“Tā gabala cena plauktā liekas zema, bet…” Aicina pievērsiet uzmanību produkta cenai kilogramā 82
Nevienam nav noslēpums, ka cilvēki šobrīd skata cenas, taču daudzi cilvēki nepaskatās to galējo kilograma cenu, šādu komentāru TV24 raidījumam “Latvijas labums” sniedza Armands Kovaldins, Smiltenes piens īpašnieks.
“Tā gabala cena plauktā liekas zema, bet, ja tu paskaties kilograma cenu, tad blakus tam lielākā iepakojumā, ir lētāk – tā ir psiholoģija,” saka Kovaldins.
Aptauja: Latvijā 14% iedzīvotāju paredz, ka pēc Ziemassvētkiem būs lielākos parādos nekā jebkad
Latvijā 14% iedzīvotāju paredz, ka pēc Ziemassvētkiem būs lielākos parādos nekā jebkad, kamēr gadu iepriekš šādu viedokli pauda 10% iedzīvotāju, aģentūrai LETA pavēstīja kredītu pārvaldības uzņēmumā “Intrum”, atsaucoties uz kompānijas ikgadējā Eiropas patērētāju maksājumu ziņojuma datiem.
Vienlaikus Lietuvā šis rādītājs ir nedaudz lielāks – 16%, kamēr Igaunijā 9% iedzīvotāju ir bažas par finansiālo situāciju pēcsvētku periodā.
Savukārt Eiropā vidēji 21% iedzīvotāju paredz lielākas parādsaistības nekā jebkad agrāk.
Aptaujā 41% Latvijas iedzīvotāju arī pauduši viedokli, ka Ziemassvētki vairs nekad nebūs tādi kā pirms pandēmijas neparedzamās ekonomiskās, ģeopolitiskās un arī epidemioloģiskās situācijas dēļ.
Starp Baltijas valstīm Lietuvas iedzīvotājiem ir vispozitīvākais skats uz svētkiem, 31% atzīstot, ka Ziemassvētki vairs nekad nebūs tādi kā agrāk, seko Igaunijas iedzīvotāji, kur šādu viedokli pauduši 36%. Vienlaikus Eiropā šādi uzskata vidēji 40% iedzīvotāju.
Eiropas patērētāju maksājumu ziņojuma dati liecina, lai mazinātu inflācijas radīto finansiālo spriedzi mājsaimniecību budžetā, vairums iedzīvotāju plāno vairāk iepirkties zemo cenu un atlaižu preču veikalos (61%),
mazāk apmeklēt kultūras pasākumus un restorānus (57%) un meklēt izdevīgākus darījumus internetā (45%), seko taupīgāka naudas tērēšana dāvanām (37%), mazāka ienākumu daļas atlikšana uzkrājumos (24%) un labdarībai (20%).
“Cilvēkus satrauc cenu kāpums, ģeopolitiskā neskaidrība un jaunu Covid-19 ierobežojumu iespējamība, tāpēc arī svētku laiks vairs nav tik gaidīts kā iepriekš. Kaut gan mēs esam ļoti atbildīgi patērētāji, Ziemassvētku laiks neatceļ visus pārējos maksājumus un finansiālās saistības, ko uzkrājam gada laikā.
Dāvanas tuviniekiem, svētku maltītes izmaksas un citi ar svētku sezonu saistītie tēriņi rada papildus izdevumus un var ietekmēt regulāro rēķinu kavēšanu. Situācija, kad uzkrājas neapmaksāti rēķini, kas summējas ar nākamā mēneša regulārajiem maksājumiem, var radīt lieku stresu un grūti pārvaldāmas parādsaistības,” pauž “Intrum” ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.
Eiropas patērētāju maksājumu jaunākais ziņojums ir balstīts uz pētījumu, kuru 24 Eiropas valstīs 2022.gada jūlijā un augustā veica “Financial Times” grupas uzņēmums – starptautiska pētījumu kompānija “Longitude”, apkopojot datus no 24 011 patērētājiem, kas galvenokārt vai daļēji atbild par finanšu un maksājumu jautājumiem savā mājsaimniecībā.
