Ieteikumi ābeļu kraupja ierobežošanai 0
Regīna Rancāne, LLU Augu aizsardzības zinātniskais institūts “Agrihorts”
Katrs gads ir neatkārtojams, sagādājot jaunus izaicinājumus augu aizsardzībā. Vērojot Latvijas ābolus lielveikalos, šķiet, ka pagājušajā gadā ar izaicinājumiem neesam tikuši galā, augļu kvalitāte nebija laba – galvenokārt ābeļu kraupja bojājumu dēļ. Pavasaris ir īstais laiks, lai atgādinātu par dažām pamatlietām kraupja ierobežošanā.
Infekcijas avots – nobirušās lapas
Ābeļu kraupja ierosinātājs pārziemo iepriekšējā gada inficētajās nobirušajās lapās. Ja slimības izplatība bija liela iepriekšējā gadā, tad jārēķinās, ka potenciālais infekcijas materiāla daudzums arī pavasarī būs liels. Tātad svarīgi to samazināt. Ja nekas nav darīts rudenī, tad var to darīt pavasarī.
Pats efektīvākais, diemžēl arī darbietilpīgākais pasākums būtu pārziemojušo lapu izvākšana no stādījuma. Var, protams, izmantot arī dažādus līdzekļus – biokompostētājus, karbamīdu –, lai veicinātu ātrāku lapu sadalīšanos, bet diemžēl nav iespējams precīzi noteikt, cik efektīvi līdzeklis iedarbosies, jo tas ir ļoti atkarīgs no laika apstākļiem.
Iesakām, izmēģinot jaunus līdzekļus, atstāt daļu dārza neapstrādātu, lai ir ar ko salīdzināt un novērtēt, vai izmantotais līdzeklis ir bijis efektīvs.
Ja iespējams, tad apdobēs esošās lapas var sekli safrēzēt. Minētie pasākumi būtu jāveic, pirms sākusies kraupja sporu izlidošana, kas parasti sakrīt ar ābeļu ziedpumpuru plaukšanu – zaļā konusa stadiju.
Pirmais kritiskais brīdis infekcijai
Pat tad, ja dārzā veikti iepriekšminētie fitosanitārie pasākumi, visdrīzāk būs nepieciešami fungicīdu smidzinājumi. Pumpuru plaukšana ir pirmais kritiskākais brīdis kraupja infekcijai, it sevišķi, ja tas sakrīt ar lietainiem laika apstākļiem.
Daudzi augļkopji izmanto prognožu sistēmu RIMpro kritisko kraupja infekcijas periodu noteikšanai. Tas, protams, ir atbalsts lēmuma pieņemšanai, bet vienlaikus augļkopim ir jāpazīst savs dārzs un jārīkojas, balstoties arī uz savu pieredzi. Daudzi uzskata, ka, iestājoties zaļā konusa stadijai, ir jāveic profilaktisks fungicīda smidzinājums neatkarīgi no laika apstākļiem, lai pumpuri būtu pasargāti.
Iespējams, pagājušajā gadā, šādi rīkojoties, saimnieki bija ieguvēji, jo pēc ilgstošā sausuma perioda aprīlī pirmie nokrišņi maija sākumā lietus un sniega veidā, neskatoties uz zemo temperatūru, izraisīja negaidīti augstu kraupja infekciju. Stādījumos, kur fungicīds profilaktiski nebija lietots, augi nebija aizsargāti.
Laika apstākļu dēļ daudzviet nebija iespējams laikus veikt ārstējošo smidzinājumu, tāpēc pumpuri un lapas inficējās un pirmās slimības pazīmes parādījās jau maija vidū. Par šo kļūdu nācās maksāt visu turpmāko sezonu, cīnoties ar kraupja izplatību uz tā jau salīdzinoši mazās ražas fona.
Fungicīdu izvēle
Iespējams, kļūda tika pieļauta arī fungicīda izvēlē, jo vairākās saimniecībās pirmajā apstrādē izmantoja Syllit 544 SC, kas vēsiem laika apstākļiem ir piemērots, bet tomēr ar īslaicīgu ārstējošo iedarbību. Ārzemju kolēģu pieredze rāda, ka Syllit 544 SC tomēr efektīvāk izmantojams kā aizsargājošais fungicīds.
Turpinot par fungicīdu izvēli, novērots, ka augļkopji pavasarī lapu plaukšanas laikā izvēlas profilaktiski lietot sistēmas iedarbības fungicīdus, uzskatot, ka šo preparātu iedarbība ir ilgāka un noturīgāka, ka tie iekļūst dzinumā, nonāk strauji plaukstošajās lapās un tos tik ļoti neietekmē noskalošanās.
