Ietaupa, lai dotu trūcīgajiem: pusdienu vietā skolēni lielākoties saņem pārtikas pakas 0
Attālināto mācību dēļ liela daļa Latvijas skolēnu palikusi bez brīvpusdienām, ko klātienes skološanās laikā apmaksā gan no valsts, gan pašvaldību maka.
Pašvaldības meklē dažādus risinājumus, kā tomēr sniegt ģimenēm atbalstu arī šajos apstākļos, tikmēr Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) uzstāj, ka valsts naudu tā piešķirs tikai tām vietvarām, kas piegādā siltas pusdienas un pārtikas pakas, nevis piešķirs naudas pabalstu vai dāvanu kartes ēdiena iegādei.
Turklāt saskaņā ar valdības rīkojumu šajos krīzes apstākļos par valsts naudu drīkst ēdināt tikai bērnus no maznodrošinātām, trūcīgām un daudzbērnu ģimenēm.
Kāpēc šādi ierobežojumi? Kā skaidroja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska, ārkārtas situācijā pirmkārt tiek domāts par tām ģimenēm, kam klājas grūtāk, savukārt pārtikušām ģimenēm bērna ēdināšana neesot slogs. Ministre atgādināja, ka “jau pērn bija diskusija, vai kvalitatīvs mācību process ietver arī brīvpusdienas”.
Jūtams, ka diskusijas un jautājumi par bērnu ēdināšanu I. Šuplinsku kaitina, jo acīmredzami tas ministres ieskatā nav izglītošanās jautājums.
Tomēr finansējums brīvpusdienu nodrošināšanai 1.–4. klasēm joprojām ir IZM budžetā, tā ka no atbildības neizsprukt.
I. Šuplinskai vaicāju, kāpēc ēdināšana krīzes laikā nepienākas visiem bērniem, jo ir arī ģimenes, kas nav maznodrošinātas normatīvo aktu izpratnē, tomēr arī par pārtikušām tās nevar nosaukt.
Turklāt ir ģimenes, kas vēl nav saņēmušas maznodrošinātā vai trūcīgā statusu, taču krīzes dēļ ienākumi sarukuši.
Ministre atzina, ka bezdarbnieku rindas varētu pieaugt un “ir bažas par bērniem”, taču raudzīties, lai šīs ģimenes nepaliek bez iztikas līdzekļiem, esot pašvaldību pienākums un brīvpusdienas nav vienīgais sociālā atbalsta veids.
Arī tiesībsargs jau atzinis: bērnu ēdināšana pirmkārt ir vecāku pienākums un tas, ka valsts un pašvaldību gādātu ēdienu saņem tikai daļa bērnu, nav diskriminācija. Ārkārtas situācijā publiskais finansējums esot jātērē sevišķi taupīgi.
Planšetes – par brīvpusdienu naudu
Ministre I. Šuplinska to skaidri nepasaka, taču, visticamāk, no valsts budžeta ēdināmo bērnu skaits samazināts arī tāpēc, ka silto pusdienu piegāde izmaksā dārgāk nekā bērnu ēdināšana skolā.
Tāpēc ar naudu, ko agrāk tērēja visu 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai, tagad var paēdināt tikai noteiktās kategorijās ietilpstošos. No šā gada valsts piešķīra tikai 71 centu katrām 1.–4. klases viena skolēna pusdienām. Pašvaldība pielika klāt vēl vismaz 71 centu, un bērni pusdienoja par 1,42 eiro.
Savukārt silto pusdienu piegāde, piemēram, Valkā izmaksājot virs diviem eiro. Turklāt pašvaldības tiecas paēdināt visus attiecīgo ģimeņu skolēnos, nevis tikai jaunākos.
Valkas mērs Vents Armands Krauklis norāda: “Ja mājās ir 4. klases skolēns un 6. klases skolēns, mēs vedīsim pusdienas abiem, ne tikai jaunākajam.”
Tā rīkoties valdība gan ir ļāvusi: ja paliek pāri nauda pēc jaunāko klašu skolēnu ēdināšanas, var ēdināt arī vecākus bērnus. Turklāt, atņemot valsts daļēji apmaksātās pusdienas pārtikušāku ģimeņu bērniem, vairāk naudas paliek mazturīgo vecāko klašu skolēnu nodrošināšanai ar pārtiku.
