Romantiskais rokeris 1
Šobrīd Harijs, vairāku jauku dāmu ierosināts, beidzot nolēmis apkopot sacerētās skaistākās mīlas dziesmas. Tiesa, jaunajā mīlas balāžu izlasē, kas klausītājus sasniegs albuma veidā, publiku gaida pārsteigums, jo lielākā daļa dziesmu ieguvušas jaunu, mūsdienīgu skanējumu, un Harija tradicionālajam vokālistu “galmam” – Alex, Aijai Andrejevai, Atim Ieviņam – pievienojušies vēl daži.
“Autentiskus atstāju tikai “Šonakt”, “Rozā lietu”, “Tu un es”,” atklāj Harijs. Viņš piebilst, ka no jauna ieskaņotās versijas ļāvušas īstenot dažu ieceri, ko nebija izdevies īstenot dziesmu sākotnējās tapšanas laikā. Piemēram, dziesma “Kā neviens”, ko esam raduši dzirdēt duetā, šoreiz ieskaņota kā Aijas Andrejevas solo. Un otrādi – “Vienvirziena ceļš”, ko sākotnējā versijā Aija dziedāja solo, jaunajā albumā skan duetā kopā ar “Colt” solistu Ati Ieviņu. “Tas jau sākumā bija iecerēts duets, bet toreiz nebija īstā partnera,” skaidro Harijs.
“Dažas no manām vecākajām dziesmām šobrīd nonākušas grupas “Colt” repertuārā, līdz ar to dabiski ieguvušas jaunu skaņu,” teic mūziķis. Tikmēr “Colt” dziesmu “Lietus serenāde” pilnībā pārrakstījusi dziedātāja Dināra Rudāne kopā ar vīru. “Teicu viņiem – dariet, ko gribat!” smejas Harijs. “Pārlieku modernizēt skaņu tomēr nevarējām, citādi skanējumu atšķirība starp tā laika dziesmām un to, ko ierakstījām tagad, būtu pārāk ievērojama. Iespējams, tādēļ jaunās versijas kaut ko mazliet zaudē, taču ieguvums ir albums kā viens veselums,” spriež Harijs.
Lai arī Harija daiļradē netrūkst skarbāku un straujāku dziesmu, tieši balādes kļuvušas par viņa vizītkarti arī tiem, kuri ikdienā ar roku ir uz “jūs”. “Nav jau tik traki, ir gan tās straujās, gan lēnās,” iebilst Harijs. “Laikam jau man tuvākas ir tās lēnās un romantiskās. Rakstot katru no tām, sajūtas bijušas atšķirīgas. Katrs gadījums ir pilnīgi citāds. Ir dziesmas, kas tapušas piecās minūtēs, ir tādas, kas stipri ilgāk.”
Piemēram, “Ogres romances” (grupa “Colt” un Antra Stafecka) teksts tapis pat divus gadus. “Mocījos, nevarēju tikt galā. Devu rakstīt citiem, mēģināju pats. Tikai tad, kad sapratu, ka tas būs duets, viss aizgāja. Man nav vienas, nemainīgas dziesmas sacerēšanas receptes. “Rozā lietu” biju sarakstījis līdz pusei, bet, kad netiku tālāk, saucu palīgā Alex. Toreiz man pārmeta, kāpēc lietus ir rozā, nevis citā krāsā. Varbūt kaut kur dziļākajās smadzeņu šūnās bija iespiedusies Prinsa dziesma “Purple Rain”. Nevajadzētu gan jaukt iedvesmošanos ar ļoti spēcīgu aizgūšanu, kas tuvojas zagšanai – kad gadās kaut kur dzirdēt pēdējo gadījumu, tad gan ir kauns. Domāju, ka mūzikā visi iedvesmojas viens no otra. Pat Latvijā muzikanti tiekoties iedvesmojas viens no otra. Tieši tāpat arī es iedvesmojos gan no Baha koncerta, gan no, piemēram, “White Snake” mūzikas.”