Diemžēl, lai arī šie fungicīdi dažādos veidos auga daļās pārvietojas sistēmiski, jaunākie pētījumu rezultāti rāda, ka pēdējās plaukstošās dzinumu lapas tāpat nav pilnībā pasargātas un inficējas arī pēc sistēmas preparātu lietošanas.
Jāņem vērā arī fakts, ka vairākumam sistēmas iedarbības fungicīdu ir raksturīgs vidējs līdz augsts rezistences veidošanās risks, kas nozīmē, ka kraupja ierosinātājam var veidoties izturība pret šiem preparātiem.
Kā negatīvais piemērs minama vācu augļkopju pieredze Bodenas reģionā, kur jau pirms vairākiem gadiem ir konstatēta kraupja ierosinātāja rezistence pret sistēmas fungicīdiem, tāpēc augu aizsardzības sistēma balstās galvenokārt uz pieskares fungicīdiem. Tādējādi smidzinājumu skaits vēl vairāk pieaug, pārsniedzot 20 fungicīdu apstrādes sezonas laikā.
Viens no faktoriem, kas veicina rezistences veidošanos, ir bieža sistēmas preparātu izmantošana. Ieteiktu taupīt sistēmas fungicīdus īpaši kritiskiem kraupja infekcijas periodiem un nelietot tos profilaktiski. Šogad arī Latvijas augļu dārzos plānojam ievākt paraugus, lai noteiktu, vai kraupja ierosinātājs vēl ir jutīgs pret biežāk lietotajiem sistēmas preparātiem.
Protams, izmantojot pieskares fungicīdus profilaktiski pirms prognozēta lietus, vienmēr pastāv risks, ka lietus tomēr neuznāks, vai arī ja uznāks, tad lielu daļu smidzinājuma tāpat noskalos, tāpēc efektīvākais laiks, kad šie preparāti būtu jāizmanto, ir uzreiz pēc lietus – sporu dīgšanas laikā. Svarīgi reaģēt ātri – jāpaspēj dārzu nosmidzināt astoņu stundu laikā. Īpaši augsta infekcijas riska gadījumā, ko parāda RIMpro prognožu sistēma, būtu jāveic dubults smidzinājums pirms lietus vai sporu dīgšanas laikā ar pieskares fungicīdu un pēc jau notikušas infekcijas – ar sistēmas iedarbības fungicīdu.
Protams, nevar vadīties tikai pēc prognozēšanas sistēmas rādījumiem, smidzināšanas nepieciešamība jāizvērtē atbilstoši katram dārzam atkarībā no tā, cik slimība ir bijusi izplatīta iepriekšējos gados, kādas šķirnes tiek audzētas un kāds kopumā ir stādījuma kopšanas līmenis.
Zaru īsināšana ziemā un agri pavasarī veicina kraupja infekciju
Edgars Rubauskis savā rakstā par redzēto Vācijas augļudārzos min terminu mierīgs dārzs. Tas ir ļoti būtiski, lai varētu veiksmīgi tikt galā ar kaitīgo organismu ierobežošanu. Daba ir iekārtojusi, ka, tiklīdz koks ir noziedējis, tā vainags kopumā kļūst aizvien izturīgāks pret ābeļu kraupi.
Diemžēl ar ierasto praksi – koku vainagu veidošanu ziemā un agri pavasarī – tiek veicināta intensīva jauno dzinumu augšana visas veģetācijas sezonas garumā. Tieši jaunās izveidojušās dzinumu daļas, kas ir nenobriedušas un sulīgas, ir visieņēmīgākās pret infekciju, tādējādi visas vasaras garumā ir tikpat kā neiespējami tikt galā ar kraupi, kā arī ar citiem kaitīgiem organismiem, piemēram, laputīm.
Svarīgs faktors, ko varam mācīties no kolēģiem Vācijā, ir smidzināšanas kvalitāte. Aprēķināts, ka apmēram tikai 30% no smidzinājuma sasniedz lapas un dzinumus koku vainagā, pārējais nonāk apkārtējā vidē – gaisā, apdobēs, ārpus dārza. Izmantojot kvalitatīvus smidzinātājus un veicot to kalibrēšanu, iespējams samazināt patērēto darba šķīduma daudzumu, protams, ar nosacījumu, ka koku vainagi stādījumā ir regulāri veidoti un nav sabiezināti.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