Iestājoties ārkārtas situācijai, radās arī citas ar izglītību saistītas vajadzības. Tā, piemēram, lai nodrošinātu attālinātās mācības, nepieciešamas viedierīces un interneta pieslēgums, kas ne visiem skolēniem bija. IZM iegādājās viedtālruņus un planšetdatorus ar interneta pieslēgumu. Daļa naudas, kas bija vajadzīga šim pirkumam, – 233 572 eiro – tika paņemta no finansējuma, kas sākotnēji bija atvēlēts brīvpusdienu nodrošināšanai.
Labākais variants – siltas pusdiena
Būtisks ir arī jautājums, kā tieši ēdināt mājās palikušos bērnus. Ir pašvaldības, kas uzskata, ka ērtākais risinājums būtu ieskaitīt naudu vecāku kontā, lai viņi paši pirktu bērnam nepieciešamo pārtiku.
Toties I. Šuplinska jau vairākkārt teikusi: naudu dot nevar, jo nav garantijas, ka vecāki to iztērētu tieši bērnu ēdināšanai.
“Nav tik lielas uzticības,” sacīja ministre.
Tikmēr Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece izglītības un kultūras jautājumos Ināra Dundure uzskata: Latvijā neapzinīgu vecāku ir tikai daži procenti un tos pašus uzrauga sociālais dienests, līdz ar to nav pareizi nelabvēlīgo ģimeņu dēļ nepieļaut naudas pabalstus.
Arī Labklājības ministrijas Metodiskās vadības un kontroles departamenta direktore Ilze Skrodele-Dubrovska Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā atzina, ka labklājības ministre atbalstītu jebkuru bērnu ēdināšanas veidu, tostarp naudas pārskaitījumus vecākiem. Veselības ministrijas Veselības veicināšanas un atkarību profilakses nodaļas vadītāja Inga Birzniece pauda, ka vislabākās tomēr ir siltas pusdienas, jo to pagatavošanā tiek ievērotas veselīga uztura prasības.
“Pašvaldības aizvien uzsvērušas, ka ir ļoti svarīgi skolās nodrošināt bezmaksas maltītes, jo daudziem bērniem tā ir vienīgā siltā ēdienreize dienā. Nu pašvaldību nostāja nez kāpēc mainās,” teica I. Šuplinska. Respektīvi, ja jau ir tik svarīgi, lai bērni ēstu valsts un pašvaldību apmaksāto silto ēdienu, vietvarām jāatrod veidi, kā to nodrošināt arī esošajos apstākļos.
Ir pašvaldības, kam tas ir izdevies. Piemēram, Valmierā siltas pusdienas skolēnu dzīvesvietā piegādā ar skolu mikroautobusiem.
Pusdienas pavada skolu medmāsas vai citi darbinieki, tērpušies aizsargtērpos. Mikroautobusus dezinficē katru dienu. Ēdienu gatavo tie paši ēdinātāji, kas gatavo pusdienas klātienes mācību laikā.
Rīkojums, kas paredz skolēnus ēdināt arī ārpus skolas, stājās spēkā 1. aprīlī. Taču Valkas pašvaldība sāka piegādāt siltās pusdienas agrāk – jau 26. martā. Kā “Latvijas Avīzei” apgalvoja Valkas mērs, par šo patvaļību pašvaldība “sodīta” un par marta pēdējām divām nedēļām skolēnu ēdināšanai IZM ieskaitījusi tikai 250 eiro.
IZM pārstāve Inta Bērziņa gan noliedza, ka summa samazinājusies tik ļoti, taču atzina, ka par tām marta dienām, kas pavadītas attālinātajās mācībās, ne tikai Valka, bet arī citas pašvaldības finansējumu skolēnu ēdināšanai nav saņēmušas.
“Brīnumainās” pārtikas pakas
Dagdas novada domes priekšsēdētājs Aivars Trūlis Saeimas komisijas sēdē sacīja, ka attālumu dēļ viņa vadītajā novadā nav iespējams piegādāt siltas pusdienas. Tāpēc tiek gatavotas pārtikas pakas 30 eiro vērtībā. Pakas saņems visi skolēni līdz 9. klasei. Neraugoties uz to, ka par labāko atbalsta veidu atzīta silto pusdienu nodrošināšana, arī paku izsniegšanu ļauts apmaksāt no valsts budžeta līdzekļiem.
