijās. Taču daļēji viņam ir taisnība. Politiķis bija konstatējis, ka vairākums no Latvijas ievēlētajiem EP deputātiem ir izvēlējušies darboties Ārlietu komitejā, kurai vairāk raksturīga pozīcijas paušana, bet nav lielas ietekmes. Viņaprāt, daudz lielāka ietekme ir Budžeta komitejai, kurā no Latvijas ir N. Ušakovs, kā arī R. Zīle kā aizstājējs. Aizstājējiem ir tiesības piedalīties komiteju darbā, uzstāties, iepazīties ar informāciju, bet balsot viņi var tikai tad, ja kāds cits politiskās grupas deputāts sēdē nepiedalās.
N. Ušakovs, kuram šis ir otrais sasaukums Briselē, ir vienīgais no Latvijas deputātiem, kuram ir arī kāds amats komiteju vadībā – viņš ir Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētāja trešais vietnieks. Komiteju vadītājiem ir četri vietnieki, kuri amatā ievēlēti uz 2,5 gadiem. N. Ušakovs arī darbojas otrā ietekmīgākajā – Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses – grupā. Vislielākā pārstāvniecība EP ir Eiropas Tautas partijas grupai, kurā no Latvijas ir S. Kalniete un Inese Vaidere (abas “Jaunā Vienotība”). I. Vaidere deputātes mandātu ieguva pēc tam, kad no tā atteicās Valdis Dombrovskis, kuru Latvijas valdība ir izvirzījusi eirokomisāra amatam. R. Zīle, kurš pārstāv Konservatīvo un reformistu grupu, ir viens no EP viceprezidentiem.
Trešā lielākā ir jaundibinātā politiskā grupa “Eiropas patrioti”, kurā no Latvijas ir Vilis Krištopans (“Latvija pirmajā vietā”). Taču, lai gan matemātiski tai kā vienai no lielajām grupām pienācās amati, ne EP, ne komiteju vadībā tās pārstāvju nav, jo vairākums bloķēja eiroskeptiķu un galēji labējo ievēlēšana amatos.
Dažās komitejās vairāki, citā – neviena deputāta
Pēc vēlēšanām jaunie EP deputāti izvēlējās ne tikai politiskās grupas, bet arī komitejas, kur liela nozīme bija gan delegācijas lielumam, gan deputātu pārstāvētās politiskās grupas ietekmei un sastāvam, jo starp lielajām delegācijām ietekmīgākajās grupās ir liela konkurence. EP ir 20 komitejas un vēl trīs apakškomitejas, kuru skaitliskais sastāvs ir ļoti atšķirīgs no 25 līdz pat 90 deputātiem, liecina publiski pieejamā informācija. Redzams, ka ir komitejas, kurās ir vairāki Latvijas deputāti, bet ir komitejas, kurās nav neviena mūsu valsts pārstāvja – piemēram, neviens nav izvēlējies strādāt Konstitucionālo jautājumu komitejā, Juridiskajā komitejā, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā, Sieviešu tiesību un dzimuma līdztiesības komitejā. Vienlaikus, piemēram, abas “JV” deputātes ir Starptautiskās tirdzniecības komitejā, ar kuras kompetences jautājumiem S. Kalniete strādāja jau iepriekš.
No Latvijas ievēlētajiem deviņiem deputātiem Ārlietu komiteju izvēlējušies pieci parlamentārieši – S. Kalniete, Rihards Kols (NA) un V. Krištopans, kā arī Reinis Pozņaks (“Apvienotais saraksts”) un Mārtiņš Staķis (“Progresīvie”) kā aizstājēji. R. Pozņakam un M. Staķim bija svarīgi strādāt Drošības un aizsardzības komitejā, kas ir Ārlietu komitejas apakškomiteja. Kā paskaidroja R. Zīle, tāpēc R. Pozņakam bija jābūt arī Ārlietu komitejā. Šī ir tikai viena no specifiskajām niansēm, kas liecina par komplicēto komiteju veidošanas mehānismu, kuru nosaka vēl daudzi citi faktori. Tāpēc ne vienmēr deputātu dalība komitejā sakrīt ar viņu interesēm. Taču Latvijas deputāti kopumā ir ieguvuši labas pozīcijas, atzina vairāki no viņiem. Būs arī mūsu valsts pārstāvis Lauksaimniecības komitejā, kurā strādās V. Krištopans.
Deputātu pieprasītās Ārlietu komitejas ietekme patiešām nav tik liela kā, piemēram, Budžeta komitejai vai Ekonomikas un monetāro lietu komitejai, kurā ir Ivars Ījabs (“Latvijas attīstībai”) un R. Zīle. Ietekmīga ir arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja, kurā ir I. Ijabs, R. Pozņaks un I. Vaidere. Taču Ārlietu komitejai ir liela publicitāte, jo tā pieņem Eiropas sabiedrībai svarīgus paziņojumus un rezolūcijas, pie kurām strādāt ir interesantāk nekā pie specifiskiem jautājumiem, kas prasa padziļinātas zināšanas kādā jomā. S. Kalniete atceras, ka iepriekšējā sasaukumā ir gatavojusi svarīgu ziņojumu par iejaukšanos demokrātiskos procesos ar modernajām tehnoloģijām, bet tās ir specifiskas lietas. Tāpēc par tām publiskajā telpā nav liela interese, tāpat kā par daudz šaurākam lokam saprotamiem ekonomikas, monetārās politikas jautājumiem. Ārlietu komitejas deputātiem arī ir lielākas iespējas doties komandējumos. Vienlaikus ārlietās būtiskus lēmumus, piemēram, par sankcijām, nosaka Eiropadome, kurā ir Eiropas Savienības valstu vadītāji, atgādināja R. Zīle.
Budžeta komitejai ir liela loma
Padziļinātas zināšanas finanšu jautājumos ir nepieciešamas arī Budžeta komitejā. S. Kalniete tāpēc atzinīgi vērtē to, ka N. Ušakovs, kuram ir nepieciešamā kompetence, turpinās darbu šajā komitejā. Šajā sasaukumā, kad EP būs jāapstiprina arī ES ilgtermiņa septiņu gadu budžets laika posmam no 2028. gada, Budžeta komitejas loma būs lielāka, taču arī budžeta jautājumos liela teikšana tomēr ir valstu valdībām, uzskata R. Zīle, kurš ir aizstājējs šajā komitejā.
ES daudzgadu budžetā būs noteikts arī valstīm pieejamais finansējums. ES ilgtermiņa budžetu izstrādā Eiropas Komisija, bet to apstiprina EP. Par budžetu vienojas dalībvalstis. Latvijā vadošā institūcija sarunās par daudzgadu budžetu iepriekš bija Ārlietu ministrija, kas sadarbojās ar citām ministrijām. EP atbildīgā komiteja būs tikai viens no daudzajiem posmiem šā dokumenta sagatavošanā.
N. Ušakovs Budžeta komitejā bija arī iepriekšējā sasaukumā. Viņš atzina, ka tā nav pārāk pieprasīta un šai komitejai nav liela publicitāte. Taču tai, viņaprāt, šajā sasaukumā būs jāpieņem lēmumi, kas būs svarīgi Latvijas ekonomikai. Uz vaicāto, cik lielas iespējas ir panākt Latvijas interešu aizstāvību, N. Ušakovs atbildēja, ka viens no veidiem ir partnerības veidošana ar reģiona valstīm, kurām ir svarīgi tie paši jautājumi. S. Kalniete uzskata līdzīgi – atbalstot kādu citu valsti tai nozīmīgā jautājumā, var saņemt tās pārstāvju pretimnākšanu Latvijai būtisku interešu aizstāvībā.
Taču sarežģītajā ES institūciju sistēmā nav iespējams noteikt viena konkrēta deputāta ieguldījumu savas valsts interešu aizstāvībā. Eiropas Padome kopā ar ES padomi, kurā darbojas dalībvalstu ministri, izvērtē un pieņem tos tiesību aktu projektus, kurus sagatavo un iesniedz Eiropas Komisija, kuras politiskajā vadībā ir visu dalībvalstu eirokomisāri, kas pārstāv katrs savu jomu. EP lemj arī par ES paplašināšanos, nodrošina Eiropas institūciju uzraudzību, izskata pilsoņu lūgumrakstus, tāpēc tās darbs ir redzamāks.
Latvijas deputāti Eiropas Parlamenta komitejās
l Ivars Ijabs ( “Latvijas attīstībai”, grupa “Renew Europe”)
Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
Aizstājējs: Ekonomikas un monetāro lietu komiteja, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
l Sandra Kalniete (“Jaunā Vienotība”, Eiropas Tautas partijas grupa)
Ārlietu komiteja
Aizstājēja: Starptautiskās tirdzniecības komiteja, Kultūras un izglītības komiteja
l Rihards Kols (Nacionālā apvienība, Eiropas konservatīvo un reformistu grupa)
Ārlietu komiteja,
Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Aizstājējs: Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
l Vilis Krištopans (“Latvija pirmajā vietā”, grupa “Eiropas patrioti”)
Ārlietu komiteja
Aizstājējs: Transporta un tūrisma komiteja, Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja
l Reinis Pozņaks (“Apvienotais saraksts”, Eiropas konservatīvo un reformistu grupa)
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja,
Drošības un aizsardzības apakškomiteja
Aizstājējs: Ārlietu komiteja
l Mārtiņš Staķis (“Progresīvie”, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa)
Reģionālās attīstības komiteja
Aizstājējs: Ārlietu komiteja, Drošības un aizsardzības apakškomiteja
l Nils Ušakovs (“Saskaņa”, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa)
Budžeta komiteja
Lūgumrakstu komiteja – priekšsēdētāja vietnieks
Aizstājējs: Transporta un tūrisma komiteja
l Inese Vaidere (“Jaunā Vienotība”, Eiropas Tautas partijas grupa)
Starptautiskās tirdzniecības komiteja
Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja
Aizstājēja: Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja
l Roberts Zīle (Nacionālā apvienība, Eiropas konservatīvo un reformistu grupa)
Ekonomikas un monetāro lietu komiteja,
Transporta un tūrisma komiteja,
Nodokļu jautājumu apakškomiteja
Aizstājējs: Budžeta komiteja
Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, izmantojot Eiropas Parlamenta dotāciju programmu komunikācijas jomā. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Parlaments nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.