Taču Saeimas komisijā raisījās diskusija par paku veselīgumu. Komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens sacīja, ka pakās mēdzot būt iekšā arī “visādi brīnumi, piemēram, sāls un cukurs”, tāpēc būtu vajadzīgas vadlīnijas par to vēlamo saturu. Tam pievienojās vecāku organizācijas “Mammām&tētiem” pārstāve Inga Akmentiņa-Smildziņa, sakot, ka pakās redzēti cīsiņi un desas, kas jau nu nav uzskatāmi par veselīgāko pārtiku.
Veselības ministrijā gan iesaka pārtikas pakas bērniem veidot pēc tā paša principa, pēc kura tās veido trūcīgajām personām.
To sastāvs ir daudzmaz sabalansēts: tajās ir graudaugi, sausais un iebiezinātais piens, eļļa, gaļas konservi. Tomēr tas arī ir ne sevišķi veselīgs – dārzeņu un augļu, svaigu piena produktu un nepārstrādātas gaļas tur, protams, nav.
Liepājas mērs Jānis Vilnītis uzskata, ka “jāļauj ģimenēm pašām izvēlēties, ko ēst”. Tāpēc pareizāk būtu piešķirt talonus pārtikas iegādei. Tomēr, ņemot vērā IZM attieksmi, arī Liepājā izsniedz pārtikas pakas.
LPS veiktā aptauja liecina, ka tieši pārtikas pakas ir visbiežākais ēdiena nodrošināšanas veids: tās aprīļa sākumā gatavoja 69 vietvaras, 26 pašvaldības piegādāja siltās pusdienas, 13 deva pārtikas iegādes talonus, septiņas – naudu, trīs – norēķinu kartes, divas – dāvanu kartes pārtikas iegādei.
Ir pašvaldības, kas kombinē atbalsta veidus: piemēram, tie, kas dzīvo tuvāk skolai, saņem siltas pusdienas, bet citi pārtikas pakas. Smiltenes novads atradis iespēju pusdienas piegādāt visiem novada skolēniem. Protams, tikko skolēnu ēdināšana ir ārpus valdības uzliktajiem rāmjiem, pašvaldības atver savus makus.
Rīga maksā pati
Rīgā dala dāvanu kartes, ar ko veikalu tīklā “Maxima” var iegādāties tikai pārtiku. No 100 000 Rīgas skolēniem statusam atbilduši aptuveni 13 000, stāstīja Rīgas Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Kristīne Graudumniece. “Maxima” izraudzīta iepirkumā.
Šādu karšu piegādi IZM uztver kā līdzvērtīgu naudas izmaksai, tāpēc tām liegts tērēt valsts finansējumu un vietvara par tām maksā no sava budžeta.
I. Dundure uzskata: Rīga rīkojas pareizi, jo galvaspilsētā ir vislielākā koronavīrusa izplatība un būtu bīstami piegādāt pusdienas. Taču panākt, lai arī šim bērnu ēdināšanas veidam atvēl valsts finansējumu, LPS nav izdevies.
Visu pusdienu naudu neiztērē
No šā gada valsts samazinājusi līdzfinansējumu skolēnu pusdienām: 2019. gadā valsts par tām pašvaldībām pārskaitīja 17 399 916,26 eiro, bet 2020. gadā pašvaldībām plānoti 9 571 536 eiro.
Pašvaldības gan ne vienmēr brīvpusdienām iztērē visu valsts piešķirto naudu, ko nu Izglītības un zinātnes ministrija arī izmanto kā argumentu, kad pašvaldības prasa brīvākus finansējuma tērēšanas nosacījumus. Piemēram, Rīga pērn skolēnu ēdināšanai nav izlietojusi 2,1 miljonu eiro.
Ja finansējums nav iztērēts 1.–4. klašu skolēnu ēdināšanai, tad var nodrošināt pusdienas vecāko pamatskolas klašu skolēniem, bet arī tas nav darīts. Neizlietoto finansējumu vai nu atskaita valsts budžetā atpakaļ, vai izlieto skolas pusdienām nākamajā gadā.
